Pilsēta Kandava atrodas Kurzemes ziemeļaustrumu daļā 97 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas, 30 km no Talsiem, 28 km no Tukuma, 102 km no Ventspils. Pilsētas teritorijas platība ir 6 km². Iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 3276.

Kandavas vārda izcelšanos visvairāk varētu saistīt ar lībiešu cilmes vietvārdu Kāndab ’pēda’, ’pamatne’. Šo pieņēmumu pastiprina novadā esošās vēsturiskās lībiešu apmetnes, kā arī citi lībiešu vietvārdi (Matkule) un hidronīmi (Imula, Amula). Savukārt valodnieks Jānis Endzelīns Kandavas nosaukuma izcelsmi saistīja ar lībiešu vārdu kand-ava, uzskatot to par baltiskas izcelsmes upes apzīmējumu. Kandavas vārda izcelsme tiek skaidrota arī kā mitra, iemīta vieta, ūdens mala. Kāds cits pieņemums saistās ar vārdu kandavāt ’pērt zirgus, lai varētu uzbraukt stāvā nogāzē’. 

Pirmajos zināmajos 1230. gadā latīņu valodā rakstītajos avotos parādās vārds Candowe, vēlāk vācu valodā rakstītos dokumentos sastopamie nosaukumi Candau, Kandau latviešu valodā nostiprinās kā Kandava.

Kandava pilsētas tiesības ieguva 1917. gada 15. aprīlī, ģerboni (ozola zars ar trīs ozolzīlēm) – 1925. gadā. 

Kandavas pilsētas un novada vēsturiskās saknes meklējamas neolīta un dzelzs laikmetā, par ko liecina vairāki kuršu un lībiešu arheoloģijas pieminekļi – Kandavas pilskalns, Matkules, Čāpuļu un Sabiles pilskalns.

Kandavas pilsēta tika veidota kā apmetne ar nocietinājumu uz terases Abavas senlejas labajā krastā, senajās kuršu un lībiešu zemēs. Kandavas vēsturiskais Livonijas-Prūsijas satiksmes ceļš no Rīgas uz Kuldīgu, Grobiņu un tālāk uz Kēnigsbergu ieguva lielu nozīmi kā atbalsta punkts.

Rakstītie avoti norāda, ka Kandavas novads pāriet ordeņa pārvaldībā un izveidotajā fortifikācijas sistēmā Kurzemē pēc 1230. gadā Rīgas Māras baznīcas domkapitula, Zobenbrāļu ordeņa, Rīgas rātes noslēgtā līguma ar kuršiem. 04.04.1253. pēc sadales starp Vācu ordeni Livonijā un pāvestu Kandava nonāca ordeņa valdījumā ar sekojošo militārā un administratīvā centra – fogta pils (fogtejas) – izveidošanu, kuras pārvaldībā atradās Kandavas, Sabiles un Talsu pilsnovadi.

Kandavas pils apkārtnē 14. gs. radās amatnieku un tirgotāju apmetne kā nocietināts miests. Turpmākajā laika gaitā, miestam attīstoties, izveidojās ķieģeļu ceplis, kalēju darbnīcas, krogi, ūdensdzirnavas, maizes ceptuve un aptieka.

Pēc Livonijas sabrukuma jaunizveidotajā Kurzemes un Zemgales hercogistē (1561–1795) Kandava (1617–1819) kļuva par pilskunga iecirkni, pilskunga tiesu (Hauptmannschaft). Ievērojams uzplaukums saistās ar hercoga Jēkaba Ketlera (Jacob Kettler) valdīšanu pēc 1642. gada, kad Kandavā un tās apkārtnē uzcēla daudzas manufaktūras – pulvera dzirnavas (Pulvertornis), darvas cepļus, austuves – un attīstīja zemkopības saimniecības. Kandava 17. gs. izveidojās par vienu no lielākajām pilsētām Ziemeļkurzemē. Taču agrāk varenā fogtejas pils bija zaudējusi savu nozīmi, un 1736. gadā sāka brukt pils mūri, kopš 1750. gada pili vairs neapdzīvoja. 

Polijas–Zviedrijas–Krievijas kara darbība Kurzemē Kandavai radīja lielus postījumus. 1605., 1659. un 1701. gadā pilsētu iekaroja zviedru karaspēks. 1705.–1706. gadā pilsētu mainīgās situācijās iekaroja gan zviedru, gan krievu militārās vienības. 1710. gadā karš un mēra epidēmijas gandrīz pilnībā iznīcināja Kandavu.

Kandavas draudze pirmoreiz minēta 1467. gadā, un to, domājams, apkalpoja katoļticīgie fogtejas priesteri. Ap 1530. gadu Kandavas novadā nostiprinājās luterāņu mācība, 1687. gadā tika uzcelta Kandavas luterāņu baznīca, 1728. gadā tā nodega, 1736. gadā uzcelta jauna.

