Pirmās ziņas par bendija spēlēšanu Latvijas teritorijā atrodamas 20. gs. pirmajā desmitgadē. Laika posmā līdz Pirmajam pasaules karam bendiju spēlēja vairākas sporta biedrības Rīgā. Vienas no pirmajām bendija komandām Rīgā bija “Kaiserwald”, “Siegfried”, “Union”.

Ar jaunu vērienu bendijs attīstījās pēc Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara jau neatkarīgā Latvijā. 1922./1923. gada sezonā tika aizvadīts pirmais Latvijas bendija čempionāts. Starpkaru periodā 20. gs. 20.–30. gados bendijs bija kļuvis par vienu no populārākajiem ziemas sporta veidiem valstī; bendiju spēlēja gan Rīgā, gan ārpus tās – Bauskā, Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Kuldīgā, Liepājā, Malnavā, Piltenē, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgas Jūrmalā, Slokā, Smiltenē, Strenčos, Tukumā, Valmierā, Vecaucē, Ventspilī un citviet Latvijā.

Starpkaru posmā tika aizvadītas spēles ne tikai starp Latvijas komandām, bet arī Latvijas bendija vienības sacentās ar komandām no Igaunijas, Padomju Savienības, Somijas, Vācijas. 1927.–1932. gadā oficiālas valstsacīkstes aizvadīja Latvijas bendija izlase.

Pateicoties bendijā iekoptajām sportistu iemaņām un bendija sacīkšu organizēšanā gūtajai pieredzei, no 20. gs. 30. gadu sākuma Latvijā salīdzinoši ātri tika ieviests un izplatību guva hokejs (ar ripu). Hokeja komandas lielā daļā gadījumu tika komplektētas no bendijistiem. Hokeja popularitātes pieaugums vislielākajā mērā noteica sportistu un līdzjutēju intereses samazināšanos par bendiju. 1932./1933. gada sezonā notika pēdējais starpkaru posma Latvijas bendija čempionāts. Arī turpmāk 30. gados bendiju spēlēja Rīgā un ārpus tās, taču vairs ne valsts čempionāta līmenī.

Jauns bendija attīstības posms Latvijas teritorijā sākās līdz ar padomju okupāciju – 1940./1941. gada sezonā un pēc Otrā pasaules kara. Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS) plaši izplatītais bendijs tika ieviests arī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) sporta programmā. Jau 1940./1941. gada sezonā tika aizvadītas LPSR bendija čempionāta spēles. Bendija komandu sastāvi bieži tika komplektēti no hokeja komandu spēlētājiem.

Pēc Otrā pasaules kara Latvijas teritorijā tika no jauna izveidotas bendija komandas, un no 20. gs. 40. gadu otrās puses aizvadīti dažādu līmeņu bendija turnīri. Spēcīgāko komandu sastāvi bieži tika komplektēti no citviet PSRS teritorijā bendija pieredzi guvušiem sportistiem. LPSR bendijisti startēja PSRS bendija čempionātā, lielākos panākumus gūstot 20. gs. 50. gados. LPSR bendija turnīros 20. gs. 40.–80. gados stiprākās komandas bija Rīgā, bet starp spēcīgākajām ārpus tās bija vienības no Alūksnes, Jelgavas, Vangažiem, Ventspils. No 20. gs. 70. gadu vidus būtiski samazinājās augstāka līmeņa bendija sacensību skaits, kā arī – sportistu un skatītāju interese par bendiju. Dažādi bendija turnīri norisinājās arī 20. gs. 80. gados, taču ievērojami šaurākā mērogā.

Bendija spēlēšana valsts līmenī Latvijā atjaunota 21. gs. pirmajā desmitgadē. 29.12.2005. tika nodibināta Latvijas Bendija federācija. 31.01.2006. Latvija tika uzņemta Starptautiskajā Bendija federācijā (Federation of International Bandy, FIB). Bendija komandas Latvijā komplektētas no hokejistiem, kuri pievērsušies arī bendijam. Latvijas Bendija federācija par prioritāti atzīst rūpes par Latvijas bendija izlases sagatavošanu un dalību pasaules čempionātos.

