Sākotnēji rīkotas 1. jūlijā, Imantu vārda dienā, vēlāk – jūlija mēnesī.

1976. gadā Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna muzeja “Jāņaskola” darbinieki izteica priekšlikumu Vecpiebalgas Vecpaulānu mājās dzīvojošajam komponistam I. Kalniņam sarīkot muzejā autorvakaru; tajā piekrita uzstāties ansamblis “Menuets”. Tā vadītājs Jānis Blūms rosināja šādu koncertu sarīkot arī nākamgad tieši Imantu vārda dienā, 1. jūlijā, un to nosaukt par "Imantdienu", oficiāli un uz afišām arī turpmāk lietots apzīmējums – "Imanta Kalniņa autorkoncerts".  

Pirmajā Imantdienā Jāņkalnā pļaviņā pie Emīla Dārziņa muzeja 1977. gadā “Menuets” atskaņoja “Piecas balādes par Matisonu” (I. Kalniņš – Ojārs Vācietis) un dziesmas ar Māra Čaklā dzeju, viesu vidū bija kinorežisors Ansis Epners, muzikologs Guntars Pupa. Koncertu apmeklēja apmēram 1000 klausītāju, galvenokārt jaunieši.

1978. gada Imantdienā I. Kalniņa kordziesmas un fragmentus no oratorijas “Dzejnieks un nāra” dziedāja koris “Mūza” diriģenta Leonīda Vīgnera vadībā, solisti Dagmāra un Juris Rijkuri, pavadījumu atskaņoja “Menuets”, ar teātra dziesmu programmu uzstājās dziesminiece Austra Pumpure, pasākums afišā bija pieteikts kā “I. Kalniņa mūzikas pēcpusdiena”. 1979. gada koncertā uzstājās “Menuets” un Valmieras teātra dziedošie aktieri. Dziesmu “Zilais putniņš” nodziedāja I. Kalniņa bērni – dvīņi Rēzija un Krists Kalniņi, savu jaunāko dzeju lasīja komponista brālis dzejnieks Viktors Kalniņš (Viks). Togad sarīkojums presē tika anotēts ar nosaukumu – "Imantdiena", "Imantdienas".  

1980. gadā I. Kalniņa mūzikas koncerts notika Inešos, labiekārtotā estrādē, piedalījās Cēsu kamerorķestris. 1981. gadā I. Kalniņa autorkoncertu “Jāņaskolā” sarīkoja 31. maijā, dalībnieki – kori “Daina” un “Daile”, Ogres rajona skolotāju koris diriģenta Gido Kokara vadībā, ansamblis “Menuets”, pasākuma vadītājs – muzikologs Oļģerts Grāvītis. Pirmatskaņota tika kordziesma “Jau ziediem rotātas pļavas” (I. Kalniņš – Eduards Veidenbaums), koncertu apmeklēja gandrīz 2000 klausītāju.

Pasākumam izvēršoties par neformālu tautas pulcēšanos, 1982. gadā Imantdiena netika oficiāli rīkota, sanākušie klausītāji spontāni apvienojās kopīgā dziedāšanā.

Nākamais festivāls notika tikai pēc 10 gadiem vienlaikus ar grupas “Menuets” darbības atjaunošanu. Sākot ar šo gadu, I. Kalniņš vairumā pasākumu iesaistījās kā programmas veidošanas dzinējspēks, sacerēja jaunu mūziku, aranžēja iepriekš tapušus skaņdarbus, nereti uzstājās Imantdienu koncertos kā taustiņinstrumentālists, programmas vadītājs.

1995. gadā (01.07.) Imantdiena tika sarīkotas pēc Latvijas Mūzikas biedrības darbinieces, dziedošo ģimeņu saieta “Spiets” organizatores Ingas Utenas (Loginas) iniciatīvas estrādē pie Alauksta ezera. Koncertā piedalījās pats I. Kalniņš, “Menuets”, dziedātāji Ieva Akuratere, Olga Rajecka, Uģis Roze, Igo, dziedošie aktieri, koncertam sekoja balle.

1996. gadā (06.07.) Imantdienā ar apmēram 10 000 klausītāju uzstādīts apmeklētības rekords, atskaņots cikls “Autobuss debesīs” (I. Akuratere, Igo, O. Rajecka, U. Roze u. c.), dziesmas ar Jura Helda vārdiem (Jānis Grodums, Niks Matvejevs), no teātra izrādēm, pirmoreiz nepiedalījās “Menuets”.

1997. gadā koncerts nenotika.

1998. Imantdiena pārcēlās uz Cēsu pils parka estrādi un pārtapa par divu dienu festivālu (11.–12.07.), pasākumu apmeklēja 16 000 klausītāju. Programmā dziesmas (R. Kalniņa, Valdis Liepiņš, Marts Kristiāns Kalniņš, Uldis Dumpis, O. Rajecka, Renārs Kaupers, Ainars Mielavs, “Jumis”, “Menuets”), kā arī I. Kalniņa 4. simfonija un oratorija “Dzejnieks un nāra” (soliste Ieva Kepe, Liepājas simfoniskais orķestris, diriģents Imants Resnis).