1795. gadā Kurzemes hercogiste tika iekļauta Krievijas sastāvā, kļūstot par Kurzemes guberņu. 1799. gadā Kurzemē atļāva apmesties ebrejiem, kuri sāka dibināt savus tirdzniecības un amatniecības uzņēmumus. Kandavā pieauga iedzīvotāju skaits, 19. gs. sākumā bija 439 iedzīvotāji (muižnieki, amatnieki, sīktirgotāji). Pilsēta 1812. gadā pārdzīvoja franču okupāciju. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1817. gadā Kandavā izveidojās pagasti ar zemnieku pašpārvaldēm. Kandava 1819. gadā zaudēja nozīmi kā hauptmaņa rezidence, kļūstot par miestu, centra administrācija pārcēlas uz Talsiem, kur pilskunga iecirknis tika pārdēvēts par apriņķi. Kandavas miestā 19. gs. pirmajā pusē tirdzniecībā un rūpniecībā pieauga ebreju loma. 1862. gadā pilsētā bija četras ielas, 57 mājas, 24 tirgotavas, 4 iebraucamās vietas, 4 krogi, luterāņu baznīca, sinagoga, aptieka, 3 alus brūži un 795 iedzīvotāji, kuri nodarbojās ar amatniecību, krogu turēšanu, dārzkopību. Kandava stipri cieta 1870. un 1881. gada ugunsgrēkos, kuros zuda koka apbūve. Turpmākajos gados pilsētā galvenokārt cēla mūra ēkas, bruģētas ielas, ierīkoja laternu apgaismojumu, 1873. gadā pār Abavu tika uzcelts akmens mūra tilts, kas tiek uzskatīts par pirmo šāda veida tiltu Latvijā.

1840. gadā gandrīz 3 m augstie drūpošie pils mūri tika nojaukti, 1902. gadā pilsdrupās tika izveidots parks, atrastās senlietas nonāca Kurzemes provinces muzeja un Rīgas Doma muzeja krātuvēs.

Kandavas miests 1892. gadā ieguva sašaurinātas pilsētas tiesības, un 1893. gadā tika ievēlēta pirmā pilsētas dome un pirmais pilsētas vecākais – aptiekārs Aleksandrs Rozentāls. Pilsētā 1897. gadā dzīvoja 1015 latvieši, 184 vācieši, 630 ebreji un 7 čigāni.

Kandavā 1901. gadā tika nodibināta Sadraudzīgā biedrība kultūras un saimnieciskās dzīves, krājaizdevu kases un bibliotēkas darbībai. 1904. gadā tika atklāts Rīgas–Ventspils dzelzceļš, Kandavas stacija 7 km attālumā no pilsētas. Kandavā norisinājās aktīva 1905. gadā revolucionāru darbība.

Pilsētā 1914. gadā bija apmēram 2300 iedzīvotāji, tās lauku teritorijā – ap 4000. Darbojās pamatskola un pilsētas skola, ūdensdzirnavas, elektrostacija, kaļķu un ķieģeļu cepļi, vilnas vērptuve, kokzāģētava un galdniecības darbnīca.

Kandavas pagastā 1920. gadā ietilpa vairākas apkārtnes teritorijas. 1935. gadā te dzīvoja 2638 vīrieši un 1394 sievietes. 1937. gadā pagastā darbojās dzelzceļa stacija, autobusu piestātne, 3 kaļķu cepļi, 1 ūdens–tvaika dzirnavas, 3 pārtikas preču veikali, Mīlenbaha sešu klašu pamatskola, Aizdzires pamatskola, bibliotēka, rajona ārsts, vecmāte, Kandavas virsmežniecība, rajona agronoms, pasts un telegrāfs.

Pēc Otrā Pasaules kara atjaunojās padomju okupācijas pārvalde, organizējot kolhozus un padomju rūpniecību; no 1950. gada Kandava bija rajona centrs, 1960. gadā to iekļāva Tukuma rajonā. 1958. gadā tika izveidota Kandavas internātskola un mūzikas skola. 1963. gadā darbu sāka Rīgas radiorūpnīcas “Radiotehnika” Kandavas radiomezglu rūpnīca ar 1200 darbavietām, līdz 1991. gadam saražojot 1,7 miljonus elektrofonu, 15,4 miljonus radiouztvērēju. Pilsētā darbojās māksliniecisko izstrādājumu, adījumu un galantērijas ražošanas apvienības “Jūrmala” cehs, Kandavas sovhoztehnikums, sadzīves pakalpojumu uzņēmums. Daudzveidīgu piena produktu sortimentu ražoja Kandavas pienotava, tika uzcelts universālveikals “Abava.”

