Police darbojās t. s. jaunā viļņa estētikā un 20. gs. 80. gadu sākumā bija viena no populārākajām grupām pasaulē.
Police darbojās t. s. jaunā viļņa estētikā un 20. gs. 80. gadu sākumā bija viena no populārākajām grupām pasaulē.
Grupu 1977. gadā Londonā (Anglija) nodibināja dziedātājs un basģitārists Stings (Sting, īstajā vārdā Gordons Metjū Tomass Samners, Gordon Matthew Thomas Sumner) un Anglijā dzīvojošais amerikāņu bundzinieks Stjuarts Kouplends (Stewart Copeland, pilnā vārdā Stjuarts Ārmstrongs Kouplends, Stewart Armstrong Copeland). Trešais dalībnieks sākumā bija ģitārists Henrijs Padovani (Henry Padovani), kuru neilgi pēc debijas singla iznākšanas (1977) nomainīja Endijs Samerss (Andy Summers, īstajā vārdā Endrū Džeimss Somerss, Andrew James Somers). Nosaukums Police (angļu ‘policija’) ir ironiska atsauce uz S. Kouplenda tēva dienestu Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Centrālajā izlūkošanas pārvaldē (Central Intelligence Agency, CIA).
Kaut arī Police darbības agrīnais periods bija saistīts ar Londonas pankroka apriti, tā nebija panku grupa. Atšķirībā no vairuma šīs vides pārstāvju, Police mūziķi bija meistarīgi profesionāļi ar dažādu stilistiku pieredzi (S. Kouplends iepriekš spēlējis progresīvā roka grupā Curved Air, Stings vairākos džezroka sastāvos, bet E. Samerss – ritmblūza, psihedēliskā roka un džezroka grupās – Zoot Money’s Big Roll Band; The Animals; Soft Machine u. c.).
Mazbudžeta apstākļos radīto debijas albumu Outlandos d’Amour (1978) veidoja melodiskas, askētiski producētas, bet nevainojami iespēlētas rokdziesmas, kurām piemita gan pankmūzikas spontanitāte, gan stipri izteikta regeja ietekme – grupai arī turpmāk raksturīga stilistika, kas reizēm guvusi apzīmējumu “baltais regejs”. Albuma pirmais singls Roxanne 1978. gadā palika bez ievērības, bet gadu vēlāk tā atkārtots izdevums sasniedza Anglijas topa 12. vietu; turpmāk Roxanne kļuva par vienu no Police vispazīstamākajām dziesmām.
Jau grupas nākamais albums Reggatta de Blanc (1979), tāpat kā tā singli Message in a Bottle un Walking on the Moon, sasniedza 1. vietu Anglijā, gūstot lielu ievērību arī citās valstīs, kā arī grupas pirmo Grammy balvu (albuma titulskaņdarbam kategorijā Labākais roka instrumentālais izpildījums, Best Rock Instrumental Performance). Turpmāk Police intensīvi koncertēja (arī Indijā, Taizemē, Ēģiptē, Argentīnā, Brazīlijā u. c. valstīs un reģionos, kur rietumu rokmūziķi iepriekš tikpat kā neuzstājās) un laida klajā virkni globālus panākumus guvušu singlu (Don’t Stand So Close to Me; De Do Do Do, De Da Da Da; Every Little Thing She Does Is Magic; Invisible Sun; Spirits in the Material World u. c.), kā arī ļoti veiksmīgus albumus Zenyatta Mondatta (1980) un Ghost in the Machine (1981).
The Police. 1982. gads.
Visus līdzšinējos panākumus pārspēja piektais albums Synchronicity (1983), kurā dzirdami gan eksperimentāli roka skaņdarbi, gan elegantas popdziesmas (t. sk. grupas lielākais hits Every Breath You Take), gan pasaules mūzikas ietekmes. 17 nedēļas noturoties 1. vietā ASV (divas nedēļas Anglijā), Synchronicity kļuva par vienu no sava laika veiksmīgākajiem ierakstiem un tika novērtēts ar trīs Grammy balvām. Šajā laikā Police bija, iespējams, pati populārākā grupa pasaulē, turklāt to vienlīdz mīlēja gan plaša publika, gan vairums kritiķu, taču dalībnieku starpā valdīja saspringtas attiecības, radošas un personiskas domstarpības. Tādēļ pēc vērienīgas Synchronicity koncertturnejas, mūziķi kopīgo darbību pārtrauca, pievēršoties individuāliem projektiem (turklāt Stings – grupas galvenais dziesmu autors – aizsāka ļoti veiksmīgu solokarjeru). 1986. gadā Police atsāka darbu studijā, tomēr iecerētā jaunu dziesmu albuma vietā sesijas noslēdzās vien ar divu jau agrāk populāru skaņdarbu (Don’t Stand So Close to Me un De Do Do Do, De Da Da Da) pārstrādātām versijām. Tālāku pastāvēšanu grupa vairs neturpināja.
