(arī Anna Rozīte; 21.02.1903. Cēsīs–15.08.1978. Bostonā, Masačūsetsas pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis, ASV)

A. Rozīte bija viena no ievērojamākajām latviešu aktrisēm, kuras daudzpusīgais talants bija īpaši pamanāms Latvijas perifērijas teātru iestudējumos 20. gs. 20. un 30. gados. Atveidoja galvenās lomas Raiņa, Aspazijas, Rūdolfa Blaumaņa lugu iestudējumos. Atzinību izpelnījās ar pārliecinošu un talantīgu sniegumu Rietumeiropas un krievu klasikas uzvedumos.

1924. gadā A. Rozīte beidza Latvju dramatiskos kursus. Mācību laikā debitēja Latvijas Nacionālajā teātrī ar Marijas lomu Gustava Vuda (Gustav Wood) lugā “Augstākā matemātika” (Hogere matematik); darbojās Ziemeļblāzmas teātra izrādēs: Dzelzs jaunava Aspazijas “Sidraba šķidrautā”, grāfienes lielmāte Ādolfa Alunāna “Kas tie tādi, kas dziedāja” (abas 1924. gadā).

A. Rozīte darbojusies vairākos Latvijas perifērijas teātros: Daugavpils Latviešu dramatiskajā teātrī (1924–1938), piedalījās Ceļojošā teātra iestudējumos (1929–1932), Jelgavas Latviešu teātrī (1938–1944). 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, spēlēja Eslingenes Latviešu teātrī (1945–1950) un Amerikas Latviešu teātra Bostonas ansamblī (1951–1973).

A. Rozītes talants uzplauka un attīstījās Daugavpils Latviešu dramatiskajā teātrī, kur viņa ar pārtraukumiem darbojās no 1924. līdz 1938. gadam. Labvēlīgus kritiķu vērtējumus un nedalītu skatītāju atzinību guva A. Rozītes atveidotās varones Raiņa lugās: Ārija “Indulis un Ārija”, Zane “Pūt, vējiņi!” (abas 1924. gadā), Spīdola uzvedumā “Uguns un nakts” (1932). Temperamentīgi un emocionāli iedzīvinātajā Spīdolas tēlā A. Rozītei izdevās atklāt Spīdolas kā garīgās iedvesmotājas kaisli ar mīlošas sievietes vēlmi valdzināt mīļoto vīrieti. A. Rozīte ar panākumiem atveidoja galvenās lomas Aspazijas lugās: Asja “Vaidelotē” (1924), Guna “Sidraba šķidrautā” (1925). Atzinīgi vērtēts A. Rozītes tēlojums arī cittautu autoru lugu iestudējumos: Anna Jūdžina O`Nīla (Eugene Gladstone O`Neill) “Anna Kristi” (Anna Christie), Otradina Kručiņina Aleksandra Ostrovska (Александр Николаевич Острвский) “Bez vainas vainīgie” (Беэ вины виноватие; abas 1935. gadā). A. Rozīte spēlēja stipras gribas un kaislību vadītu sieviešu lomas: Ajita Ādolfa Alunāna lugā “Mūsu senči”, Antonija R. Blaumaņa komēdijā “Skroderdienas Silmačos”, Paulīna R. Blaumaņa lugā “Potivāra nams”, Gaike Hermaņa Heijermana (Herman Heijermans) darbā “Septītais bauslis” (Det syvende bud; visas 1925. gadā), Ģertrūde Kārļa Zariņa lugā “Negudrā Ģertrūde” (1934), Matilde R. Blaumaņa drāmā “Pazudušais dēls” (1935), Ieva R. Blaumaņa lugā ”Indrāni” (1938). Atveidojusi arī komiskas raksturlomas: Laima Jāņa Lejiņa lugā “Nebrauc tik dikti” (1924), Amāle Annas Brigaderes darbā “Lielais loms” (1926).

Pēc pārcelšanās uz dzīvi Jelgavā A. Rozīte iesaistījās Jelgavas Latviešu teātra darbā (1938–1944), kurā spēlēja spēcīgu, kaislīgu varoņu lomas: Otradina Kručiņina A. Ostrovska “Bez vainas vainīgie” (1939), Roplainiete R. Blaumaņa “Pazudušais dēls”, Vasa Žeļeznova Maksima Gorkija (Максим Горький) “Vasa Žeļeznova” (Васа Железнова; 1941), Melnā māte Raiņa “Zelta zirgs” (1944). Aktrises repertuārā bija arī komiski un dramatiski raksturtēli: Pindacīša R. Blaumaņa komēdijā “Skroderdienas Silmačos” (1939), Lavīze R. Blaumaņa lugā “No saldenās pudeles” (1941), Indrānu māte R. Blaumaņa drāmā “Indrāni” (1943), Irme Mārtiņa Zīverta lugā “Minhauzena precības” (1943).

Vācijā A. Rozīte spēlēja Eslingenes Latviešu teātra izrādēs (1945–1950). Tēlojusi galvenokārt padzīvojušu sieviešu un mātes lomas: Orta Raiņa traģēdijā “Pūt, vējiņi” (1946), Ezelauku māte R. Blaumaņa komēdijā “No saldenās pudeles” (1945), Pindacīša R. Blaumaņa darbā “Skroderdienas Silmačos” (1946), Mazbērzu māte R. Blaumaņa lugā “Trīnes grēki” (1948). Atzinīgi vērtētas A. Rozītes atveidotās lomas M. Zīverta lugās: Lulu “Cilvēks grib dzīvot” (1947), Galvas kundze “Sievasmāte” (1948), Ella “Ķīnas vāze” (1949).

1950. gadā devās trimdā uz ASV. Pelnīja iztiku, strādādama par laboranti, bet vakaros aktīvi darbojās Amerikas Latviešu teātra Bostonas ansamblī (1951–1973). M. Zīverta lugu iestudējumos spēlējusi šādas lomas: Anna “Meli meklē meli”, Irme “Minhauzena precības” ( 1973). Atveidojusi vairākas lomas Raiņa lugās: Atslēdzniece “Krauklītis” (1954), Spīdola “Uguns un nakts” (1958), Orta “Pūt, vējiņi” (1961).

A. Rozītes daudzpusīgais aktrises talants, inteliģence, spēja atveidot psiholoģiski sarežģītus un emocionāli piesātinātus skatuves tēlus noteica viņas nozīmi Latvijas perifērijas teātru attīstībā. Psiholoģiski piesātinātās varoņlomas un spilgtie raksturi daudzējādā ziņā noteikuši Daugavpils Latviešu dramatiskā teātra un Jelgavas Latviešu teātra panākumus daudzu gadu garumā. Augstu vērtējams arī A. Rozītes devums latviešu trimdas teātru darbā: Eslingenas Latviešu teātrī un Amerikas Latviešu teātra Bostonas ansamblī.