Ilgstošās (kopš 20. gs. 70. gadu 2. puses) profesionālās darbības laikā K. Buša nemainīgi saglabājusi populārās kultūras stereotipiem nepakļāvīgas mākslinieces reputāciju un radījusi virkni oriģinālu, augstiem muzikāliem un literāriem standartiem atbilstošu darbu.

Dzimusi un augusi ģimenē ar mākslinieciskām un muzikālām interesēm, agrīnā pusaudzes vecumā apguva klavieru u. c. mūzikas instrumentu spēli, kā arī sāka sacerēt dziesmas. Meitenei bija 16 gadu, kad viņas sacerējumus izdzirdēja Pink Floyd ģitārists Deivids Gilmors (David Gilmour) – autores un izpildītājas talanta iespaidotais mūziķis 1975. gadā apmaksāja vairāku viņas dziesmu demoierakstus profesionālā studijā. Šie ieskaņojumi palīdzēja noslēgt sadarbības līgumu ar ierakstu kompāniju EMI, taču ierakstu mākslinieces karjeru K. Buša uzsāka tikai pēc skolas beigšanas 1977. gadā.

1978. gadā sensacionālus panākumus guva K. Bušas debijas singls – melodramatiska, aktuālās mūzikas kontekstā neparasti barokāla klavierbalāde, kas sacerēta 19. gs. angļu rakstnieces Emīlijas Brontē (Emily Brontë) romāna “Kalnu aukas” (Wuthering Heights, 1847) sižeta ietekmē; K. Buša romānu nebija lasījusi, bet vadījās pēc tā televīzijas ekranizējuma motīviem. Specifiskais skanējums un tematika, kā arī dziedātājas augstā balss un dīvainās deju kustības videoklipā piesaistīja milzīgu ievērību, ļaujot 19 gadus vecajai K. Bušai kļūt par pirmo sievieti, kas ar pašsacerētu dziesmu sasniegusi britu singlu topa 1. vietu. Vēlāk Wuthering Heights bieži minēta starp spilgtiem 70. gadu popmūzikas paraugiem, taču sākotnēji EMI to uzskatīja par jaunas mākslinieces debijai pārlieku eksotisku un riskantu izvēli – singls tika izdots tikai autores uzstājīgās nepiekāpības dēļ.

Wuthering Heights un tam sekojošais, tāpat plašu ievērību guvušais albums The Kick Inside (1978, trešā vieta Lielbritānijā), pieteica spilgtu un oriģinālu talantu, kam raksturīgs profesionāls perfekcionisms, savdabīga vokālā tehnika un neierastos akordu salikumos balstītas dziesmas ar poētiski augstvērtīgiem tekstiem, kuros daudz sievišķīgas seksualitātes motīvu, kā arī atsauču uz zinātnes, filozofijas, literatūras un mākslas vēsturi.

Ar trešo albumu Never for Ever (1980, hiti Babooshka un Army Dreamers) K. Buša kļuva par pirmo sievieti – britu solomūziķi, kura sasniegusi nacionālā albumu topa virsotni, savukārt nākamais darbs The Dreaming (1982), kurš cita starpā ievērojams ar intensīvu nesen apgrozībā laistā digitālā sintezatora un samplera Fairlight CMI izmantojumu, bija dziedātājas pirmais vienpersoniski producētais albums (turpmāk producējusi visus savus ieskaņojumus).

Viena no K. Bušas radošās darbības mākslinieciskajām un komerciālajām virsotnēm ir albums Hounds of Love (1985, pirmā vieta Lielbritānijā). Skaņuplates pirmajā pusē dzirdams ārtpopa dziesmu cikls Hounds of Love ar tādiem hitiem kā Running Up That Hill (A Deal with God); Cloudbusting un albumu titulkompozīcija. Otro pusi aizpilda konceptuāla svīta The Ninth Wave – kuģa katastrofu pārdzīvojušas sievietes eksistenciālu atmiņu un pārdzīvojumu hronika, cīnoties par izdzīvošanu okeāna ūdeņos; līdzās elektroniskām un digitāli programmējamām tehnoloģijām tajā izmantoti īru tautas mūzikas instrumenti, bet dziesmā Hello Earth iestrādāts gruzīnu folkloras motīvs vokālās grupas Richard Hickox Singers izpildījumā.

