Ķekava ir pilsēta Ķekavas novada Ķekavas pagastā. Tā atrodas 20 km uz dienvidiem no Latvijas galvaspilsētas Rīgas, 12 km no Ķekavas novada pilsētas Baložiem un 18 km no Ķekavas novada pilsētas Baldones. Pilsētas teritoriālā platība – 7,4 km². Iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 5039. Iedzīvotāju blīvums 2024. gadā – 555,6 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā no 2022. gada 1. jūlija Ķekava ieguva pilsētas statusu.

Vietvārds “Ķekava” pastāv jau no 15. gs., apdzīvotās vietas vārdam vācu valodā variējot, piemēram, Kekau, Kekkau, Keckau. Vārds “Ķekava” ir arī hidronīms, kas apzīmē cauri Ķekavai plūstošo Ķekavas upi. Pēc etimologa Konstantīna Karuļa domām vārds “Ķekava” ir baltu cilmes vārds, kas senindoeiropiešu valodās apzīmē līkumoto Ķekavas upītes tecējumu pie ietekas Daugavā.

Tagadējā Ķekavas pilsētas un Ķekavas pagasta teritorija atradās Doles pagastā, kurš tika izveidots 19. gs. beigās un likvidēts 1949. gadā. Ķekavas pilsētas ģeogrāfiskā atrašanās vieta (tuvums Rīgai, Latvijas teritorijā – tieši vidusdaļa) ir nozīmējusi gan pakļaušanu karadarbībai, gan izmaiņas teritoriālajā iedalījumā – tā bija gan Rīgas arhibīskapijas, gan Pārdaugavas hercogistes, gan Kurzemes un Zemgales hercogistes, gan Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas sastāvā. Ķekavas centrs sākotnēji bija Ķekavas muiža (atradās Daugavas krastā) un ūdensdzirnavas, vēlāk – Doles draudzes novads, bet no 18. gs. beigām – Doles luterāņu baznīca (mūsdienās Doles–Ķekavas luterāņu baznīca). Ķekavas atrašanās vieta Rīgas pievārtē ir īpaši nozīmīga – caur to ved ceļš no Bauskas uz Rīgu.

20. gs. sākumā apdzīvotā vieta bija pazīstama kā Ķekavas miests. Ķekava un tās apkārtne smagi cieta Pirmā pasaules karā ap Rīgu notiekošo stratēģisko uzbrukumu laikā (īpaši Jūlija kaujās Ķekavā 1916. gada pavasarī un vasarā), kā arī Latvijas Neatkarības kara laikā, Pāvela Bermonta (Павел Рафаилович Бермондт-Авалов) uzbrukumā Rīgai. Īss un konkrēts Ķekavas miesta raksturojums sniegts Latviešu konversācijas vārdnīcā 1927. gadā, kurā minēts, ka miests atrodas pie upes lejgala un Rīgas šosejas, ka tas ir Doles pagasta centrs, ar pagasta valdi, baznīcu, 6 klašu pamatskolu, pasta un telefona sarunu punktu, mežniecību, tautas namu, Sarkanā krusta veselības kopšanas punktu un rajona ārstu, aptieku un dažām tirgotavām, bet Pirmā Pasaules karā Ķekavas miests bija pilnībā nopostīts. Arī Otrā pasaules kara laikā, īpaši Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1944. gada rudenī, Ķekavai tika nodarīti lieli postījumi.

Padomju okupācijas laikā 1945. gadā tika izveidots Ķekavas ciems, kas tika iekļauts Rīgas rajonā. 1945. gadā Doles pagastā tika izveidotas divas ciema padomes – Doles un Ķekavas. Ķekavas ciema padome sākotnēji darbojās bijušajā nespējnieku namā (t. s. Baltā māja), bet pēc pagasta institūcijas likvidēšanas 1949. gada nogalē – Doles Tautas namā. 1967. gadā tika uzbūvēta putnu fabrika, sākās plaša Ķekavas ciema apbūve, kas kļuva par strādnieku ciematu, tomēr Ķekavai netika piešķirts pilsētciemata statuss.

