Ēka 1903.–1904. gadā celta kā arhitekta K. Pēkšēna īres nams. Ēkas projektu 1903. gadā izstrādāja pats nama īpašnieks K. Pēkšēns, projektēšanā iesaistot arī E. Laubi (tobrīd – arhitektūras studentu). Ēka novietota stūra gruntsgabalā, un tās apjoms un siluets risināts, izmantojot gleznieciskus efektus – tornīšus un asimetriski veidotus zelmiņus, kādi nereti parādījās K. Pēkšēna 20. gs. sākumā projektēto ēku arhitektūrā. Interjera apdarē plaši izmantots trafareta ornaments, ozolkoka sienu paneļi, vitrāžas, plastiskie rotājumi plafonos. Ar īpaši bagātīgu dekoratīvo rotājumu un dažādu materiālu lietojumu izcēlās vestibils: nama kāpņutelpa ir viens no izteiksmīgākajiem paraugiem Rīgas jūgendstila dzīvojamo ēku arhitektūrā. Īres nama katrā stāvā atradās 4–7 istabu dzīvokļi. Atbilstoši laikmeta jauninājumiem, dzīvokļiem bija komfortabls plānojums un moderns labiekārtojums, un telpām bija nodrošināts labs dabiskais apgaismojums. Telpās bija iebūvētas krāsnis un kamīni, kas bija ražoti Rīgā – fabrikā Zelm & Boehm (Celms un Bēms). K. Pēkšēns 20. gs. sākumā nodibināja centrālapkures sistēmu un santehnikas montāžas firmu, un Alberta ielas īres namā, kas piederēja viņam pašam, agri – jau 1904. gadā – tika ierīkota arī moderna centralizēta siltumapgāde, pagraba stāvā uzstādot apkures katlu un dzīvokļos – radiatorus. 1904. gadā noslēdzās būvdarbi un namu sāka apdzīvot īrnieki. Pirmā stāva dzīvoklī apmetās pats K. Pēkšēns ar dzīvesbiedri Annu Pēkšēnu (dzimusi Frēliha, Anna Froelich). Kā tas tolaik bija raksturīgs daudzu brīvo profesiju pārstāvju mājokļos, Pēkšēnu dzīvoklī atradās arī arhitekta darba kabinets. K. Pēkšēna jaunajā īres namā no 1904. gada apmetās gleznotājs Janis Rozentāls: nama augšējā stāvā īpaši viņam bija izbūvēts dzīvoklis ar darbnīcu. J. Rozentāla un viņa dzīvesbiedres – somu izcelsmes dziedātājas Ellijas Rozentāles (dzimusi Forsele, Elli Forssell) mājoklis kļuva par salonu, kurā uz sarunām, dzejas lasījumiem un muzikāliem priekšnesumiem bieži pulcējās mākslinieki, mūziķi un literāti. Mākslinieka darbnīca bija piemērota arī audzēkņu pieņemšanai: no 1906. līdz 1910. gadam J. Rozentāls šeit vadīja portretu, aktu un kluso dabu zīmēšanas un gleznošanas kursus. Rozentālu dzīvoklī no 1906. gada līdz 1908. gadam dzīvoja arī latviešu rakstnieks Rūdolfs Blaumanis. Namā 20. gs. sākumā dzīvoja arī K. Pēkšēna biznesa partneris – inženieris Rihards Kablics (Richard Kablitz), kolēģi – arhitekti – Aleksandrs Vanags un E. Laube, fototehnikas konstruktora un izgudrotāja Valtera Capa (Walter Zapp) ģimene. Namā dzīvoja arī K. Pēkšēna māte Jūlija Pēkšēna (dzimusi Denksa, Julie Dencks), māsa Emma Pēkšēna un arī citi tuvinieki.
Alberta iela, Rīgā. Priekšplānā K. Pēkšēna īres nams Alberta ielā 12. 1939. gads.
Fotogrāfs Roberts Johansons. Avots: Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs.