Šajā laikā K. Buša bija viena no populārākajām britu mūziķēm, viņas ieraksti guva augstus rezultātus albumu un singlu tabulās, savukārt videoklipus regulāri demonstrēja mūzikas televīzija MTV. Taču pēc Hounds of Love dziedātāja ievērojami samazināja gan sabiedrisko aktivitāti, gan radošo produktivitāti, 20 nākamos gadus pārsvarā nododoties personīgajai dzīvei un bērna audzināšanai, tikpat kā nekontaktējoties ar plašsaziņas līdzekļiem un laižot klajā vien divus albumus – The Sensual World (1989) un The Red Shoes (1993).

Par spīti ilgstošam klusuma un pašizolācijas periodam, interese par K. Bušas mūziku nemazinājās arī gadsimtu mijas periodā un starplaika presē vairākkārt atjaunojās spekulācijas par varbūtēju jauna albuma tapšanu. Šie minējumi piepildījās 2005. gadā, nākot klajā viņas līdz šim vērienīgākajam darbam – dubultalbumam Aerial, kura skanējuma ilgums ir divas stundas. Cildinošas kritikas atsauksmes guvušais darbs, kurā apvienotas daudzveidīgas (pops, roks, regejs, flamenko, folks, renesanses mūzika) žanriskas ietekmes, ievērojams ar smalki niansētu tēlainību un pastorālu lirismu, kas kulminē vienas vasaras dienas norisei veltītā ārtroka dziesmu ciklā A Sky of Honey.

Savukārt nākamais albums – ziemas fantāzija 50 Words for Snow (2011) – atšķiras ar akustiskāku un džezīgāku skanējumu; tajā dzirdams arī K. Bušas dēla Alberta Makintoša (Albert McIntosh) vokāls, kas netieši atgādina viņai pašai savulaik raksturīgi augsto soprāna dziedājumu.

Vēl vienā 2011. gadā izdotā dziesmu krājumā Director’s Cut K. Buša atgriezusies pie sava agrākā repertuāra, no jauna interpretējot albumos The Sensual World un The Red Shoes iekļautās dziesmas. Mākslinieces cienītāju vidū īpašu ievērību izpelnījās dziesmas The Sensual World jaunā versija – 1989. gadā, skaņdarbu iekļaujot tāda paša nosaukuma albumā, K. Buša nesaņēma īru literāta Džeimsa Džoisa (James Joyce) pēcteču atļauju izmantot t. s. Mollijas Blūmas monologu no romāna “Uliss” (Ulysses, 1922), tādēļ dziesma ilgstoši bija pazīstama ar viņas pašas sarakstītu tekstu. Savukārt albumā Director’s Cut tā (ar nosaukumu Flower on the Mountain) beidzot dzirdama sākotnēji iecerētajā versijā ar Dž. Džoisa vārdiem.

2022. gadā, pateicoties izmantojumam populārā jauniešu zinātniskās fantastikas seriālā “Dīvainās lietas” (Stranger Things, rež. Mats Dafers, Matt Duffer, un Ross Dafers, Ross Duffer) ceturtās sezonas epizodē, pārsteidzošus panākumus no jauna izpelnījās tobrīd jau 37 gadus senā K. Bušas dziesma Running Up That Hill (A Deal with God). Tās oriģinālsingls 1985. gadā sasniedza Apvienotās Karalistes tabulas trešo vietu, bet 2022. gada vasarā, seriālam tiekot demonstrētam straumēšanas platformā Netflix, dziesma izvirzījās topa līderpozīcijā un to saglabāja trīs nedēļas. Savukārt Billboard tabulā Running Up That Hill (A Deal with God) sasniedza trešo vietu, kļūstot par K. Bušas pirmo Top 10 panākumu ASV. 

Vienīgo koncertturneju K. Buša veica 1979. gadā, neilgi pēc otrā albuma Lionheart (1978) iznākšanas, uzstājoties Lielbritānijā un dažās kontinentālās Eiropas valstīs. Koncertos, kas izcēlās ar novatoriskiem multimediāliem risinājumiem un pieteica jaunus populārās mūzikas koncertuzvedumu tehnoloģiskos un mākslinieciskos standartus, K. Buša muzicēšanu apvienoja ar mīmu un dejas mākslas priekšnesumiem, apliecinot sevi kā daudzpusīgu izpildītājmākslinieci. 35 nākamos gados dziedātāja aprobežojās vien ar sporādiskiem un epizodiskiem priekšnesumiem dažos televīzijas šovos un labdarības pasākumos.

2014. gadā lielu ažiotāžu izraisīja ziņa par viņas koncertsēriju Before the Dawn koncertzālē Hammersmith Apollo Londonā (Anglija). 22 koncerti, kuros K. Buša atkal demonstrēja vērienīgu starpdisciplināru (mūzika, deja, teātris, kino) iestudējumu, tika izpārdoti nepilnu 20 minūšu laikā, bet tajos veikti ieraksti izdoti albumā Before the Dawn (2016).