20. gs. pirmajā pusē pasaulē attīstījās dažādi hokeja ar bumbiņu jeb bendija spēles paveidi ar atšķirīgām noteikumu niansēm un lokālām īpatnībām, t. sk. atšķirībām vārtu un laukuma izmērā, atļautajā piespēļu trajektorijā, pieļaujamā nūjas lietošanas augstumā, spēlētāju skaitā un spēles ilgumā. Arī Latvijā spēlētā bendija noteikumi mainījās un attīstījās; piemēram, Latvijas Ziemas sporta savienības (LZSS) biedru pilnsapulce 12.1926. nobalsoja par spēlēšanu pēc t. s. Skandināvijas noteikumiem. Tomēr arī turpmāk dažādās ārpus LZSS uzraudzības notikušajās sacensībās (piemēram, Strādnieku sporta savienības (SSS; no 1925. gada – “Strādnieku sports un sargs”) čempionātā un spēlēs ārpus Rīgas) bija novērojamas atkāpes no noteikumiem. Sākoties padomju okupācijai, Latvijā tika ieviests PSRS teritorijā piekoptais bendija paveids – t. s. krievu hokejs. 1955. gadā bendija noteikumi pasaulē tika unificēti, un no 20. gs. 50. gadu vidus šie vienotie bendija noteikumi ieviesti arī LPSR. Latvijas bendija izlase pasaules čempionātos spēlē pēc šiem vienotajiem bendija noteikumiem, taču Latvijas bendija čempionāts 2007.–2009. gadā un dažas Latvijas komandu starptautiskās spēles ir aizvadītas pēc bendija paveida – rinkbendija (rink bandy) – noteikumiem. Rinkbendijam ir vairākas atšķirības no bendija ‒ tiek spēlēts uz mazāka izmēra (hokeja) laukumiem ar augstām apmalēm un mazākiem (hokeja) vārtiem, pa pieciem spēlētājiem (vārtsargs un četri laukuma spēlētāji) komandā.

Starpkaru posmā Latvijas bendija čempionāti norisinājās no 1922./1923. līdz 1932./1933. gada sezonai; vienīgi 1924./1925. gada sezonā valsts čempioni netika noskaidroti. Visvairāk Latvijas čempionu titulu izcīnīja Latvijas Sporta biedrība (LSB) – sešas reizes (1926, 1928–1930, 1932, 1933). Divreiz par valsts čempioniem kļuva Rīgas Airētāju klubs (RAK; vācu Rigaer Ruder-Club, RRC) – 1923. un 1927. gadā. Pa vienam Latvijas čempionu titulam izcīnīja Rīgas Futbola klubs (RFK; 1924. gadā) un “Rīgas Vanderers” (1931. gadā). 1928. un 1931. gadā bendijs bija iekļauts Latvijas olimpiādes jeb Vispārējo sporta svētku ziemas sporta veidu sacīkšu programmā. Abus gadus šajā bendija turnīrā uzvarēja un par Latvijas olimpiskajiem čempioniem kļuva LSB komanda. 20. gs. 20. gados norisinājās arī atsevišķs SSS bendija čempionāts, kurā cīnījās dažādu SSS nodaļu komandas. Starpkaru posmā norisinājās arī dažādi turnīri ārpus Rīgas; nozīmīgi sporta notikumi bija Daugavpils un Liepājas pilsētu bendija čempionāti.

Padomju okupācijas laikā Rīgā un citās pilsētās norisinājās dažādi bendija turnīri, no kuriem nozīmīgākie bija LPSR čempionāts, LPSR kausa izcīņa, Rīgas čempionāts, Rīgas kausa izcīņa, Ventspils čempionāts.

21. gs. pirmajā desmitgadē atjaunota Latvijas bendija čempionātu tradīcija, un pēc valsts neatkarības atjaunošanas trīs gadus tika noskaidroti Latvijas čempioni bendijā. 2007. gadā par Latvijas čempionvienību kļuva “Tēvzemnieki” (Rīga), 2008. gadā – “Cetra/RDA” (Ogre), 2009. gadā – “Zemgale” (Jelgava). Turpmāk ierobežoto finansiālo iespēju dēļ valsts čempionāts bendijā nav noticis.

Latvijas bendija izlase pasaules čempionātos startē no 2007. gada. Izlase ir piedalījusies vienpadsmit B grupas jeb otrā līmeņa turnīros ‒ 01.‒02.2007. Kemerovā (Krievijā), 01.‒02.2008. Maskavā (Krievijā), 01.2009. Vesterosā (Zviedrijā), 01.2010. Maskavā, 01.2011. Kazaņā (Krievijā), 01.‒02.2012. Almati (Kazahstānā), 01.2013. Vetlandā (Zviedrijā), 01.‒02.2014. Irkutskā (Krievijā), 02.2015. Habarovskā (Krievijā), 01.2019. Venersborgā (Zviedrijā), 03.2020. Irkutskā, kā arī divos pasaules čempionāta A grupas jeb augstākā līmeņa turnīros ‒ 03.2015. Habarovskā, 02.2016. Uļjanovskā (Krievijā).

