Mūsdienās hiazms tiek definēts līdzīgi kā antīkajā retorikā – divu vai vairāku vārdu, vārdu savienojumu vai ideju krustenisks lietojums, piemēram, “agrā rītā, vakarā vēlā”. Hiazma otrā daļa vienmēr ir sintaktiski un loģiski pretēja pirmajai daļai. Ar hiazmu iespējams uzsvērt izteikto domu un radīt pabeigtības sajūtu, kas veidojas tieši šīs krusteniskās struktūras dēļ, un tas darbojas dzejā, prozā, runās u. c. Parasti hiazms darbojas īsā izteicienā vai teikumā, taču tas var parādīties arī kādā garākā paragrāfā, kura otrā daļa idejiski tiek virzīta atpakaļ. Šāds izvērts hiazms gan parādās visai reti. Dažkārt tiek norādīts, ka hiazms ir viens no paralēlisma veidiem – apgrieztais paralēlisms. Avotos latviešu valodā hiazms dažreiz atveidots kā hiasms vai hiazma. Avotos angļu valodā hiazms tiek nošķirts no antīkajā retorikā izmantotā termina ἀντιμεταβολή, antimatebolē ‘pretpārmetums’, norādot, ka hiazms ir antimetabolē forma. Taču ar abiem ir iespējams sasniegt vienu un to pašu efektu.
Hiazms labi darbojas runās, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu trīsdesmit piektā prezidenta Džona Kenedija (John Fitzgerald Kennedy) inaugurācijas runā (1961) – Ask not what your country can do for you; ask what you can do for your country ‘Nejautājiet, ko jūsu valsts var darīt jūsu labā; jautājiet, ko jūs varat darīt savas valsts labā’. Tāpat hiazmu var veiksmīgi izmantot reklāmās. Tas vērojams, piemēram, amerikāņu farmācijas un medicīnas kompānijas Johnson & Johnson plāksteru un pārsēju Band-Aid reklāmā – I am stuck on Band-Aid, and Band-Aid‘s stuck on me ‘Es esmu pielipis Band-Aid, un Band-Aid ir pielipis man’.