Kristīgā zinātne ir reliģisks novirziens, kura saknes ir amerikāņu protestantismā un kas akcentē dievišķo dziedināšanu.

Kristīgā zinātne ir kustības dibinātājas Mērijas Beikeres Edijas (Mary Baker Eddy) izvēlēts apzīmējums viņas radītajai mācībai. 

M. Beikere Edija mācīja: tā kā Dievs ir pilnība un labestība, slimības nav Viņa radītas un tāpēc nav reālas. Kristīgā zinātne nenoliedz medicīnu un vakcināciju (piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā šī denominācija, tāpat kā vairums reliģiju novirzienu, atbalstīja vakcinēšanos), taču uzskata, ka dziedināšanu var piedzīvot, studējot Bībeli, M. Beikeres Edijas tekstus un lūdzot Dievu. Īpaši apmācītas personas, kas ir beigušas divu nedēļu kursu un kuras pēc intervijām ir iekļautas īpašā sarakstā, aizlūdz par citiem – ne tikai par viņu slimībām, bet arī attiecību problēmām, finanšu un citām grūtībām. Par to šīm personām klienti maksā nelielu summu. Dziedināšana kristīgās zinātnes teoloģijā netiek uzskatīta par pašsuģestijas vai pozitīvas domāšanas rezultātu, tā nav atkarīga no lūdzēja ticības un netiek uzskatīta par pašmērķi, bet veidu, kā nokļūt tuvāk pie Dieva. Laiku pa laikam ir bijušas debates un pat tiesas procesi gadījumos, kad cilvēki, kuri paļāvās tikai uz kristīgās zinātnes pieeju, nomira.

Kristīgās zinātnes draudzes svētdienās rīko aptuveni stundu ilgu dievkalpojumu, kurā ir dziesmas, lūgšanas un lasījumi no Bībeles un M. Beikeres Edijas 1875. gadā publicētās grāmatas “Zinātne un veselība ar Svēto Rakstu atslēgu” (Science and Health with Key to the Scriptures), un tematiskas, centralizēti sagatavotas apceres. Kristīgajā zinātnē nav garīdznieku, dievkalpojumus vada divi draudzes ievēlēti lasītāji: pirmais lasa fragmentus no “Zinātnes un veselības”, otrais – no Bībeles. Trešdienās notiek liecību sanāksme, kurā klātesošie stāsta par piedzīvoto dziedināšanu. Draudzes arī sponsorē un rīko publiskas lekcijas. Tās lasa Bostonas (ASV) Lekciju valdes (Board of Lectureship) apstiprināti lektori. Kristību un svēto vakarēdienu kristīgās zinātnes sekotāji praktizē garīgi, neizmantojot ūdeni, maizi vai vīnu. Kristība tiek saprasta kā tālākas garīgas šķīstīšanās process. Par svēto vakarēdienu M. Beikere Edija ir rakstījusi, ka tā ir “garīga sadraudzība ar Dievu”. Divas reizes gadā draudzes svin sakramenta dievkalpojumu, kurā iekļauta klusa lūgšana uz ceļiem. Dievkalpojums noslēdzas ar tēvreizi. Kristīgā zinātne svin Ziemassvētkus, Lieldienas un Lielo piektdienu. Līdzās dievkalpojumu telpām uztur arī lasītavas, kurās apmeklētāji var iegādāties vai uz vietas lasīt Bībeli un kristīgās zinātnes literatūru.

Kristīgā zinātne ir pret alkohola, tabakas un narkotiku lietošanu. Kristīgās zinātnes draudzes pasaulē ir pakļautas “mātes draudzei” Bostonā. Iekšējos procesos tās ir autonomas. Kristīgo zinātni pārvalda Direktoru valde (Christian Science Board of Directors) piecu cilvēku sastāvā. Jaunus valdes locekļus nozīmē atlikušie locekļi.

Kristīgā zinātne ir piedzīvojusi arī šķelšanās reizes. Ogasta Emma Stetsone (Augusta Emma Stetson), kura bija populāra draudzes līdere Ņujorkā (ASV), pēc konfliktiem ar draudžu vadību 1909. gadā tika izslēgta, taču turpināja darboties neatkarīgi.

