Arnis Mednis ir vispusīgs mūziķis, kas guvis starptautisku atzinību, komponists, aranžētājs, producents, grupas “Odis” solists, Latvijas lielās mūzikas balvas (1993) laureāts, jauno talantu pedagogs, aktīvs latviešu populārajā mūzikā kopš 20. gs. 80. gadiem.

Dzimis muzikālā ģimenē. Vecāki – Velta un Oskars Medņi – dziedāja Valsts korī, strādāja par vokālajiem pedagogiem. A. Mednis apguvis klavierspēli, iestājās Emīla Dārziņa Speciālajā mūzikas vidusskolā, kur sākumā apguva čella spēli, tad pārgāja uz zēnu kora (kordiriģēšanas) klasi, ar kori koncertēja. A. Medņa klasesbiedri bija Valts Pūce, Harijs Bašs, ar kuriem tika spēlēta izklaides mūzika. Pēc vidusskolas absolvēšanas (1980) A. Mednis mācījās Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas (kopš 1990. gada Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Mūzikas pedagoģijas nodaļā (1980–1982).

Paralēli studijām spēlēja taustiņinstrumentus restorāna “Lira” ansamblī. Vēlāk grupa, kuras vadītājs un solists tolaik bija Ēriks Vegners, mājvietu atrada Ogres dārzkopības izmēģinājumu stacijā un pieņēma nosaukumu “Odis”. 1985. gadā par ansambļa līderi, dziesmu autoru un galveno dziedātāju kļuva A. Mednis. Viņa lielākie iedvesmas avoti tolaik bija melnādaino amerikāņu mūzika, kas Latvijā bija mazpazīstama – fanks un soulmūzika. Uz citu ansambļu fona grupa izcēlās arī ar netradicionāliem, spilgtiem skatuves kostīmiem (Elita Patmalniece). A. Mednis daļu repertuāra dziedāja angļu valodā. Pēc publikas sākotnēji atturīgās attieksmes “Odis” iekaroja arvien lielāku atzinību, arī pateicoties spilgtiem dziesmu videoklipiem, profesionāļu atzinībai. Paplašinājās mūziķa interešu loks – notika izmaiņas “Odis” instrumentālistu sastāvā, arī tās veicināja aizraušanos ar džezu, blūzu. Sākās ārzemju koncerti.

1990. gada sākumā “Odis” saņēma sešas Raimonda balvas. Gads A. Mednim izvērtās triumfāls – “Odis” festivālā “Liepājas dzintars” ieguva galveno balvu, 3. vietā palika viņa veidotais projekts “Tango” – trio ar dziedātāju Olgu Rajecku un “Odis” ģitāristu Egonu Krinkeli, izpaužoties A. Medņa taustiņinstrumentālista, aranžētāja, komponista, producenta talantam popmūzikas stilā. Kopā ar “Odis” ieskaņots instrumentālās mūzikas albums “Sātana radītā” (1989), aranžētas Raimonda Paula dziesmas Aloiza Brenča filmai “Depresija” (1991), kā arī dziedātājas Laimas Vaikules koncertprogrammai.

Pārgājis uz dziedāšanu angļu valodā galvenokārt blūza stilā, dziedātājs kopā ar grupu “Odis” guva uzvaras starptautiskajos festivālos “Jūrmala” (1993), “Sopota” (Międzynarodowy Festiwal Piosenki / Sopot Festival, 1993) Polijā. 1993. gadā par dziesmu Shadows & Rain saņēmis speciālbalvu starptautiskajā festivālā Cerbul de Aur Brašovā, Rumānijā. Pēc albuma Shadows & Rain (1994) izdošanas A. Mednis ar “Odis” koncertēja Polijā, Vācijā, Austrijā, Dānijā, Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kur ar grupas “Akacis” dalībnieku atbalstu notika desmit koncerti ar blūza un ritmblūza programmu: Ņujorkā, Maiami, Filadelfijā un Vašingtonā, kur dziedātāju televīzijas kanāla Black Entertainments Television pārraidei intervēja Remzijs Lūiss (Ramsey Emmanuel Lewis Jr.). 1994. gadā A. Mednis iesildīja B. B. Kinga koncertu Latvijā, 90. gados uzstājās vairākos nozīmīgos starptautiskos pasākumos – festivālā Karlshamna (1995) Zviedrijā, Kopenhāgenas džeza festivālā, Berlīnes džeza dienās, Baltijas jūras dziesmu konkursā.

Kopš 90. gadu vidus A. Mednis darbojās kā dziedātājs un producents, izveidoja savu skaņu ierakstu studiju, producēja starptautisko – triju Baltijas valstu mūziķu – blūza albumu Amber Blues angļu valodā (1996, atzīts par labāko nedēļas albumu Eiropas mūzikas žurnālā Music&Media, 04.05.1996) un popalbumu Ambervoice (1998). Līdztekus mūziķis kļuva par mūzikas kluba “Cita opera” muzikālo vadītāju, vēlāk sāka pats savu uzņēmējdarbību.

1997. gadā A. Mednis nokomplektēja grupu ExPatriots, ar kuru izdots albums Quaker, pārejot uz dziedāšanu angļu valodā. Grupa koncertēja Dānijā. 1999. gadā izdots disks Cooler. Notika kopīgi koncerti ar grupām Shake&Bake un Time After Time, iezīmējot interešu maiņu elektroniskās, arī hiphopa un hausmūzikas virzienā.