1999. gadā (03.–04.07.) Imantdienas koncertos skanēja operas “Spēlēju, dancoju” koncertvariants (Liepājas simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālās operas koris, solisti), dziesmas ar Imanta Ziedoņa, A. Mielava un Vika vārdiem (“Turaidas roze”, A. Mielavs, R. un M. K. Kalniņi), kā arī cikls “Cilvēks, kas smejas” (“Menuets”).

Jau 20. gs. beigās būtiski paplašinājās Imantdienu dalībnieku loks: I. Kalniņa mūziku atskaņoja viņa laikabiedri, jaunie solisti, aktieri, rokgrupas, simfoniskais orķestris un citi.

No viena koncerta sarīkojums izauga līdz festivāla mērogiem, kurā pulcējās vairāku paaudžu I. Kalniņa daiļrades cienītāji. Par tradīciju kļuva viena dzejnieka (Ojārs Kalniņš, 2001; Laima Līvena, 2006; Broņislava Martuževa, 2008; O. Vācietis, 2012; Māra Zālīte, 2017; V. Kalniņš, 2019, u. c.) daiļradei veltītu dziesmu ciklu atskaņojumi. Imantdienu pastāvīgie dalībnieki bija grupas “Menuets” un “Turaidas Roze”, viņiem piebiedrojās I. Kalniņa dēla M. K. Kalniņa ansambļi – “Autobuss debesīs” un “Raxtu Raxti”, kas debitēja tieši Imantdienās (2019).

21. gs. ar pāris izņēmumiem (Sigulda, 2003; 2004; Dzintari, 2010) Imantdienas risinājās Cēsu pils parka estrādē, kur klausītāju skaits parasti sasniedza 4 000.

Dalībnieku vidū bijuši latviešu populārās mūzikas zvaigznes “Līvi”, Zigfrīds Muktupāvels, Renārs Kaupers, Gvido Linga; opersoliste Elīna Šimkus (2014); jaunie solisti – Līga Priede, Paula Ķiete, Ginta Mahte (2004, cikls “Vēl viens putnu dārzs”), Goran Gora, Māra Upmane-Holšteina, Andris Ērglis (2012); dziedošie aktieri Karīna Tatarinova, Artūrs Skrastiņš, Juris Jope un citi. 2011. gadā Imantdienās atskaņota I. Kalniņa rokopera “Ei, jūs tur!” (solisti – Dita Lūriņa, M. K. Kalniņš, piedalījās vokālā grupa “Framest”).

Imantdienu koncerta izskaņā parasti notikusi kopīga sadziedāšanās ar pasākuma apmeklētājiem. Pasākuma dalībnieku vidū ja ne uz skatuves, tad publikā parasti (izņemot 2010; 2015) bijis komponists I. Kalniņš ar savas ģimenes locekļiem. Koncertu rīkotāji bijuši SIA “Koncertmeistars”, SIA “Latvijas koncerti”, SIA “Premium Art” un citi. Vairāki Imantdienu koncerti notikuši pat stipra lietus laikā.

Kopš 2009. gada vasaras iedibināta jauna tradīcija – koncerts “Mazās Imantdienas” Vecpiebalgas muižas parka estrādē Inešos.

Imantdiena bija orientēta uz vienas konkrētas personības – 20. gs. 70. gados jauniešu vidū ļoti iecienītā komponista I. Kalniņa daiļradi, izvēršoties par viņa talanta cienītāju salidojumu. Tajā ietilpa iepriekš organizēts koncerts, kam sekoja sadziedāšanās. 70. gados pirmajiem koncertiem “Jāņaskolā” sekoja jūsmīgas publikācijas presē, salīdzinot sarīkojumu ar dziesmu svētkiem, vēl vairāk šo analoģiju pastiprināja ziedu klēpji, vainagi, kas tika dāvāti Imantdienas dalībniekiem, kopīgā dziedāšana pēc koncerta beigām. Spilgti izpaudās tautas daļas vēlēšanās būt un justies kopā, vienoties dziesmā, nereti no visas Latvijas sabraukušie Imantdienu apmeklētāji nakšņoja teltīs netālu no koncerta vietas, turpināja komunikāciju. Sevišķi populāra I. Kalniņa mūzika kļuva pēc grupas “Menuets” otrās vietas “Mikrofona ‘79” aptaujā ar himnu “Dziesma, ar ko tu sāksies?” (I. Kalniņš – V. Kalniņš).

Tā kā padomju okupācijas režīmā tautas pulcēšanās reizes tika rūpīgi ierobežotas un uzraudzītas, tas attiecās arī uz pasākumiem, kuru centrā bija mūzika, tad šāds neformālā vidē rīkots koncerts viesa bažas drošības iestādēs. 1982. gadā I. Kalniņa mūzikas koncertu aizliedza rīkot.

Sākot ar 1995. gadu Imantdienas tradīcija tika atjaunota, koncertam pakāpeniski izvēršoties par ikgadēju festivālu, tajā piedalījusies liela daļa redzamāko Latvijas dziedātāju, dziedošie aktieri, opersolisti, ar I. Kalniņa daiļradi visciešāk saistītie ansambļi, komponista ģimenes locekļi, kuru profesija saistīta ar mūziku, skatuvi. Muzikālie, mākslinieciskie, emocionālie, politiskie aspekti kopumā Imantdienas padarījušas par būtisku Latvijas kultūras sastāvdaļu.