Cita šķelšanās reize notika 20. gs. 70. gados – 1975. gadā kristīgās zinātnes Direktoru valde Bostonā pieprasīja, lai Pleinfīldas (ASV) draudze nomainītu savu valdi ar jaunu sastāvu, kas būtu gatavs dot uzticības zvērestu Direktoru valdei. Draudze to noraidīja kā iejaukšanos tās iekšējās lietās. Reaģējot uz to, Direktoru valde izslēdza draudzi no oficiālā draudžu saraksta un paziņoja, ka tai vairs nav tiesību izmantot nosaukumu “kristīgā zinātne”. 1983. gadā, trīs gadus pēc tam, kad draudze bija pārdēvējusi sevi par Neatkarīgo kristīgās zinātnes draudzi (Plainfield Christian Science Church, Independent), Direktoru valde vērsās tiesā. Process noslēdzās 1987. gadā ar to, ka Ņūdžersijas Augstākā tiesa (New Jersey Supreme Court) atcēla zemākās tiesu instances lēmumu un atzina, ka draudze ir tiesīga lietot šo nosaukumu. 

Kristīgā zinātne atzīst tradicionālo kristiešu izpratni par Dieva visspēcību, Bībeles autoritāti. Tā uzskata Jēzus krustā sišanu un augšāmcelšanos par vēsturiskiem faktiem, taču tai ir atšķirīgs viedoklis par Trīsvienību un par Kristus personu. Debesis un elle šajā teoloģijā tiek traktētas kā prāta stāvokļi. Līdzās Bībelei kristīgā zinātne par autoritatīvu uzskata M. Beikeres Edijas grāmatu “Zinātne un veselība”. Tāpēc citi kristietības novirzieni lielākoties neatzīst kristīgo zinātni. 

Kristīgo zinātni izveidoja M. Beikere Edija, 1879. gadā kopā ar 26 sekotājiem dibinot Kristus (zinātnieka) draudzi (Church of Christ, Scientist). Viņa augusi kongregacionālistu ģimenē. Kopš bērnības M. Beikerei Edijai bija vāja veselība, tāpēc viņu interesēja dziedināšanas tematika. Viņa apgalvoja, ka 1866. gadā tikusi dziedināta, kad lasīja Bībeli. M. Beikere Edija uzskatīja, ka ir atjaunojusi novārtā atstāto Jaunās Derības mācību par dziedināšanu. Viņas uzskatus ietekmēja līdzīgi strāvojumi 19. gs. ASV, kas sludināja dziedināšanu. Atšķirība ir tāda, ka M. Beikere Edija vairāk nekā citi šie virzieni izmantoja bibliskās atsauces.

Kustība strauji izplatījās ārpus ASV. Pirmie kristīgās zinātnes dievkalpojumi Lielbritānijā notika 1896. gadā Londonā, Anglijā. 1893. gadā par Bostonas draudzes locekli kļuva vācietis Hanss Ekerts (Hans Eckert), kurš pēc gada atgriezās Vācijā un sāka tur organizēt kustības aktivitātes. Šie neformālie pasākumi 1904. gadā tika institucionalizēti, izveidojot Štutgartes Kristīgās zinātnes biedrību (Erste Kirche Christi Wissenschaftler Stuttgart). 19. gs. beigās kristīgās zinātnes idejas sasniedza Austrāliju, un 1909. gadā Adelaidē notika kustības pirmās sanāksmes. 1905. gadā Kristīgās zinātnes biedrība tika izveidota Honkongā, Ķīnā (ķīniešu 訪基督科學教會, angļu Christian Science Society, Hong Kong). Krievijā kristīgā zinātne parādījās 20. gs. sākumā. Bostonas “mātes draudze” atzina Pēterburgas Kristīgās zinātnes biedrību (центр Общество Христианской Науки Санкт-Петербурга) 1924. gadā, taču 1929. gadā padomju vara to slēdza un sekotājus represēja. Japānā pirmās kristīgās zinātnes sanāksmes notika 1924. gadā, 1931. gadā Bostonas draudze atzina Tokijas Kristīgās zinātnes biedrību (Christian Science Society, Tokyo). 1941. gadā tās darbība tika pārtraukta, jo valsts iestādes kara laikā centās ierobežot ar Rietumiem saistīto organizāciju darbību.

Starpkaru periodā Latvijā bija reģistrētas divas kristīgās zinātnes organizācijas: Pirmā Kristus (zinātnieka) baznīca Rīgā (vācbaltiešu) un Kristīgās zinātnes apvienība (latviešu). Pēc valsts neatkarības atjaunošanas kādu laiku Latvijā pastāvēja Kristīgās zinātnes draudze, kas tika likvidēta 2016. gadā. 