90. gadu otrajā pusē mūziķis arvien vairāk pievērsās komponēšanai, producēšanai, aktīvi sadarbojās ar televīzijas kanālu LNT muzikālos projektos, sacerēja mūziku un dziesmu vārdus televīzijas seriālam “Sirdsmīļā Monika” (skaņdarbi izdoti albumā); dziedātājas Agneses (Agnese Rakovska) soloalbumam “Arī tad, ja nenotiek” (2000); šovam “Savādi gan”, producēja Ziemassvētku dziesmu albumu “Tik klusa un svēta” (2000). Ar Lindu Leen (Linda Feldberga) A. Mednis iedziedāja duetu Not To Fall Again, kas kļuva par veiksmīgāko skaņdarbu dziedātājas debijas albumā Let’s Go Insane (2000).

2001. gadā A. Mednis ar dziesmu Too Much pārstāvēja Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā (Eurovision Song Contest) Kopenhāgenā (18. vieta), maijā izdots albums Spaceman. 2002. gadā ar A. Medņa mūziku Latvijas Nacionālajā teātrī uzvests mūzikls “Pepija”, darbu sāka A. Medņa popmūzikas studija Rīgas centrā, kur dziedātājs mācīja vokālo mākslu. Pasniedzēji tajā bija Mārtiņš Linde, Ance Krauze u. c. Mūziķis izveidoja meiteņu grupu “4. elements”, producēja albumu “Kļūdu labojums”. Ar A. Medņa dziesmām grupa 2002. un 2003. gadā startēja Eirovīzijas dziesmu konkursa Nacionālajā atlasē.

21. gs. sākumā A. Mednis iesaistījās televīzijas kanālu TV5 un LNT rīkotajā jauno dziedātāju muzikālajos realitātes šovos “Talantu fabrika”, “Fabrikas muzikālais teātris”, kam sacerēja, producēja ierakstus, priekšnesumus, pārtraucot personisko aktīvo koncertdarbību.

2005. gadā tika pārskaņotas vairākas grupas “Odis” dziesmas, grupa sniedza pāris koncertu. Pēc tam A. Mednis pievērsās džezam, komponēja šajā stilā, izveidoja džeza klubu City Jazz (2008–2011) Rīgas centrā, kurā retumis uzstājās pats.

2011. gadā viņš piedzīvoja insultu, kas apturēja līdzšinējās aktivitātes. Pēc rehabilitācijas mūziķis atgriezās pie jaunrades, tapa koncertuzvedums “Tālavas taurētājs” (2018), albums “Mana tautasdziesma” (2019), Roka mesa ērģelēm, sintezatoram un solistam (2020) un citi darbi. 

A. Medņa muzikālajai daiļradei raksturīgs plašs darbības loks, talantu apliecinot dziedātāja, komponista, pianista, aranžētāja, producenta lomā, turklāt visās no tām veiksmīgi. A. Mednim raksturīga plaša interešu evolūcija: fankam un solmūzikai 20. gs. 80. vidū sekoja aizraušanās ar blūzu 90. gados. Viņš pirmais Latvijā konsekventi dziedāja angļu valodā. Desmitgades beigās sākās meklējumi pat hausmūzikas, hihopa virzienā, sacerētas arī popdziesmas, daudzas ar paša vārdiem. 21. gs. sākumā radīti skaņdarbi muzikālā teātra žanrā. Mūziķis aizrāvās ar džezu.

A. Mednis vienmēr bijis līderis, vispirms grupā “Odis”, pēc šīs karjeras darbojās individuāli plašā mērogā – turpinot dziedātāja gaitas, veidojot jaunus muzikālus projektus, to visu īstenojot vienlaikus un maksimāli augstā kvalitātē. Līdztekus mūziķis bija aktīvs uzņēmējs, dibinot un vadot mūzikas klubu darbību (“Cita opera”, City Jazz). Savā studijā viņš organizēja jauniešu mūzikas apmācību, daudzpusīgi veicinot latviešu popmūzikas aktivitātes.

Vislielākos panākumus ārvalstīs A. Mednis guvis kā dziedātājs – vairāku starptautisku festivālu (Gradus ad Parnasum (1990), Interchance Moscow (1991), Jūrmalā, Sopotā, 1993) laureāts, par divām pēdējām uzvarām saņemta Latvijas Lielā mūzikas balva, izdoti vairāki soloalbumi.

21. gs. dziedātājs pakāpeniski atteicās no koncertdzīves, pievērsās studijas darbam, daudz uzmanības veltīja jauno talantu mūzikas producēšanai un kompozīcijai.

A. Mednis sacerējis vairāk nekā 100 dziesmu, to vidū bijusi mūzika televīzijas seriālam, šoviem, teātra izrādēm. Viņš producējis albumus dziedātājām Chilli (Ilva Šeškauska) un Agnesei, Rīgas doma zēnu korim, grupai “Mūžīgais unisons”, vairākas Ziemassvētku un citas skaņdarbu izlases (kopā ap 40 programmu), veidojis nozīmīgas starptautiskas sadarbības. A. Medņa sacerētas dziesmas izpildījuši un pārskaņojuši Latvijas solisti, mūziķim ir izcila profesionāļa reputācija, būtiski nopelni Latvijas populārā mūzikas žanra attīstībā.