1969. gadā, apvienojot 1948. un 1949. gadā dibinātos kolhozus (“Ķekava”, “Ždanovs”, “Boļševiks”), izveidots kolhozs “Ķekava”, kas 1988. gadā pārdēvēts par agrofirmu “Ķekava”. Kolhozam bija liela nozīme ciema tālākajā attīstībā, sadzīvē un kultūras dzīvē. Ēkā Gaismas ielā 19, kurā atradās strādnieku kopmītnes, tika iekārtota ciema pārvalde, kuras telpās arī mūsdienās atrodas Ķekavas novada dome. Ķekavas ciemā tika iekļauts arī Katlakalns, Plakanciems un daļa Iecavas Mežinieku novada.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ķekavas ciems kļuva par Ķekavas pagasta centru. 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, pievienojot Baložu pilsētu un Daugmales pagastu, tika izveidots Ķekavas novads ar Ķekavu kā novada centru. 2021. gadā Ķekavas novadam tika pievienots Baldones novads un Ķekavas ciems 2022. gada 1. jūlijā ieguva pilsētas statusu.

Ķekavas novadā atrodas vairāki nozīmīgi uzņēmumi un loģistikas centri. Ķekavā lielākais un pazīstamākais uzņēmums ir akciju sabiedrība “Putnu fabrika “Ķekava””. Līdz ar fabrikas celtniecību tapa strādnieku ciemata infrastruktūra (saukta par “Jauno Ķekavu”), tajā skaitā daudzdzīvokļu mājas, pasts, veikals, ambulance un vidusskola, kam bija liela nozīme Ķekavas ciema turpmākajā attīstībā. A/s “Putnu fabrika “Ķekava”” ir vienīgais pilna cikla ražošanas uzņēmums putnu gaļas audzēšanā un vistas gaļas produktu ražošanā Latvijā.

Ķekavā atrodas tirdzniecības centrs “Liiba”, kurā ir vieta vairāk nekā 20 veikaliem, ēdināšanas uzņēmumiem un citiem pakalpojumiem, kā arī tirdzniecības centrs “Dālderi”. Ķekavā darbojas mazumtirdzniecības veikali “Rimi”, “Maxima X”, “Elvi”, “Aibe” un citi.

Ēdināšanas pakalpojumus Ķekavā nodrošina vairāki restorāni un kafejnīcas, piemēram, “Bamba Leo”, SIA “Ledenīte”, Kalnakrogs “Garozu Ķēķis”, “Fatih Kebab”, ēdnīca “Vistu dancis”.

Ķekavā darbojas degvielas uzpildes stacijas “Circle K” un “Neste”.

Ķekavā pieejamas vairākas naktsmītnes, galvenokārt viesu nami, kas orientējas uz ģimenēm, nelielām grupām vai lielākiem privātiem pasākumiem, piemēram, kāzām. Pazīstamākie ir “Svētku pils”, “Cozy House Mētriņi”, “Park Hotel Ķekava”, viesu nams “Kāli”. 

Ķekavu šķērso valsts nozīmes autoceļš A7 (Rīga–Bauska–Lietuvas robeža), vietējas nozīmes autoceļš V6 (Ķekava–Plakanciems). Sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina mikroautobusi, piepilsētas un starppilsētu autobusi maršrutos Rīga–Ķekava, Rīga–Pļavniekkalns–Ķekava, Rīga–Valdlauči–Ķekava, Rīga–Bauska. 

Veselības aprūpes pakalpojumus Ķekavā nodrošina vairākas ģimenes ārstu prakses, kā arī pašvaldības aģentūra “Ķekavas ambulance”, SIA “R.D. Doktorāts” un SIA “Lindas Lediņas fizioterapijas prakse”, kas atrodas tirdzniecības centrā “Liiba”. Ķekavā atrodas vairākas zobārstniecības prakses un sociālās aprūpes centrs. Ķekavas centrā darbojas arī Egila Gulbja laboratorijas filiāle. Aptiekas – “Mēness aptieka”, “Apotheka”. Tirdzniecības centrā “Dālderi” atrodas arī veterinārā klīnika “Bufo”. 