Kandavā Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā aktīvi darbojās Vides aizsardzības kluba nodaļa, iniciējot Ķemeru Nacionālā parka izveidošanu (1990), atbalstot starptautisko “Skrējienu Mātei Zemei” (1991), organizējot Kandavā pirmos “Zaļo dziedāšanas svētkus.” Kandavnieki aktīvi piedalījās Tautas Frontes un LNNK kustībās, Baltijas ceļa akcijās (1989) un Barikāžu dienās Rīgā (1991).

No 1999. gada jaunizveidotā Kandavas novada administratīvais centrs. No 2021. gada 1. jūlija pilsēta un novads iekļauts Tukuma novadā.

Jaunākā sakrālā celtne pilsētā ir Kandavas Gvadelupes Dievmātes Romas katoļu baznīca (1998).

Kandavas pilsēta kopš 1999. gada ir neatdalāma administratīvi teritoriāla vienība no Kandavas novada un pārvaldes jomā funkcionē kā Kandavas novada dome. Novada pārvaldi papildina Cēres, Matkules, Vānes, Zantes un Zemītes pagastu pārvaldes. 

Sadarbībai ar pašvaldību darbojas Iedzīvotāju konsultatīvās padomes jautājumos par novada teritorijas attīstību, vides aizsardzību un sakārtošanu, sociālajām, izglītības, kultūras un sporta vajadzībām.

Kandava ir viena no 28 Eiropas valstu mazo pašvaldību hartas (Charter of European Rural Communities) pilsētām. Kandavas novada pašvaldība veido ciešu sadarbību izglītības, kultūras, sporta un uzņēmējdarbības jomās ar pieciem oficiāliem ārvalstu sadarbības partneriem – Saku (Igaunija); Šilale (Lietuva); Strengnēsa (Zviedrija); Geleuza, Strešenu rajons (Moldova); Lejre (Dānija). 

Kandavas novadā nevalstisko organizāciju sektorā (2019), sociālajā, kultūras, izglītības, vides aizsardzības un citās jomās darbojas 40 biedrības, 2 nodibinājumi un 4 reliģiskās organizācijas: Kandavas evaņģēliski luteriskā draudze, Kandavas Romas katoļu draudze, Kandavas baptistu draudze, Septītās dienas adventistu Kandavas draudze.

Kandavas pilsētā galvenie uzņēmējdarbības veidi:

• kokapstrāde, preču tirdzniecība un pakalpojumi (kokapstrāde – “JP koki”, “Priedaine N”; veikalu un noliktavu uzskaites tehnika, birojtehnika un kancelejas preces – “ABI 3”; būvdarbi, remontdarbi – “Kandavas ceļi”, “Ozolleja”, “RGR plus”, “Montāža ST” u. c.),
• tūrisma pakalpojumi (viesnīca “Kandava”, viesu nams un kafejnīca “Pils”, kafejnīca “Veckandava”, ūdenstūrisms “Kurzemes Laivinieks” u. c.).

Iedzīvotāji ir nodarbināti (pašnodarbināti) zemnieku saimniecībās, mežizstrādē un uzņēmumos Kandavas pilsētā un ārpus tās.

Kandavas novadu 7 km attālumā no Kandavas pilsētas šķērso valsts galvenais autoceļš A10 Rīga–Ventspils, reģionālie autoceļi P130 Rīga–Kuldīga, P121 Tukums–Kuldīga un P109 Kandava–Saldus, kā arī vietējie un pašvaldības autoceļi. Kandavas novadā kopējais valsts autoceļu garums ir 179,5 km, pašvaldības ceļu kopgarums – ~304 km.

Novadā ir attīstīts autoceļu tīkls, nodrošinot pasažieru un kravu pārvadājumus. Tranzīta maršruti tiek veikti nacionālas un reģionālas nozīmes maršrutos.

Stratēģiskās nozīmes dzelzceļa līnijas Rīga/Jelgava–Ventspils posmā atrodas dzelzceļa stacija “Kandava,” kas tiek izmantota kravu pārvadājumiem.

Novada teritoriju šķērso naftas vads un naftas produktu vads Polocka–Ventspils, perspektīvā iespējams savienojums ar gāzesvadu Iecava–Liepāja. Novadā pieejamas 110 kilovoltu elektrolīnijas, perspektīvā plānots ierīkot 330 kilovoltu elektrolīniju. Kandavas novada attīstība perspektīvā saistāma ar iespējamo Tukuma lidostas attīstību. Sabiedriskā transporta pieejamība Kandavas novadā ir atšķirīga, liela daļa iedzīvotāju pārvietojas ar personīgo autotransportu.

