Rodas Apollonija episkā poēma “Argonautika” ir apjomā lielākais hellēnisma laika (3. gs. p. m. ē.) dzejas darbs, kas līdz mūsdienām saglabājies pilnīgā veidā. Daktilu heksametros sacerētā episkā poēma vēstī par Jāsona (Ἰάσων) vadībā kuģojošajiem argonautiem, kas devušies uz Kolhīdu, lai iegūtu zelta aunādu.

Episkā poēma ir nozīmīgs hellēnisma literatūras paraugs. Tā tapšanu ietekmēja Aleksandrijā (Ēģipte), hellēnisma kultūras pētnieciskajā centrā, izkoptās literārās tendences, kas pievērsās teksta rūpīgai noslīpēšanai, mazāk zināma mīta materiāla iestrādei, kā arī dažādu zemtekstu prasmīgam apvienojumam, ko spēja saprast tikai zinoši lasītāji. Lai gan hellēnisma literatūrai vairāk raksturīga detalizēta tēlojuma izstrāde, skrupulozs darbs ar vārdu nozīmēm un teksta stilistisku, kas šķietami pateicīgāk īstenojams mazākas formas literāros sacerējumos, Rodas Apollonijs, sasaucoties ar sengrieķu literatūras pamattekstiem, izvēlējās pievērsties vērienīgam liela apjoma sacerējumam, kas laika gaitā kļuva par kultūrvēsturiskas nozīmes literāro darbu.

Poēma sākas ar vēršanos pie Apollona (Ἀπόλλων) un poēmas tēmas pieteikumu, sakot, ka tiks vēstīts par slavenajiem darbiem, ko veikuši vīri, kas pēc valdnieka Pelija (Πελίας) pavēles devušies ar kuģi Argo (Ἀργώ) pēc zelta aunādas.

Valdnieks Pelijs bija saņēmis pareģojumu, ka viņu pazudinās vīrs, kam būs tikai viena sandale. Neilgi pēc tam Jāsons, šķērsojot straumi, pazaudē vienu sandali un ierodas valdnieka Pelija rīkotajās dzīrēs. Valdnieks atceras pareģojumu un nosūta Jāsonu uzdevumā, no kura nav iespējams atgriezties. Poēmā vēlreiz tiek piesaukts varenais Argo kuģis, sakot, ka tas būvēts pēc dievietes Atēnas (Ἀθηνᾶ) norādījumiem, kam seko tā dēvētais varoņu katalogs jeb varoņu skate, t. i., varoņu (tātad argonautu jeb Argo kuģotāju/jūrnieku) uzskaitījums, kas dosies pēc zelta aunādas (kā pirmais tiek pieminēts Orfejs (Ὀρφεύς), varoņu vidū īpaši izcelta Hērakla (Ἡρακλῆς) ierašanās, kuru pavada viņa biedrs un kalps Hils (Ὕλας), kas arī pievienojas braucienam).

Notiek argonautu vadītāja izvēle. Lai gan šim uzdevumam sākotnēji tiek izvirzīts Hērakls, viņš norāda, ka vadība uzticama vien Jāsonam, kurš visus pulcējis šī uzdevuma veikšanai. Hēraklam neviens neiebilst, un Jāsons uzņemas argonautu vadību.

Izvērsti tiek atainots argonautu brauciens un viņu piedzīvotais. Argonauti ierodas Lemnas salā un kavējas pie valdnieces Hipsipiles (Ὑψιπύλη), tad nonāk pie dolioniem (Δολίονες), pēc tam Mīsijā. Nimfas nolaupa Hilu, satrauktais Hērakls viņu meklē (viedais jūras dievs Glauks (Γλαῦκος) paziņo, ka Hērakls dosies atpakaļ, lai veiktu varoņdarbus, kalpojot Euristejam (Εὐρυσθεύς)), bet argonautiem jāturpina savs ceļojums. Argo dodas tālāk bez varenā Hērakla līdzdalības.

Tālāk seko notikumiem bagāts ceļojums – nonākšana Bitīnijā pie bebrikiem (Βέβρυκες), kuru valdnieks Amiks (Ἄμυκος) aicina uz cīņu labāko cīnītāju no svešinieku pulka, un Polideiks (Πολυδεύκης) piesakās cīņai ar Amiku; neredzīgā pareģa Fīneja (Φινεύς) glābšana no briesmīgajām harpijām un citi notikumi –, līdz visbeidzot argonauti nonāk Kolhīdā. Dievietes Hēra (Ἥρα) un Atēna lūdz Afrodītes (Ἀφροδίτη) palīdzību, vēloties panākt to, lai Kolhīdas valdnieka meita Mēdeja (Μήδεια) iemīlas Jāsonā, jo viņam būs nepieciešama Mēdejas palīdzība. Afrodīte pierunā savu dēlu Erotu (Ἔρως) raidīt Mēdejā mīlas bultu. Mēdeja, nespēdama pretoties jūtām, izmantojot savas burvju prasmes, palīdz Jāsonam veikt sava tēva, Kolhīdas valdnieka Aiēta (Αἰήτης), sarežģīto pārbaudījumu (iejūgt uguni dvesošos vēršus un apart Areja (Ἄρης) lauku, iesēt čūskas zobus – no tiem izaugs bruņoti vīri, ar kuriem būs jācīnās), kas izpildāms, lai iegūtu zelta aunādu. Jāsons veic uzdevumu, bet Aiēts prāto ko kaitniecisku.