Kristīgā zinātne ir bijusi slavenu literātu uzmanības lokā. 1907. gadā amerikāņu rakstnieks Marks Tvens (Mark Twain) publicēja rakstu krājumu ar nosaukumu kustības vārdā. Lai gan viņš bija ieinteresēts kristīgās zinātnes idejās, M. Tvens pats nebija tās piekritējs un pret M. Beikeri Ediju attiecās negatīvi. Pasaulē pazīstams ir kristīgās zinātnes izdotais laikraksts Christian Science Monitor, kas ieguvis septiņas Pulicera balvas (Pulitzer Prize).

Kustība pazīstama ar iestāšanos par dzimumlīdztiesību. M. Beikere Edija Dievu nereti saukusi par Tēvu-Māti, ar to norādot, ka Dievam nav dzimuma.

Kristīgās zinātnes ziedu laikos dievnamu būvi pasūtīja slaveniem arhitektiem. 1894. gadā pabeigtā neoromānikas stilā būvētā kristīgās zinātnes baznīca Bostonā ir iespaidīga būve. Tās arhitekts ir Frenklins Velčs (Franklin Welch). Vēlāk baznīca paplašināta un ieguvusi neoklasicisma akcentus. 1903. gadā Mančestrā (Anglijā) pēc arhitekta Edgara Vuda (Edgar Wood) plāna celta baznīca ekspresionisma stilā ar jūgendstila elementiem. Kristīgajā zinātnē bija ieinteresēts 20. gs. britu sirreālisma gleznotājs Pols Nešs (Paul Nash) un viņa sieva Mārgarita (Margaret). 

20. gs. pirmajā pusē kristīgā zinātne bija visstraujāk augošais reliģiskais novirziens ASV. 1936. gadā tai bija 270 000 locekļu. Taču 1990. gadā tai bija tikai nedaudz vairāk nekā 100 000 locekļu, 2009. gadā – 50 000. Mūsdienās tās locekļu skaits aug Āfrikā. Kopā pasaulē varētu būt 100 000–400 000 kristīgās zinātnes locekļu. Kristīgā zinātne nepublicē statistiskus datus, tāpēc skaitļi ir aptuveni. 

Alberta Beikera fonds (Albert Baker Fund) – 1964. gadā dibināts izglītības fonds ASV, kas nosaukts M. Beikeres Edijas vecākā brāļa Alberta vārdā; Pirmā Kristus (zinātnieka) draudze (First Church of Christ, Scientist) – juridiskais kristīgās zinātnes “mātes draudzes” Bostonā nosaukums; Mērijas Beikeres Edijas bibliotēka (Mary Baker Eddy Library) – M. Beikeres Edijas publicēto un nepublicēto darbu bibliotēka Bostonā, kas tika atvērta 2002. gadā. 

Christian Science Sentinel (sākotnējais nosaukums – Christian Science Weekly) – iznāk kopš 1898. gada un publicē rakstus par dziedināšanu; Christian Science Journal – Kristus (zinātnieka) baznīcas mēnešraksts, iznāk kopš 1883. gada; Herald of Christian Science – žurnāls, kas mūsdienās iznāk vairākās valodās, bet sākumā (no 1903. gada) tika izdots vācu valodā; Christian Science Monitor – laikraksts, iznāk kopš 1908. gada (sākumā kā dienas laikraksts, mūsdienās drukātā versija iznāk reizi nedēļā, bet pastāv arī e-versija, kurā rakstus papildina katru dienu). Šis izdevums nav reliģisks. 

Katrīna Hobinsa Anvandtere (Catherine Hobbins Anwandter) – čīliete, pirmā persona, kura sludināja kristīgās zinātnes idejas spāņu valodā un popularizēja tās Dienvidamerikā; Vīda Goldstīna (Vida Goldstein) – Austrālijas sociālo reformu un sieviešu tiesību aizstāve; Laionels Leo Hemptons (Lionel Leo Hampton) – amerikāņu džeza mūziķis; Džozefs Kornells (Joseph Cornell) – amerikāņu mākslinieks, avangarda filmu režisors; Sergejs Prokofjevs (Сергей Сергеевич Прокофьев) – krievu komponists, kristīgās zinātnes mācību sāka praktizēt ap 1924. gadu Francijā; Mārseluss Raits (Marcellus Wright) – amerikāņu arhitekts, projektējis slavenu teātra ēku (Altria Theater) Ričmondā (ASV).