Asklēpijs ir medicīnas dievs sengrieķu mitoloģijā, romiešu mitoloģijā saukts par Eskulāpiju (Aesculapius). Salīdzinot ar citiem sengrieķu mitoloģijas dieviem, piemēram, Zevu (Ζεύς), Poseidonu (Ποσειδῶν), Atēnu (Ἀθήνη) un citiem, Asklēpijs ir maz zināms. Īsās sengrieķu mitoloģijas grāmatās, kas skar spilgtākos sengrieķu mītu tēlus un sižetus, Asklēpijs parasti nav iekļauts. Asklēpija vārda etimoloģija ir neskaidra.

Asklēpijs dēvēts par medicīnas jeb ārstēšanas mākslas dievu un par ārstu aizstāvi. Šādi raksturojumi vērojami tekstos jau no 5., 4. gs. pirms mūsu ēras. Zināšanas medicīnā Asklēpijs ieguvis no tēva – dieva Apollona (Ἀπόλλων) un skolotāja – kentaura Heirona (Χείρων). Asklēpijs bijis tik prasmīgs ārsts, ka pārspējis zināšanās savu skolotāju Heironu un spējis ne tikai cilvēkus izārstēt, bet pat tos atdzīvināt, tāpēc viņam piešķirta spēja atņemt nāvei varu pār pasauli. Zināšanas medicīnā Asklēpijs nodevis tālāk saviem dēliem.

Kā norāda medicīnas vēstures pētnieki, Asklēpija kā atsevišķa medicīnas dieva parādīšanās skaidrojama ar medicīnas uzplaukumu Senajā Grieķijā 5. gs. pirms mūsu ēras. Līdz tam laikam medicīnas dieva funkcijas pildījis Apollons, tomēr viņam bijušas arī citas funkcijas, turklāt viņš bijis spējīgs uzsūtīt slimības, un šādas darbības neatbilst medicīnas dieva ideālam. Piemēram, Homēra (Ὅμηρος) eposā “Īliada” (Ἰλιάς) 1. dziedājumā Apollons uzsūtījis ļaunu sērgu un tās dēļ miruši daudzi kareivji. Šo faktoru ietekmē izveidojās mīts par jauno medicīnas dievu Asklēpiju, kas nāk no mirstīgajiem, un viņa kā dievības leģitimitāte tiek apstiprināta caur radniecību ar Apollonu.

Asklēpijs mūsdienās ir ne tikai pētniecības objekts mitoloģijā, bet arī medicīnas vēsturē.

Par Asklēpija rašanās laiku konkrēti spriest nevar. Sengrieķu mitoloģijā var pielietot hronoloģisku principu, taču tas veidojas, balstoties uz paaudžu nomaiņu – tādu senāko dievību kā Haosa (Χάος), Gājas (Γαῖα), Tartara (Τάρταρος) un citu varenību pārņem antropomorfie Olimpa dievi. Viens no divpadsmit Olimpa dieviem ir Apollons, un viņš ir Asklēpija tēvs.

Par to, kas ir Asklēpija māte, ir dažādas versijas. Izplatītākajā versijā norādīts, ka Asklēpija māte ir Tesālijas valdnieka Flegija (Φλεγύας) meita Koronīda (Κορωνίς), dažos avotos dēvēta par nimfu. Viņa bijusi Apollona mīļotā, un laikā, kad nēsājusi abu bērnu Asklēpiju, krāpusi viņu ar kādu mirstīgo. Apollons Koronīdu par to sodījis, taču vēlāk to nožēlojis un nolēmis viņu glābt un dziedināt. Tomēr dziedināšana izrādījusies nesekmīga, tāpēc Apollons izglābis abu vēl nedzimušo bērnu, veicot ķeizargriezienu, un nosaucis to par Asklēpiju. Koronīda pēc nāves pārvērsta Kraukļa zvaigznājā (latīņu Corvus). Šai versijai pastāv varianti par to, kurš Koronīdu ir sodījis – vai nu pats Apollons, vai viņa māsa Artemīda (Ἄρτεμις). Pastāv arī versija, ka Koronīda Asklēpiju dzemdējusi templī. Citas mazāk izplatītās versijas stāsta, ka Asklēpija māte ir kāda mirstīgā Arsinoja (Ἀρσινόη) vai ka Asklēpijam mātes nav vispār.

Pēc dzimšanas Asklēpiju aprūpējusi kaza, kas to zīdījusi, un suns, kas tos abus apsargājis. Tikai vēlāk, kad Asklēpijs paaudzies, tā aprūpi pārņēmis Apollons. Sākotnēji Asklēpijs bijis pusdievs un puscilvēks, taču vēlāk kļuvis par dievu.