Iemidzinot čūsku, kas apsargā zelta aunādu, Mēdeja palīdz Jāsonam to nolaupīt. Kad zelta aunāda iegūta, Mēdeja ar Jāsonu un argonautiem bēg no Kolhīdas. Kuģotāji atkal dodas dažādiem notikumiem piesātinātā ceļā (kolhīdieši rīko pakaļdzīšanos; kuģotājus vajā Mēdejas brālis Apsirts (Ἄψυρτος), kas tiek nogalināts; Kirke (Κίρκη), atbrīvojot no asins nozieguma, veic attīrīšanas rituālu; argonautu kuģojums garām sirēnām un citi notikumi).

Episkajā poēmā “Argonautika” iesaistīto tēlu loks ir ļoti plašs un daudzveidīgs (tajā skaitā, piemēram, paši argonauti, dievi un dievietes, noteiktu teritoriju iedzīvotāji un to valdītāji). Sekundārie tēli mērķtiecīgi un likumsakarīgi mainās, attīstoties poēmā atainotajai darbībai. Par poēmas centrālo tēlu uzskatāms Jāsons kā argonautu vadonis. Sākot ar argonautu ierašanos Kolhīdā, ļoti nozīmīgs ir arī Aiēta meitas Mēdejas tēls, kas ieraugāms divos uzskatāmos veidolos – trausla meitene, ko mulsina pēkšņās un neremdināmās mīlas jūtas, kā arī izlēmīga un bīstama burvestību pārzinātāja.

Episkā poēma “Argonautika” sastāv no četrām grāmatām. Pirmajā grāmatā ir 1362 (vai 1363) dzejas rindas, otrajā grāmatā – 1284 dzejas rindas, trešajā grāmatā – 1407 dzejas rindas, ceturtajā grāmatā – 1781 dzejas rinda (vai 1783 dzejas rindas).

Pirmā grāmata noslēdzas ar argonautu došanos ceļā pēc tam, kad Hērakls pārtrauc savu ceļojumu ar argonautiem (Hila nolaupīšana, Hēraklam jādodas izpildīt Euristeja uzdevumus). Argonauti nonāk Kolhīdā tikai otrās grāmatas noslēgumā, bet trešā grāmata, kas sākas ar invokāciju dievam Erotam, vēstī par Hēras un Atēnas ierašanos pie Afrodītes un notikumiem, kuru attīstību ietekmējusi šī dieviešu viesošanās un Erota raidītā mīlas bulta (Mēdejas iemīlēšanās Jāsonā un palīdzības sniegšana viņam). Ceturtās grāmatas sākumā tiek nolaupīta zelta aunāda, kam seko bēgšana no Kolhīdas ar visām izrietošajām sekām.

Rodas Apollonija poēmā “Argonautika” vērojama meistarīgi būvēta idejiskā virzība, saspēlējoties ar dažādiem zemtekstiem, mājieniem par notikušo un to, kas vēl tikai sekos, ģeogrāfiska rakstura norādēm un aprakstiem, prasmīgi konstruētiem tēliem, radot emocionāli dziļu vēstījumu un rosinot domāt par tekstā ievērptajām alūzijām. Jo zinošāks lasītājs, jo plašākas iespējas paveras ieraudzīt un novērtēt aleksandriešu dzejai tik raksturīgo teksta daudzslāņainību. No vienas puses, vērojamas niansētas līdzības un sasauces ar literāro tradīciju (jo sevišķi liela nozīme Homēra (Ὅμηρος) varoņeposiem valodas, mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu lietojumā, arī  sižetiskos konceptos, piemēram, Homēra kuģu katalogs un Rodas Apollonija varoņu skate, kā arī citas iezīmes), no otras puses, vērojama kvalitatīvi jauna pieeja dažādos teksta uzbūves līmeņos.

Poēmā “Argonautika” īpaši izceļams Jāsona tēla konstruējums saspēlē ar Mēdeju, viņas šaubām un nedrošību, kā arī rakstura izmaiņām. Arī Jāsona tēls nav viennozīmīgi vērtējams, viņš izpilda smagus uzdevumus, savā ziņā izcīna iniciācijas ceļu, bet vienlaikus viņā jaušamas arī nedrošības iezīmes, pat zināms līderības trūkums. Tomēr jāsaka, ka pie “Arogonautikas” tēliem, jo īpaši ņemot vērā teksta daudzslāņainību, vērojama pētnieciskās domas atgriešanās, rosinot arvien jaunas diskusijas un piedāvājot dažādas interpretācijas.