Ķekavā atrodas Ķekavas vidusskola, pirmsskolas izglītības iestāde “Ieviņa”, privātā pamatskola “Gaismas tilts 97”, kā arī profesionālās ievirzes izglītības iestādes – Ķekavas Mākslas skola, Ķekavas Mūzikas skola un Ķekavas novada sporta skola. 

Ķekavas pagasta kultūras nams ir kultūras iestāde Ķekavā, kuras pārziņā ir Ķekavas kultūras dzīves organizācija un dažādu kolektīvu darbība, popularizējot Ķekavas novada kultūras vēsturi un tradīcijas. Vairums kultūras pasākumu, kā arī amatieru mākslas kolektīvu mēģinājumi notiek Doles Tautas namā.

Ķekavā darbojas dažādi radošie un amatieru kolektīvi visās vecuma grupās. Bērnu kolektīvi – deju grupa “Daina”, vokālais ansamblis “Cīrulīši”. Jauniešu vokālais ansamblis. Sieviešu koris “Daugaviete”, vīru koris “Ķekava”, jauktais koris “Mozaīka”, tautas deju ansamblis “Zīle”, senioru deju grupa “Sidrabaine”, koklētāju ansamblis “Ekosēze”. Amatierteātris “Jaunais Miltu teātris”. Lietišķās mākslas studija “Ķekava”, rokdarbu klubs “Labieši”.

Ķekavas Novadpētniecības muzejs dibināts 1997. gadā, un tas ir vienīgais muzejs Latvijā, kurš popularizē karikatūru kā mākslas žanru. Ķekavas novadpētniecības muzejā apskatāmas pastāvīgās ekspozīcijas – “Ķekavas novada 5 stāsti” un “Smejies vesels!” –, kas veltīta novadniekam karikatūristam Edgaram Ozoliņam. Muzejā regulāri tiek atjaunotas arī tematiskās izstādes, kā arī tiek piedāvātas izglītojošās programmas. Katru gadu muzejs rīko karikatūru zīmēšanas konkursu “Pa-smejies!”, pasniedzot E. Ozoliņa balvu, kuru ir saņēmuši tādi profesionāli karikatūristi kā Ēriks Ošs, Gatis Šļūka un citi. 

Ķekavas pagasta bibliotēkas pirmsākumi saistāmi jau ar 1921. gadu, kad tika izveidots Doles lasāmais klubs. Līdz 20. gs. 30. gadu otrajai pusei klubā tika izveidota bibliotēka ar vairāk nekā 1000 sējumiem. Savukārt Ķekavas bibliotēka dibināta 1947. gadā. Ķekavas bibliotēka ir kultūras, izglītības, informācijas un sociālās komunikācijas centrs.  

Ķekavā atrodas sporta klubs ar divām zālēm, zviedru sienu un futbola laukumu (futbola kluba “Auda” stadions), svaru zāle, kā arī Ķekavas vidusskolas sporta komplekss ar sporta zāli, diviem baseiniem (lielais un mazais) un pirts zonu, skeitparks, basketbola laukums, vairāki vingrošanas (multifunkcionālie) laukumi. Ķekavas vīriešu un sieviešu komandas florbolā piedalās Latvijas florbola virslīgā.

Basketbolisti Nauris Miezis un Agnis Čavars – ievērojami 3x3 basketbola spēlētāji, Tokijas olimpiskajās spēlēs ieguva zelta medaļas. 

Doles–Ķekavas evaņģēliski luteriskā baznīca ir viens no ievērojamākajiem arhitektūras pieminekļiem Ķekavā. Baznīca celta 1783. gadā un to savos zīmējumos iemūžināja mākslinieks Johans Kristofs Broce (Johann Christoph Brotze). Baznīca būvēta baroka stilā. Tās arhitekts nav zināms, bet pētnieki pauž uzskatu, ka projekta autors bija Kristofs Hāberlands (Christoph Haberland), tāpat kā netālu esošajai Katlakalna baznīcai. Baznīcas interjeru rotā Augusta Annusa altārglezna “Kristus svētī bērnus”. Baznīcas 15 metrus augstais tornis vairākkārt cietis karadarbībā.