Parasti Apollonu dēvē par saules, gaismas, mākslas un gudrības dievu, bet viņam piemīt arī prasme dziedināt slimības. Tāpēc medicīnas zināšanas Asklēpijam sākotnēji mācījis Apollons. Vēlāk Asklēpijs nonācis pie Pēlija kalna Tesālijā kentaura Heirona aizgādībā un skološanā. Asklēpijs kļuvis par izcilu ārstu, un viņš cilvēku vidū uzskatīts par vislaipnāko no dieviem. Viņš arī nodevis savas zināšanas medicīnā cilvēkiem, bet Zevs un Aīds (Ἅιδης) par to bija sadusmojušies. Baidīdamies, ka šo zināšanu dēļ cilvēki varētu kļūt nemirstīgi, atdzīvināt mirušos un tādējādi izmainīt ierasto pasaules kārtību, Zevs ar savu zibeni Asklēpiju nogalināja un pārvērta to par Čūskneša zvaigznāju (latīņu Ophiuchus). Šāda rīcība izraisīja nesaskaņas Zeva un Apollona starpā. Apollons dusmās nogalinājis ciklopu, kurš izgatavojis Zevam zibeņus, bet par to Zevs uz kādu laiku padzinis Apollonu no Olimpa. Taču vēlāk pēc Apollona lūguma Zevs Asklēpiju iecēlis dieva kārtā Olimpā. Savukārt cilvēki ticējuši, ka pēc nāves Asklēpijs dzīvo zemes dzīlēs un ir iemiesojies čūskā, kurai piemīt attīstīts prāts un cilvēku valoda.

Asklēpija sieva ir Epione (Ἠπιόνη), un viņa simbolizē saudzīgu un laipnu aprūpi atveseļošanās periodā. Viņas vārds nāk no sengrieķu īpašības vārda ἤπιος, ēpios ‘maigs, saudzīgs, laipns’. Viņiem bijušas piecas meitas dievietes un divi dēli mirstīgie. Asklēpija meitas bija dieves Akeso (Ἀκεσώ), Panaceja (Πανάκεια), Jaso (Ἰασώ), Higeja (Ὑγιεία) un Aegle (Αἴγλη). Asklēpija meitu vārdi saistīti ar sengrieķu valodas leksiku, kas apzīmē ārstēšanu. Ar dievietes Akeso vārdu saistāms lietvārds ἄκεσις, akesis ‘dziedināšana, ārstēšana, atjaunošana’ un ἄκος, akos ‘zāles, līdzeklis’. Dievietes Panacejas vārds kā sugas vārds πανάκεια, panakeia nozīmē ‘visu izārstējošs līdzeklis’. Dievietes Jaso vārds cieši saistīts ar lietvārdu ἰατήρ, iatēr ‘ārsts’. Šo vārdu kā sufiksu -iatrs, -iatrija var vērot medicīnas terminoloģijā, piemēram, pediatrs, pediatrija. Ar dievietes Higejas vārdu saistāms lietvārds ὑγίεια, hygieia ‘veselība’. Dievietes Aegles vārds nozīmē saules vai mēness gaisma.

Apollons, Asklēpijs, Higeja un Panaceja ir piesaukti hipokratiskā korpusa traktāta “Zvērests” (Ὅρκος) sākumā – ὄμνυμι Ἀπόλλωνα ἰητρὸν καὶ Ἀσκληπιὸν καὶ Ὑγείαν καὶ Πανάκειαν, omnymi Apollōna iētron kai Asklēpion kai Hygeian kai Panakeian ‘zvēru pie Apollona dziedinātāja un Asklēpija, un Higejas, un Panacejas’.

Asklēpija dēli ir mirstīgie Mahaons (Μαχάων) un Podalīrs (Ποδαλείριος). Abi apdziedāti Homēra eposā “Īliada”, piemēram, 2. dziedājumā Augusta Ģiezena atdzejojumā var lasīt:

“Tālāk tiem sekoja vīri no Trikes un Itomes augstās,

Krāšņās Oihalihas lejām, kur valdīja dūšīgais Eurīts;

Divi Asklēpija dēli šos vadīja cīņā pret Troju,

Mahaons un Podalīrs, starp ahajiem labākie ārsti.

Atbrauca viņi uz cīņu ar trīsdesmit dobajiem kuģiem.“

Trojas karā viņi bijuši grieķu ārsti. Mahaons šajā karā mira, taču Podalīrs atgriezās Grieķijā un apmetās Karijā. No Podalīra pēctečiem cēlušās trīs Asklēpiadu dzimtas – Knidas Asklēpiadi, Rodas Asklēpiadi un Kosas Asklēpiadi. No Kosas Asklēpiadiem nāca Hipokrats (Ἱπποκράτης).

Tā kā nav pilnīgas skaidrības, kura pilsēta ir Asklēpija dzimšanas vieta, Asklēpija kults veidojies vairākās vietās, bieži ieņemot vai pat pārņemot Apollonam veltītos tempļus, un tas veicinājis kulta izplatīšanos plašā reģionā. Pētnieku vidū tiek pausts viedoklis, ka Asklēpija kulta aizsākšanās veidojusies aptuveni 6. gs. pirms mūsu ēras Epidaurā. 5. gs. pirms mūsu ēras tas izplatījies tālāk Grieķijas teritorijā, piemēram, Korintā, Larisā, Olimpijā, Atēnās, Trikā, Kosā, arī Pergamā. 4. gs. pirms mūsu ēras Asklēpija kulta izplatīšanās bijusi ļoti strauja, un šajā laikā uzcelti aptuveni divsimt jaunu tempļu – parasti ārpus pilsētām, pakalnos, birzīs, sausākās vietās. Svarīgi, lai templis celts vietā, kur bijusi pieeja tīram ūdenim. Romā Asklēpija kults nonācis 3. gs. pirms mūsu ēras. Popularitātes virsotni Asklēpija kults sasniedzis 2. gs. mūsu ērā – tas ir, Galēna (Γαλήνος) dzīves laikā. Asklēpija kults turpinājies līdz 6. gs., taču tā popularitāte pakāpeniski samazinājusies kristietības ietekmes dēļ.

