20. gs. 60. gadu 2. pusē darbojās blūzroka un psihedēliskā roka žanros, aizsāka nozīmīgas pārmaiņas rokmūzikas mākslinieciskajā evolūcijā un ieviesa t. s. spēka trio (power trio) sastāva formātu.

Reizēm minēta kā smagā roka žanra pamatlicēja, kas veicinājusi arī smagā metāliskā roka rašanos. Nosaukums Cream (no angļu 'Krējums') apliecina grupas dalībnieku piederību britu mūzikas elitei. Sākot kopīgu darbību, visi bija angļu mūzikas apritē augstu vērtēti instrumentālisti, tādēļ Cream nereti dēvēta par vienu no pirmajām supergrupām.

Cream 1966. gadā Londonā nodibināja Ēriks Kleptons (Eric Clapton, pilnā vārdā Ēriks Patriks Kleptons, Eric Patrick Clapton, iepriekš grupu The Yardbirds un John Mayall & The Bluesbreakers ģitārists), Džindžers Beikers (Ginger Baker, īstajā vārdā Pīters Edvards Beikers, Peter Edward Baker, pagātnē grupas Graham Bond Organisation bundzinieks) un Džeks Brūss (Jack Bruce, īstajā vārdā Džons Simons Ešers Brūss, John Symon Asher Bruce, bijušais grupu Blues Incorporated; Graham Bond Organisation; John Mayall & the Bluesbreakers; Manfred Mann basģitārists).

Trio muzicēšanas modelis bija aizgūts no amerikāņu blūzmeņu Badija Gaja (Buddy Guy) un Madija Votersa (Muddy Waters) grupām, un sākumā arī Cream lielākoties izpildīja amerikāņu blūza skaņdarbus ar elektrisku pastiprinājumu; darbības turpinājumā repertuāru papildināja grupas dalībnieku un producenta Feliksa Papalardi (Felix Pappalardi) kompozīcijas, kurās blūzs un ritmblūzs apvienots ar popu un psihedēlisko roku. Grupa ievērojama gan ar novatoriskiem studijas ierakstiem, gan tā laika rokmūzikā neierasti improvizētu koncertizpildījumu ar vairāku minūšu garumā izvērstām instrumentu solopartijām.

Otrais albums Disraeli Gears (1967) izpelnījās plašu ievērību, padarot Cream par vienu no populārākajām rokgrupām pasaulē. Trešais albums Wheels of Fire (1968) sastāvēja no divām skaņuplatēm – vienā iekļauti studijas ieraksti, otrā koncertieskaņojumi. Studijas disks pieteica attīstību progresīvā roka virzienā, savukārt koncertieskaņojumi ievērojami ar vienu no slavenākajiem Ē. Kleptona ģitāras solo Roberta Džonsona (Robert Johnson) dziesmā Crossroads, eksplozīvu Villija Diksona (Willie Dixon) blūza Spoonful versiju, kā arī Dž. Beikera bungu solopartiju pašsacerētā kompozīcijā Toad. Wheels of Fire guva milzīgus panākumus, kļūstot par pirmo dubultalbumu mūzikas industrijas vēsturē, kura pārdošanas apjoms sasniedzis platīna diska statusu (savukārt singls White Room kļuvis par roka klasiku). Taču pēc trim intensīvas darbības gadiem mūziķi jutās izsmēluši kopīgo potenciālu un neilgi pēc Wheels of Fire iznākšanas paziņoja par darbības beigām, ko atzīmēja ar diviem atvadu koncertiem Karaliskajā Alberta zālē (Royal Albert Hall) Londonā 1968. gada novembrī un nākamā gada sākumā izdotu albumu albumu Goodbye, kurā apkopoti daži no trio pēdējiem koncertierakstiem un daži iepriekš neizdoti studijas ieskaņojumi (t. sk. grupas klasiskajam repertuāram pieskaitāma Ē. Kleptona un Džordža Harisona, George Harrison, dziesma Badge).

2005. gadā trio īslaicīgi apvienojās vēlreiz, lai sniegtu vairākus plašu ievērību guvušus koncertus Londonā un Ņujorkā.

Pēc Cream izjukšanas visi trīs mūziķi turpināja darbību citās grupās un kā solo mākslinieki. Ē. Kleptons un Dž. Beikers 20. gs. 60. gadu nogalē spēlēja grupā Blind Faith, bet Dž. Beikers un Dž. Brūss, starplaikā darbojušies dažādos sastāvos, 20. gs. 90. gados muzicēja īslaicīgā kopprojektā BBM, kurā viņu partneris bija ģitārists Gerijs Mors (Gary Moore).

Kaut arī grupa pastāvēja tikai trīs gadus, tai bija milzīga ietekme uz rokmūzikas koncertizpildījuma koncepta transformāciju no dziesmas atskaņojuma atbilstoši aranžējuma nosacījumiem uz ievērojami spontānāku un brīvāku, arī tehniski virtuozāku muzicēšanu, kas savukārt veicināja arvien biežāku autoru atteikšanos no tradicionāliem skaņdarba formveides paņēmieniem. Cream vieni no pirmajiem kā pilnvērtīgu izteiksmes līdzekli izmantoja jauno Marshall pastiprinātāju iespējas, tā iegūstot agrāk neiespējamu skanējuma dinamiku, kas turpmāk nesaraujami saistīta ar roka estētiku. Cream aizsāktās roka žanriskās attīstības tendences turpināja grupas Led Zeppelin, Black Sabbath, Deep Purple un citas. Vēsturiskā skatījumā Cream uzskatāms par posmu, kas blūzā balstītu improvizētu muzicēšanu savieno ar nākamās desmitgades smago rokmūziku.

1993. gadā grupa tika uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame), bet 2006. gadā tai piešķirta Grammy balva par mūža ieguldījumu (Lifetime Achievement Award).

Disreali Gears iekļauts žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu saraksta (500 Greatest Albums of All Time, 2020) 170. vietā. 

Ē. Kleptons (ģitāra, vokāls, 1966–68)

Dž. Brūss (bass, vokāls, mutes harmonikas, 1966–68; miris 2014)

Dž. Beikers (bungas, 1966–68; miris 2019)

 Anyone for Tenis; Badge; Born Under a Bad Sign; Crossroads; Dance the Night Away; Desserted Cities of the Heart; I Feel Free; I’m So Glad; N.S.U.; Politician; Spoonful; Strange Brew; Sunshine of Your Love; SWLARB; Tales of Brave Ulysses; Toad; We’re Going Wrong; White Room

Fresh Cream (Reaction, 1966); Disraeli Gears (Reaction, 1967); Wheels of Fire (Polydor, 1968)*; Goodbye* (Polydor, 1969); Live Cream** (Polydor, 1970); Live Cream Volume II** (Polydor, 1972); BBC Sessions** (Polydor, 2003); Royal Albert Hall, London, May 2-3-5-6, 2005** (Reprise, 2005)

 * studijas un koncertu ieraksti

** koncertieraksti