2014. gada pasaules čempionāta B grupas turnīrā Latvijas bendija izlase izcīnīja 1. vietu un tiesības nākamajā gadā piedalīties pasaules čempionātā A grupā. Izņēmuma kārtā 2015. gadā Latvijas bendija izlase startēja gan A grupas, gan B grupas pasaules čempionātos. Pēc Starptautiskās Bendija federācijas lūguma, lai nodrošinātu vajadzīgo dalībvalstu skaitu, Latvijas bendija izlase 02.2015. piedalījās B grupas turnīrā, kurā izcīnīja 1. vietu. 03. 2015. Latvijas izlase debitēja pasaules čempionātā A grupā, kur astoņu komandu konkurencē ieņēma 7. vietu pasaulē, kas ir līdz šim augstākais Latvijas bendija izlases sasniegums pasaules čempionātos. 2016. gada pasaules čempionātā Latvijas izlase ieņēma 8. jeb pēdējo vietu valstsvienību konkurencē un zaudēja vietu A grupā. 2017. un 2018. gadā ierobežotu finansiālo iespēju dēļ Latvijas izlase nepiedalījās pasaules bendija čempionātos. 2019. gadā ar dalību B grupas turnīrā Latvija atgriezās pasaules čempionātā. 03.2020. B grupas pasaules čempionātā Latvijas izlase izcīnīja 6. vietu, kas ir 14. vieta pasaulē.

20. gs. 20.–30. gados valsts līmeņa un starpvalstu bendija sacensības bija Latvijas Ziemas sporta savienības un tās Bendija (vēlāk – Bendija-hokeja) sekcijas pārraudzībā. Padomju okupācijas laikā bendijs bija dažādu LPSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas struktūrvienību pārraudzībā, bet no 1959. gada – Latvijas PSR Hokeja federācijas pārziņā. Kopš 2005. gada bendiju organizē Latvijas Bendija federācija.

Starpkaru posma ievērojamākā bendija komanda bija seškārtējā valsts čempionvienība LSB. Spēcīgas komandas bija čempionvienībām RAK, RFK un “Rīgas Vanderers”. Ievērojamas bendija komandas Latvijas čempionātos 20. gs. 20.–30. gados bija arī Rīgas komandas “Amatiers”, Armijas sporta klubs (ASK), “Hakoah”, Jaunekļu Kristīgā Savienība (JKS), Kundziņsalas Sporta biedrība (KSB; arī “Kundziņsala”), Latvijas Universitātes Akadēmiskā sporta biedrība (LU ASB), “Makkabi”, “Union”, “Universitātes Sports” (US) un citas.

Starptautiskās sacīkstēs nozīmīgā komanda bija Latvijas bendija izlase, kas starpkaru posmā aizvadīja četras oficiālās valstsacīkstes – visas četras pret Igaunijas bendija izlasi: 13.02.1927. Tallinā (Igaunijā; uzvara 5:3); 04.02.1928. Rīgā (zaudējums 4:7); 22.02.1931. Tallinā (zaudējums 1:8); 06.02.1932. Rīgā (uzvara 5:2). 20. gs. 20.–30. gados starptautiskas spēles aizvadīja arī Rīgas izlase, klubu komandas, klubu kombinētās vienības, skolnieku un studentu komandas. Latvijas studentu bendija izlase 1931. gadā piedalījās SELL (Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva) studentu ziemas sporta spēlēs Helsinkos (Somijā).

1940./1941. gada sezonā LPSR čempionātā spēcīgākās bija Rīgas komandas “Dinamo” un RDKA (Рижский Дом Красной Армии, Sarkanās armijas Rīgas nams). Pēc Otrā pasaules kara ievērojamākā LPSR komanda bija Rīgas ODO (Окружной Дом Офицеров, Apgabala virsnieku nams), kas ar panākumiem startēja gan Rīgas un LPSR, gan PSRS līmeņa sacīkstēs – PSRS bendija čempionātā un PSRS bendija kausa izcīņā. 1950./1951. gada sezonā Rīgas ODO izcīnīja 1. vietu PSRS otrā līmeņa čempionātā un ieguva tiesības startēt augstākajā līmenī jeb 1. grupā. 1951./1952. gada sezonā Rīgas ODO izcīnīja 6. vietu, bet 1952./1953. gadā – 2. vietu PSRS čempionātā, kas ir augstākais LPSR bendijistu sasniegums PSRS meistarsacīkstēs. Augsts Rīgas ODO sasniegums PSRS kausa izcīņā bija 1951. gadā, kad komanda sasniedza kausa izcīņas pusfinālu.