Ierastā dziedināšanas prakse Asklēpija tempļos sastāvējusi no divām daļām. Pirmā daļa ir ķermeņa un prāta katarse jeb attīrīšanās. Ķermeņa attīrīšanās ietvērusi vannošanos un uztura maiņu, savukārt prāta attīrīšanās – lūgšanas un ziedojumus. Otrā daļa ir sapņu terapija. Tās laikā slimnieks atradies īpaši gulēšanai atvēlētā tempļa telpā hipnotiskā stāvoklī, kas dažkārt veicināts ar halucinogēniem. Šādas metodes mērķis ir nonākt sapnī, kurā slimnieku apciemo Asklēpijs, Higeja vai Panaceja, prognozējot slimības gaitu un iznākumu. Balstoties uz šiem sapņiem, slimnieks vēlāk saņēmis konkrētu terapiju. Tempļos kā Asklēpija simboli mitinājušies suņi, gaiļi un čūskas, kuras nav bijušas indīgas. Kad slimnieks devies prom no tempļa, viņš aprakstījis slimības un atveseļošanās gaitu.

Tā kā Hipokrats nāk no Kosas salas, tad tur arī bijis viens no nozīmīgākajiem Asklēpijam veltītajiem tempļiem (Ἀσκληπιεῖον). Tas uzbūvēts 357. gadā pirms mūsu ēras, un tajā praktizējuši ārsti, kas piederējuši Asklēpiadu dzimtām. Hipokrats kā viens no Asklēpiadu dzimtas pārstāvjiem tur gan mācījies, gan vēlāk praktizējis. Šajā templī dziedināšanas metodes atšķīrās no tām, kas pielietotas citos tempļos. Asklēpija templī Kosā slimnieki balstījās nevis uz prognozes saņemšanu sapnī, bet gan uz medicīniskām darbībām, kas tika balstītas uz tajā laikā pieejamajiem hipokratiskā korpusa traktātiem. Asklēpija templis Kosā veidots trīs terasēs. Zemākajā terasē, kuru iekļāvuši trīs portiki, bijušas vannas, strūklaka, ūdens rezervuāri, mazs templis un kāpnes uz vidējo terasi. Pamatojoties uz inskripcijām, var spriest, ka zemākajā terasē notikuši Asklēpijam veltīti svētki, kuru laikā norisinājušās dažāda veida atlētiskas sacensības. Vidējo terasi sadalījušas kāpnes uz augstāko terasi. Labajā pusē bijis Asklēpija templis, kas datējams ar 4. gs. pirms mūsu ēras, un ēka, kurā mitinājušies priesteri. Kreisajā pusē pretī templim bijis “u” veida Asklēpija altāris, kurā starp portika kolonnām bijušas Asklēpija, Higejas un citu dievību statujas, Apollona templis un vēl viena ēka. Vidējās terases gala sienā kreisajā pusē bijusi eksedra ar nišām, kas paredzētas statujām. Augstākajā terasē, kuru iekļāvuši trīs portiki, bijis liels Asklēpija templis un slimnieku istabas.

Asklēpija portretējumi atrodami dažādās formās, visbiežāk kā statujas, kas parasti ir stāvus vai sēdus pozā, labajā vai kreisajā rokā turot garu nūju, ap kuru apvijusies čūska. Šādas statujas aplūkojamas daudzviet pasaulē, piemēram, Atēnās, Nacionālajā arheoloģijas muzejā (Εθνικό Αρχαιολογικό Μουσείο). Asklēpijs atveidots arī bistēs, monētās, gravīrās un ciļņos. Ciļņos dažkārt Asklēpijs redzams kopā ar Higeju, Epioni vai kādu citu medicīnai piesaistītu dievību vai cilvēku. Grāmatu izdošanas laikā parādījās ilustrācijas, kurās attēlots Asklēpijs, Asklēpijs kopā ar Higeju, Apollons, nodot Asklēpiju kentauram Heironam, un citi varianti. Asklēpijs atveidots arī gleznās, piemēram, angļu gleznotāja Džona Viljama Voterhausa (John William Waterhouse) gleznā “Slims bērns, kas aiznests uz Asklēpija templi” (A Sick Child Brought into the Temple of Aesculapius, 1877). Asklēpija vārds izmantots slimnīcu, klīniku un citu ar medicīnu saistītu iestāžu nosaukumos. Rīgā, ēkā Vaļņu ielā 2, kurā atrodas Izglītības un zinātnes ministrija, ir zemcilnis, kurā attēlots Asklēpijs.