Kandavas pilsētā darbojas divas vidējās izglītības mācību iestādes, Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes filiāli, četras profesionālās ievirzes izglītības skolas. Kandavas novada Izglītības pārvalde organizē pašvaldības funkciju izpildi izglītībā, nodrošina izglītības iestāžu institucionālo attīstību atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un novada iespējām.

Darbojas Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola, Kandavas Reģionālā vidusskola, Kandavas Lauksaimniecības tehnikums, Kandavas Mākslas un mūzikas skola, Kandavas Deju skola, Kandavas novada Bērnu un jaunatnes sporta skola, Kandavas multifunkcionālais jaunatnes iniciatīvu centrs “Nagla”, Kandavas Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs, Kandavas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde “Zīļuks”.

Kandavas pilsētā darbojas Kandavas kultūras nams (1909; 1989. gadā – rekonstrukcija), Kandavas novada muzejs (1995), Kandavas pilsētas bibliotēka (1945), brīvdabas estrāde “Ozolāji” (1958; 2015. gadā – rekonstrukcija).

Pilsētā darbojas Kandavas sporta halle, Kandavas novada Bērnu un jaunatnes sporta skola, sporta klubs “Kandava”.

Kandava ir īpaši slavena ar savām kartinga un motosporta tradīcijām. Kartinga trase (1972) rekonstruēta 2008. gadā atbilstoši starptautiskajiem standartiem pasaulē plaši pazīstamā Formula One trašu projektētāja Hermana Tilkes (Hermann Tilke) vadībā. Tuvumā atrodas profesionālā motokrosa trase – motoparks “Kandava” (2010). Sporta infrastruktūru pilsētā papildina Kandavas lauksaimniecības tehnikuma stadions (1956).

Pašvaldības informatīvais bezmaksas izdevums “Kandavas Novada Vēstnesis” kopš 2005. gada iznāk reizi mēnesī un pieejams visiem novada iedzīvotājiem. Lai komunicētu ar sabiedrību, tiek organizētas regulāras domes vadības tikšanās ar novada iedzīvotājiem, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām, izmantoti mediji. 

Kandavas tūrisma informācijas centrs (2002) pilsētā un novadā izstrādā jaunus tūrisma maršrutus un informatīvos materiālus, sniedz gidu pakalpojumus. Statistika liecina, ka tūrisms novadā pieaug, sasniedzot ap 50 000 apmeklētāju gadā. 2018. gadā Kandavas tūrisma informācijas centrs sniedza pakalpojumus 7460 apmeklētājiem, savukārt novadā pasākumus, aktīvās atpūtas un tūrisma piesaistes objektus apmeklēja 80 000 tūristi.

Natura 2000 teritorijas Kandavas pilsētā un tai pieguļošajā teritorijā: Abavas senleja (dabas parks), Čužu purvs (dabas liegums), Rūmenes aleja (dabas piemineklis). Arheoloģijā: Kandavas pilskalns (Baznīckalns), Kandavas viduslaiku pils un Pulvertornis (1254. gads; 14. gs. sākums), Kandavas senkapi, Mēra kalniņš. Arhitektūrā: Kandavas luterāņu baznīca, Dzīvojamā ēka Lielā ielā 14, Kandavas pilsdrupas un Pulvertornis. Mākslā: kancele, biktssols un ērģeles luterāņu baznīcā (1936). Pilsētbūvniecībā: Kandavas pilsētas vēsturiskais centrs (15.–19. gs.) ar mazstāvu tradicionālo apbūvi un ielu plānojumu; nozīmīgs industriālā mantojuma objekts – akmens tilts pār Abavas upi.

2018. gadā īstenots Kandavas novada domes projekts “Dzeja izdaiļo Kandavas vecpilsētu”. Projekta ietvaros atjaunotas un apgleznotas Kandavas pilsētas ēku fasādes ar Maijas Laukmanes, Ojāra Vācieša, Knuta Skujenieka, Leona Brieža, Ulda Ausekļa un Guntara Rača dzejas rindām.

Kandavā mācījies latviešu valodnieks un pedagogs Kārlis Mīlenbahs, Kandavā dzimis Baltijas vācu psihologs un filozofs Osvalds Kilpe (Oswald Külpe), Kandavā dzīvojuši un strādājuši mācītājs, Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, literāts un sabiedriskais darbinieks Rihards Zariņš, skolotājs, fotogrāfs un novadpētnieks Kārlis Veinbergs, ārsts Vladimirs Stiprais, rakstnieks, mežkopis un selekcionārs Rūdolfs Akers, skolotājs, vēsturnieks un Kandavas novada muzeja dibinātājs Viktors Vītols, Kandavas vidusskolā mācījies šķēpmetējs un trīskārtējais olimpisko medaļu laureāts Jānis Lūsis; dzimis, mācījies Kandavas vidusskolā un dzīvo Kandavā basketbolists Armands Krauliņš.