LPSR sacensībās 20. gs. 40.–80. gados starp ievērojamākajām komandām bija arī Rīgas komandas “Aviarabotņik”, “Baltika”, “Darba rezerves”, “Dinamo”, DOF (Дом Офицеров Флота, Jūras virsnieku nams), “Gidrometpribor”, “Motor”, “Orion”, OSK (Окружной Спортивный Клуб, Apgabala Sporta klubs), “Port” (vēlāk saukta “Portovik”; pilns nosaukums – Рижский Морской Порт, Rīgas jūras osta), “Raketa”, SKA (Спортивный Клуб Армии, Armijas Sporta klubs), “Sputņik”, VEF.

Kopš bendija tradīciju atjaunošanas Latvijā nozīmīgākā komanda ir Latvijas bendija izlase, kas startē pasaules čempionātos.

20. gs. 20.–30. gados ievērojamākie bendijisti bija Miķelis Bormanis, Alfrēds Brašmanis, Harijs Fogels, Felikss Groblis, Andrejs Jessens, Arvīds Jurgens, Aleksandrs Liepiņš, Alfrēds Pantels, Ēriks Pētersons, Voldemārs Roze, Pēteris Skuja, Arturs Timpers, Eduards Veinbergs. Šie sportisti startēja Latvijas bendija izlasē un panākumus guva arī klubu komandās.

Kopš 2007. gada Latvijas bendija izlases ievērojamākie spēlētāji: Vadims Adoņevs, Niks Apsītis, Andrejs Banada, Dinārs Daugela, Uldis Eldmanis, Romans Glazkovs, Pēteris Ostošovs, Mārtiņš Vecvagars, Lauris Ziemiņš. Rezultatīvi, bet īslaicīgi izlasē spēlējuši Krievijā bendija prasmes apguvušie Latvijas izlases spēlētāji Arturs Befuss, Maksims Blems, Jūlijs Kadnajs.

20. gs. 20.–30. gados bendija organizatoriskajā darbā ievērojamu ieguldījumu sniedza LZSS un tās Bendija sekcijas darbinieki M. Bormanis, Nikolajs Karlsons, A. Liepiņš, Alfrēds Lukstiņš, Vilfrīds Striks-Strikfelds (Štriks-Štrikfelds), RAK darbinieks un bendija komandas kapteinis Arturs Makfersons. LPSR bendijā nozīmīgs darbinieks bija Rīgas ODO spēlējošais treneris A. Ščedrins. Kopš Latvijas Bendija federācijas dibināšanas 2005. gadā ievērojamākie valsts bendija organizatori ir federācijas darbinieks Andris Jansons, federācijas prezidents (kopš 2014. gada), iepriekš izlases spēlētājs un treneris Eduards Odiņš, izlases ģenerālmenedžeris Nikolajs Sergejevs.

20. gs. bendija sacīkstes Latvijā norisinājās uz dabiskā ledus laukumiem, kas tika ierīkoti uz ūdenstilpņu ledus vai uzlieti sporta laukumos. 20. gs. 20.–30. gados ievērojamākā starptautisko bendija spēļu norises vieta bija LSB laukums Rīgā, Krišjāņa Valdemāra un Sporta ielas stūrī (tagad Rīgas 49. vidusskolas teritorija), kur arī norisinājās abas Rīgā aizvadītās Latvijas bendija izlases spēles (1928. un 1932. gadā). Viens no nozīmīgākajiem bendija sacīkšu laukumiem LPSR aizvadītajos turnīros bija “Dinamo” stadions Ķieģeļu ielā (no 1954. gada – Emiļa Melngaiļa iela; līdz 1940. gadam – JKS laukums; no 20. gs. 90. gadiem – “Skonto” stadiona teritorija). 21. gs. Latvijā tiek aizvadītas spēles pēc rinkbendija noteikumiem, kas paredz spēlēšanu hokejam paredzētajos laukumos mākslīgā ledus hallēs.