Doles Tautas nams būvēts 20. gs. sākumā uz kroga pamatiem kā Doles Saviesīgās biedrības nams un atklāts 1911. gada 2. oktobrī. 2009. gadā nams atvērts pēc rekonstrukcijas, tajā atrodas dažādu pasākumu vajadzībām izmantojama koncertzāle, Ķekavas Novadpētniecības muzejs, Ķekavas pagasta bibliotēka un Ķekavas Tūrisma informācijas  centrs.

Doles pagasta un tiesas nams, kā arī bijusī Ķekavas sākumskola celta 1896. gadā pēc latviešu arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta. Pirmajā stāvā tika ierīkotas telpas pagasta valdei un pagasta tiesai, otrajā stāvā – sapulču zāle. 1920. gadā otrajā stāvā tika iekārtota sešu klašu pamatskola, kas darbojās līdz pat Ķekavas vidusskolas atvēršanai 1975. gadā. No 1990. gada līdz 2013. gadam ēkā atradās sākumskola. Pie skolas ēkas atrodas piemiņas akmens pirmajiem skolotājiem – Pēterim Leitim, Zentai Ozoliņai un Jānim Sējam.

Īpatnējs arhitektūras objekts Ķekavā ir Odukalna ūdenstornis. Tornis ir padomju okupācijas laika industrializācijas mantojums. To uzcēla pēc kolhoza “Ķekava” arhitektes Liesmas Skujas projekta un tas tika būvēts līdzās “Frīdriha tornim” (par godu karavadonim Frīdriham fon Lēvisam (Friedrich von Löwis of Menar), kura vadībā pie Ķekavas sakauts Napoleona karaspēks 1812. gadā) pamatiem.

Ķekavā atrodas vairāki tūrisma objekti un atpūtas vietas. Doles Tautas namā ir iekārtots Ķekavas novada Tūrisma informācijas centrs, kurā pieejama informācija par visām tūrisma, atpūtas un izklaides iespējām Ķekavas novadā. Ķekavas centrā atrodas Ķekavas parks, kurā atrodami labiekārtoti pastaigu celiņi, neliela estrāde un bērnu rotaļu laukums. Vēsturiski parka vietā bija dzirnavu ezers – Bukseļa ezers –, uz kura nelielās saliņas filmētas dažas epizodes filmai “Zvejnieka dēls” (1939).

Pieejamas vairākas vietas, kurās baudīt atpūtu pie ūdens, piemēram, atpūtas vieta “Dambītis” ar labiekārtotu peldvietu, kā arī SIA “Murdiņi”, kas piedāvā SUP dēļu, laivu un pontona nomu. 

Ķekavā dzimuši, auguši un dzīvojuši vairāki ievērojami cilvēki, kuru dzīve un darbs ir bijis pazīstams un novērtēts visā Latvijā un arī ārpus tās. 2018. gadā izdota grāmata “Ķekavas novada personības”, kurā uzskaitīti cilvēki, kas saņēmuši Latvijas valsts apbalvojumus, novada Goda pilsoņa apbalvojumus un 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Pēteris Sēja bija latviešu diplomāts, dzimis Doles pagasta Kārklu mājas, tagadējā Ķekavas pagastā. Mācījās Doles draudzes skolā. 20. gadsimta sākumā strādāja par skolotāju, līdzdarbojās politikā. Arī ģimenes locekļi aktīvi iesaistījās Doles pagasta politiskajā dzīvē un ieņēma nozīmīgus amatus. 

Alfreds Dziļums bija rakstnieks un vairāku desmitu romānu autors. Dzimis Doles pagasta Jeņčos, kristīts Doles–Ķekavas baznīcā, dzīvoja un strādāja mājās tagadējā Ķekavas un Baldones pagasta teritorijās. Savā daiļradē daudz aprakstīja dabu, mājas un sadzīvi Doles un Baldones pagastos. 

Jānis Biezais bija ekonomists un politiķis, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Arvīds Platpers ir pazīstams pedagogs, diriģents. Par nopelniem Latvijas labā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri, kā arī saņēmis Ķekavas novada Goda pilsoņa apbalvojumu.