Kaut arī atkārtotas apvienošanās iespēju mūziķi bija vairākkārt nolieguši, 2007. un 2008. gadā Police veica grandiozus panākumus guvušu pasaules koncertturneju, ar ko atzīmēja grupas dibināšanas trīsdesmitgadi (koncertalbums Certifiable: Live in Buenos Aires, 2008). Pēc tās E. Samerss, S. Kouplends un Stings kopā vairs nav muzicējuši.
Police bija neparasta sava laika grupa. Tās savdabību lielā mērā noteica panka un postpanka kontekstā netipiskais trio formāts, kas izvirzīja cita līmeņa prasības mūziķu profesionālajai meistarībai nekā ierastais četru vai piecu cilvēku sastāvs. Visi trīs būdami sava instrumenta virtuozi ar individuālu spēles tehniku, Police dalībnieki izcēlās (īpaši koncertizpildījumā) ar saliedētu un sinerģētisku muzicēšanu, kurā džeza improvizācija apvienota ar pankroka enerģiju. Muzikālais svaigums un inteliģence, kā arī grupas fotogēniskais potenciālais (pirmsslavas laikā, filmējoties košļājamās gumijas reklāmā, mūziķiem nācās izbalināt matus un vēlāk “trīs blondās galvas” kļuva par neatņemamu Police vizuālā tēla zīmi) bija plašu auditoriju uzrunājoša kombinācija un nodrošināja panākumus, kādi nebija pa spēkam nevienai citai no nosacītā postpanka un jaunā viļņa strāvojuma grupām Anglijā. Atskaitot Outlandos d’Amour, visi Police albumi (arī singlu izlase Every Breath You Take: The Singles, 1986) sasniedza 1. vietu Anglijas topā un arī grupas koncertturnejas noritēja ar milzīgiem panākumiem. Aktuālas un novatoriskas t. s. alternatīvās mūzikas idejas ienesot meinstrīma mūzikas (vispārpieņemtām tendencēm piederīga, radio un televīzijā bieži atskaņota mūzika) apritē, Police sagatavoja priekšnoteikumus tādu grupu kā U2; Simple Minds, The Stone Roses un citu dominancei 80. gadu 2. pusē.
Visi grupas mūziķi arī pēc kopējās darbības beigām ir saglabājuši augstu autoritāti un guvuši atzinību ar individuāliem darbiem. Lielākos komerciālos panākumus sasniedzis Stings, kurš vairākas desmitgades ir viens no populārākiem roka dziesminiekiem.
E. Samerss izdevis divus albumus ar grupas King Crimson ģitāristu Robertu Fripu (Robert Fripp), sadarbojies arī ar citiem mūziķiem, ierakstījis džeza, roka un džezroka albumus, sacerējis mūziku filmām. Izdevis arī fotoalbumus.
S. Kouplends ir atzīts un pieprasīts kino mūzikas autors, sacerējis arī operas un baletus, kamermūzikas un džeza skaņdarbus. Muzicējis džezroka grupā Animal Logic. 2006. gadā tika pirmizrādīta viņa režisēta dokumentālā filma “Visi blenž: The Police ar iekšpusi uz āru” (Everyone Stares: The Police Inside Out).
Visi trīs sarakstījuši autobiogrāfiskas grāmatas.
Police saņēmusi sešas Grammy balvas. Tai piešķirta BRIT balva (BRIT Award) kā labākajai britu grupai (Best British Group, 1982) un arī par izcilu ieguldījumu mūzikā (Outstanding Contribution to Music, 1985). Uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2003).
Albums Synchronicity iekļauts žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020); saraksta iepriekšējā redakcijā (2012) minēti arī Outlandos d’Amour; Reggatta de Blanc un Ghost in the Machine.
Francijas Kultūras ministrija Police mūziķus apbalvojusi ar Ordeni mākslā un literatūrā (Ordre des Arts et des Lettres, 2007).
Stings (vokāls, basģitāra, taustiņinstrumenti, 1977–1986; 2007–2008)
S. Kouplends (sitamie instrumenti, fona vokāls, 1977–1986; 2007–2008)
H. Padovani (ģitāra, 1977)
E. Samerss (ģitāra, taustiņinstrumenti, fona vokāls, 1977–1986; 2007–2008)
Bring on the Night; Can’t Stand Losing You; Don’t Stand So Close to Me; Every Breath You Take; Every Little Thing She Does Is Magic; Invisible Sun; King of Pain; Message in a Bottle; Roxanne; Spirits in the Material World; Tea in the Sahara; Walking on the Moon; Wrapped Around Your Finger
Outlandos d’Amour (A&M, 1978); Reggatta de Blanc (A&M, 1979); Zenyatta Mondatta (A&M; 1980); Ghost in the Machine (A&M, 1982); Synchronicity (A&M, 1983); Live!* (A&M, 1995); Certifiable: Live in Buenos Aires* (A&M, 2008)
* koncertieraksti