Arheoloģiskie izrakumi pilskalnā nav veikti, tomēr atsevišķi savrupatradumi ļauj spriest par tā apdzīvotības laiku. 1900. gadā pilskalnā atrasts dzelzs šķēpa uzgalis ar astoņskaldņotu uzmavu. Latvijā līdzīgi šķēpi parādās 13. gs. beigās vai 14. gs. sākumā, un pēc arheologa Māra Atgāža secinājumiem 14. gs. ir izplatītākā šķēpu forma. 1925. gadā pilskalna nogāzes nogruvumā atrasta bronzas bruņrupučsakta. Analogas tai atrastas pārsvarā Daugavas lībiešu apdzīvotajās teritorijās un datējamas ar 12. gs. 1. pusi. Kandavā, Abavas kreisajā krastā, starp Jelgavas un Zemītes ielām atrasta ar vidējo vikingu laikmetu (891.–980. gads) datējama tipiska skandināvu bruņrupučsakta.
Kandavas pilskalna pakājē atradusies arī apmetnes (senpilsētas) vieta. Starp pilskalnu un Abavas senkrastu 2003. gadā arheologa Ritvara Rituma vadībā tika veikta izpēte, izmantojot fosfātu analīzes un konstatēts līdz 0,6 m biezs kultūrslānis ap 8 ha lielā platībā. Iespējami, pilskalnam atbilstoši, senkapi fiksēti ap 300 m uz dienvidrietumiem no pilskalna – Lielās ielas 42. nama dārzā 1936. gada pavasarī, kad arot tika atrastas senlietas un vēlāk arheoloģes Elvīras Šnores vadībā notika pārbaudes izrakumi. Tika konstatēti 13.–15. gs. kuršu ugunskapiem raksturīgi atradumi. Senkapi, iespējams, stipri postīti, mainot reljefu un ierīkojot dārzus, tādēļ to precīza platība nav noteikta. Citi senkapi atradušies ap 200 m uz ziemeļiem no pilskalna, kur pirmie atradumi konstatēti 09.1959., granti rokot, kā rezultātā tie, visticamāk, arī pilnībā iznīcināti. Spriežot pēc Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā nonākušajiem atradumiem – divām bronzas kaklarotām un divām bronzas rotadatām, šeit varētu būt bijuši apglabāti vendi.
Ņemot vērā to, ka Kandavas vārds vēstures avotos pirmo reizi minēts 13. gs. 1. pusē un, spriežot pēc pilskalnā iegūtajiem savrupatradumiem, secināms, ka pilskalns bijis apdzīvots 12.–13. gs. vidū. Tiek pieļauts, ka līdzīgi kā citviet Ziemeļkurzemē (Sabile, Talsi), pilskalns līdz ar pie tā izveidojušos vietējo iedzīvotāju apmetni kādu laiku pastāvējis arī vienlaicīgi ar Livonijas ordeņa pili un pie tās veidojošos apmetni. Pils atradās 600 m uz dienvidrietumiem un uzcelta 13. gs. beigās vai 14. gs. sākumā. Vēsturniece Velta Pāvulāne arī izteikusi minējumu, ka Kandava bijusi viens no nozīmīgākajiem 13. gs. līgumos minētās Miera Kursas (Vredecuronia) centriem, jo tieši Kandavu vācieši pēc nostiprināšanās Kursā izvēlējās par fogtejas centru. Droši spriest par Kandavas pilskalna un apmetnes iemītnieku etnisko piederību un apdzīvotības pirmsākumiem bez pilskalna arheoloģiskās izpētes nevar, jo tajā un tuvākajā apkārtnē atrastas kā kuršiem, tā vendiem un lībiešiem, un arī skandināviem raksturīgas senlietas, kas datējamas ar 10.–14. gadsimtu.