Dekoratīvajā tēlniecībā 19. un 20. gs. mijā nozīmīga bija tēlnieka Augusta Folca (August Volz) ierašanās Rīga un darbnīcas nodibināšana. Viņš bija ieguvis akadēmisku izglītību un kā tēlnieks tradicionālists ļoti produktīvi darbojās sabiedrisko celtņu, īres namu un privātmāju dekorēšanā, piemēram, veidoja Rīgas pilsētas meiteņu skolas (mūsdienās pamatskola “Rīdze”) fasādes skulptūras (1881–1884), strūklakas skulptūru “Nimfa” (1888, bronzas kopija 1987) pie Rīgas 1. pilsētas (vācu) teātra ēkas (mūsdienās Latvijas Nacionālais operas un baleta teātris), bruņinieka Rolanda statuju Rātslaukumā (1894, kopija 1999) un daudzas citas.
19. un 20. gs. mijā Rīgā darbojās 30 tēlniecības uzņēmumu; no tiem vairums tikai dažus gadus. Viens no nozīmīgākajiem bija Otto&Wassil, kuru dibināja poļu tēlnieks Zigmunts Oto (Zygmunt Otto) un Osvalds Vasils, kurš dekorēja Rīgas Otrā teātra (mūsdienās Latvijas Nacionālais teātris) interjeru (arhitekts Augusts Reinbergs, 1902) un fasādes vairākiem īres namiem, kā arī Ferdinanda Vlašeka (Ferdinand Vlašek) un Lotze&Stoll (Marks Oto Loce, Mark Otto Lotze, un Vilhelms Štolls, Wilhelm Stoll) uzņēmumi.
Kā jauna parādība 19. un 20. gs. mijā arhitektūras dekorā ienāca jūgendstils (1898–1914) ar krasi atšķirīgu motīvu klāstu. Ēku dekorēšanai eksterjerā un interjerā izmantoja augu valsts motīvus – dažādus ziedus (lilijas, rozes, magones un citus), kokus (ozols, ābele, priede ar čiekuriem), dzīvnieku valsti ornamentā varēja pārstāvēt gulbis, pūce, pāvs, lauva, lācis, čūska, tika izmantotas arī ideāltipa cilvēku figūras, jo īpaši sieviešu galvas ar kupliem, šķipsnās plīvojošiem matiem. Motīvu skaits bija liels, tos lietoja galvenokārt īres mājās. Ļoti lielā cieņā bija līnija – gan liekta un saspringta, gan taisna, kas veidoja jūgendstila ģeometrizēto variantu. Paralēli jūgendstilam izveidojās nacionālais romantisms, kad vairāk uzmanības pievērsa būvapjomiem un virsmas apdares materiāliem, kā arī neoklasicisms, kas no jauna atgriezās pie orderu formām un antīkās mitoloģijas tēliem. Viens no iespaidīgākajiem neoklasicisma objektiem ir Rīgas pilsētas Mākslas muzejs (mūsdienās Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 1903–1905, arhitekts Vilhelms Neimans, Wilhelm Neumann, tēlnieks A. Folcs).