Rodas Apollonija poēmā savijies hēroiskais un romantiskais, sadzīviskais un ironiskais, bet detalizētie apraksti, kas it kā sašaurina skatu, liekot novērtēt konkrētas detaļas, kontrastē ar visas poēmas vērienu – plašo ceļojumu ne vien zināmajā un nezināmajā telpā, bet arī raksturu pretrunās un to grūti izdibināmajās dzīlēs.

Rodas Apollonija teksti pieejami manuskriptu grupā Oxyrhynchus papyri, kas tika atklāta 19. gs. beigās un 20. gs., piemēram, P.Oxy. 2691, P.Oxy. 2694. Nozīmīgākie manuskripti ir, piemēram, Laurentianus gr. 32, 9 (ap 10. gs. beigām), Laurentianus gr. 32, 16 (13. gs.) un Ambrosianus gr. 120 (ap 15. gs.).

Rodas Apollonija poēmas “Argonautika” pirmizdevums tika izdots Florencē 1496. gadā. Izdevumu sagatavoja Janus Laskaris (Ἰανὸς Λάσκαρις). Tas ir rets izdevums, kas balstīts Laurentianus manuskriptā. 

Poēmu no sengrieķu valodas latīņu valodā 1. gs. p. m. ē. iztulkoja romiešu dzejnieks Varrons Atakīns (Publius Terentius Varro Atacinus), šis tulkojums saglabājies ļoti fragmentāri. 1641. gadā Leidenē “Argonautika” tika izdota latīņu valodā J. Hēlclina/Hēlclija burtiskā tulkojumā (J. Hölzlin/Hoelzlius)

Mūsdienās Rodas Apollonija poēma lasāma daudzās pasaules valodās. Latviešu valodā poēmas fragmentus atdzejoja Henrihs Novackis, izdoti 1990. gadā Tamāras Fominas sastādītajā “Sengrieķu literatūras antaloģijā”.

Jau Senās Romas tekstos vērojamas uzskatāmas sasauces ar Rodas Apollonija poēmu “Argonautika”, kas kalpo par savdabīgu pārejas posmu starp seno grieķu arhaiskā (primāri Homēra eposi “Īliada” (Ἰλιάς, 8.–7. gs. sākums p. m. ē.) un “Odiseja” (Ὀδύσσεια, 8.–7. gs. sākums p. m. ē.)) un klasiskā perioda tekstiem un Romas kultūrtelpai raksturīgo literatūru. Apzinot “Argonautikas” daudzveidīgās literārās sasauces ar antīkajiem tekstiem, ir novērojams, ka Rodas Apollonija episkā poēma kalpojusi par nozīmīgu virzītājspēku antīkās literatūras attīstībā. “Argonautika” tika mērķtiecīgi atdarināta un mākslinieciski interpretēta. Rodas Apollonija episkās poēmas aspektu pārnesi var novērot, piemēram, romiešu dzejnieku Katulla (Catullus) 64. dzejolī, kā arī Ovidija (Ovidius) un Propercija (Propertius) tekstos. Vergilija (Vergilius) eposs “Eneīda“ (Aeneis, 30.–19. gads p. m. ē.) daudzos līmeņos sasaucas ar “Argonautikas” tekstu (Jāsona un Mēdejas tēlu sasauce ar Vergilija Eneju (Aeneas) un Dīdonu (Dido)). Mūsu ēras 1. gs. romiešu dzejnieks Valērijs Flaks (Gaius Valerius Flaccus) sarakstīja poēmu “Argonautika” (Argonautica, tā dēvētā Flāviju (Flavii) dinastijas laika “Argonautika”), bet ap mūsu ēras 5. gs. sengrieķu valodā tapa tā dēvētā “Orfeja” jeb “Orfiķu Argonautika” (Ὀρφέως Ἀργοναυτικά).

Rodas Apollonija “Argonautikas” materiāls kalpojis arī par nozīmīgu avotu mitogrāfisku un ģeogrāfisku datu apkopojumiem u. tml. Poēmas teksts iedvesmojis gan antīkās senatnes, gan jaunlaiku literāro domu.

Rodas Apollonija “Argonautikas” sižeta (piemēram, Argo kuģis un argonautu piedzīvojumi, Jāsona un Mēdejas stāsts) atainojums un interpretācija rodama dažādos mākslas veidos, tostarp glezniecībā, mūzikā, kino, piemēram, itāļu gleznotāja Lorenco Kostas (Lorenzo Costa) darbs “Argonauti” (Argonauts, 1480–1490), britu režisora Dona Čafija (Don Chaffey) 1963. gada filma “Jāsons un argonauti” (Jason and the Argonauts) un citi.