K. Buša iedziedājusi duetus ar Prinsu (Prince) un Eltonu Džonu (Elton John), dzirdama arī Roja Hārpera (Roy Harper), Midža Jūra (Midge Ure), Big Country u. c. mūziķu ierakstos. 1980. gadā kā fona vokāliste piedalījās Pītera Geibriela (Peter Gabriel) dziesmu No Self Control un Games Without Frontiers ieskaņošanā, bet 1986. gada lielus panākumus guva abu mūziķu duets Don’t Give Up, kas iekļauts P. Geibriela albumā So.

Dziedātājas ieskaņojumos piedalījušies daudzi ievērojami instrumentālisti: Ēriks Kleptons (Eric Clapton), Džefs Beks (Jeff Beck), Gerijs Brūkers (Gary Brooker) no grupas Procol Harum, džeza bundzinieks Stīvs Gads (Steve Gadd) u. c.; vairākās albumu The Sensual World un The Red Shoes dziesmās dzirdams pasaules mūzikas vokālais ansamblis Trio Bulgarka no Bulgārijas.

Apvienojot popmūzikas, ārtroka, folka, postpanka, elektroniskās mūzikas un pasaules mūzikas estētikas un digitālo tehnoloģiju iespējas, 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gados K. Buša iemiesoja oriģinālu un no vadošajām tendencēm savrupu radošo identitāti, kas paplašināja vispārpieņemtos priekšstatus par populārās mūzikas stilistiskajām robežām un žanru mijiedarbības iespējām, veicinot žanru saplūšanas tendenci un daudzu gados jaunu mūziķu radošo brīvību. Kaut arī viņas jaunrade nav klasificējama kā tieši piederīga postpankam vai jaunajam vilnim, tā ievērojami veicinājusi šo stilistiku māksliniecisko daudzveidību un novatorismu.

Runājot par K. Bušas ietekmi uz nākamo paaudžu mūziķēm, angļu dziedātāja Beta Ortone (Beth Orton) teikusi, ka viņa [K. Buša] ir “mūsu DNS sastāvdaļa”. Viņas ietekme sastopama Šineidas O’Konoras (Sinéad O’Connor), Torijas Eimosas (Tori Amos), Bjorkas (Björk), Elenisas Morisetes (Alanis Morissette), Fionas Eplas (Fiona Apple), Džoanas Ņūsomas (Joanna Newsom), Sentvinsentas (St. Vincent), Imodženas Hīpas (Imogen Heap), Bat for Lashes, Annas Kalvi (Anna Calvi), Elisones Goldfrepas (Alison Goldfrapp), Florensas Velčas (Florence Welch) un tādu mūziķu kā Bojs Džordžs (Boy George), Perfume Genius, Entonijs Hegartijs (Antony Hegarty), Wild Beasts jaunradē.

K. Buša uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2023). 

Viņai piešķirta Lielbritānijas skaņu ierakstu industrijas balva Brit (Brit Award) kategorijā Labākā britu solomāksliniece (Best British Female Solo Artist, 1987) un divas Britu Dziesmu autoru, komponistu un autoru akadēmijas (British Academy of Songwriters Composers and Authors) Aivora Novello balvas (Ivor Novello Award), t. sk. godalga par Izcilu ieguldījumu britu mūzikā (Outstanding Contribution to British Music).

Hounds of Love iekļauts žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020). 

Anglijas karaliene Elizabete (Queen Elizabeth II) K. Bušas radošos sasniegumus novērtējusi ar Britu Impērijas izcilības ordeni komandiera pakāpē (Commander of the Most Excellent Order of the British Empire, 2013).

A Coral Room; Aerial; And So Is Love; Army Dreamers; Babooshka; Breathing; Cloudbusting; Experiment IV; Hounds of Love; How to Be Invisible; Kite; Mrs. Bartolozzi; Oh England My Lionheart; Rubberband Girl; Running Up That Hill (A Deal with God); Snowflake; The Fog; The Man with the Child in His Eyes; The Sensual World; This Woman’s Work; Wow; Wuthering Heights

The Kick Inside (EMI, 1978); Lionheart (EMI, 1978); Never for Ever (EMI, 1980); The Dreaming (EMI, 1982); Hounds of Love (EMI, 1985); The Sensual World (EMI, 1989); The Red Shoes (EMI, 1993); Aerial (EMI, 2005); Director’s Cut (Fish People/EMI, 2011); 50 Words for Snow (Fish People/EMI, 2011); Before the Dawn* (Fish People/Concord, 2016)

* koncertieraksti