Viens no ievērojamākajiem 20. gs. pirmās puses Latvijas aktieriem un režisoriem. J. Kļava bija Jelgavas Latviešu teātra  aktieris no 1922. gada un mākslinieciskais vadītājs (1923–1930), Daugavpils Latviešu dramatiskā teātra mākslinieciskais vadītājs (1930–1940). Daudzpusīgs un iecienīts aktieris, talantīgs varoņlomu un spilgtu raksturlomu atveidotājs.

J. Kļava dzimis lauksaimnieku ģimenē. Beidzis Rīgas tirdzniecības skolu (1911), mācījies Gustava Gižicka (Густав Гижицкий) mūzikas skolas dramatiskajos kursos (1911–1914; Драматические курсы при Музыкальной школы Густава Гижицкого), Padomju Krievijas Izglītības tautas komisariāta (Народный комиссариат просвещения РСФСР) organizētajos režisora Vsevoloda Meierholda (Всеволод Змильевич Мейерхольд) režijas kursos (1918).

Pēc dramatisko kursu beigšanas J. Kļava tika angažēts Rīgas Latviešu teātrī, kurā atveidoja virkni atbildīgu lomu: Laionelu Frīdriha Šillera (Friedrich Schiller) lugā “Orleānas jaunava” (1914; Jungfrau von Orleans), Pjēru Leonīda Andrejeva (Леонид Николаевич Андреев) lugā “Karalis, likums un brīvība” (1914; Королъ, эакон, свобода) un citas. Nosūtīts uz Maskavas 1. praporščiku skolu (1916; 1-ая Московская школа прапорщиков), Pirmā pasaules kara laikā mobilizēts 5. Sibīrijas strēlnieku rezerves pulkā Orlā. Organizējis un piedalījies 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka izrādēs (1917–1918). Petrogradā darbojies latviešu strēlnieku Komunistiskajā teātrī, kur spēlējis titullomu Henrika Ibsena (Henrik Ibsen) lugā “Doktors Stokmans” (1918; Doctor Stockman). Pēc atgriešanās Rīgā 1919. gadā iesaistījās Padomju Latvijas Strādnieku teātra organizēšanā un darbībā. Vienu sezonu bija Nacionālā teātra aktieris (1919–1920), aktieris Liepājas Jaunajā teātrī (1920–1922), aktieris un režisors Jelgavas Latviešu teātrī (1922–1930). Ievēlēts par provinces teātru pilnvaroto Skatuves mākslas padomē pie Izglītības ministrijas (1926–1934). Bijis Daugavpils Latviešu dramatiskā teātra mākslinieciskais vadītājs (1930–1940), režisors Ceļojošajā teātrī (1940/41. gada sezonā), aktieris un režisors Daugavpils teātrī  (1941–1943), Jelgavas teātra režisors (1943–1944). Pēc Otrā pasaules kara bijis Saldus tautas teātra mākslinieciskais vadītājs.

Rosīga, mākslinieciskām veiksmēm bagāta bija J. Kļavas darbošanās Liepājas Jaunajā teātrī; atveidotās lomas – Jusis Artura Jerviluomas (Artturi Järviluoma) lugā “Ziemeļnieki” (1921; Pohjoismaat), kavalieris di Ripafrata Karlo Goldoni (Carlo Goldoni) darbā “Viesnīcniece” (1921; Una hostess), Dons Žuans Moljēra (Molier) lugā “Dons Žuans” (1922; Don Juan) – guva skatītāju un kritikas atzinību. Atveidojot Liepājas Jaunajā teātrī ap 40 lomu, guvis ievērojamu aktiera mākslas pieredzi. Paralēli aktiera darbam J. Kļava Liepājā sāka pirmos mēģinājumus režijā. Viņa iestudētā Ferenca Molnāra (Ferenc Molnár) luga “Velns” (1921; Az ördög) ar pašu režisoru titullomā liecināja, ka J. Kļava daudz guvis V. Meierholda režijas kursos Maskavā. Viņa veidotais iestudējums pārliecināja ar skaidru domu un  skatuviskās darbības  loģisku un izteiksmīgu izkārtojumu.

Radošu panākumu un meklējumu bagāts ir J. Kļavas darbības laiks Jelgavas Latviešu teātrī, kur viņš pievērsās latviešu dramaturgu darbu iestudējumiem. J. Kļavas režijā tapuši darbi: Jāņa Akuratera “Kaupo” (1922), Aspazijas “Sidraba šķidrauts” (1923), Raiņa lugas “Zelta zirgs” (1922), “Indulis un Ārija” (1925), “Uguns un nakts” (1928), Annas Brigaderes lugas “Maija un Paija” (1923), “Princese Gundega un karalis Brusubārda” (1924). Šajos iestudējumos J. Kļava izkopa inscenētāja prasmes, spēju strādāt ar aktieru ansambli un scenogrāfu. Vairākos inscenējumos J. Kļava ar atzīstamiem panākumiem atveidoja arī galvenās lomas. Atzinīgi tika vērtēts viņa atveidotais Kaupo izrādē “Kaupo”, Normunds Aspazijas lugā “Sidraba šķidrautā”, Indulis Raiņa lugā “Indulis un Ārija”.

J. Kļavas režisora talants un viņa organizatora spējas daudz devušas Daugavpils Latviešu dramatiskajam teātrim. Šajā laikā teātris kļuva mākslinieciski spēcīgs. Uz šejieni pārnāca talantīgi  aktieri no citiem teātriem, ieradās dramatisko kursu absolventi, kas šeit sāka savas skatuves gaitas.

Teātra repertuārā J. Kļavas vadības gados bija latviešu autoru lugas un klasikas darbi. Tapa vērienīgs un krāšņs Ādolfa Alunāna darba “Mūsu senči” uzvedums un Raiņa “Uguns un nakts” iestudējums (abi 1932), ar kuriem teātris atzīmēja savas pastāvēšanas pirmo desmitgadi. J. Kļavas režijā tika iestudētas arī Raiņa lugas “Pūt, vējiņi” (1936) un “Mīla stiprāka par nāvi” (1936). Skatītāju interesi un atzinību izpelnījās Rūdolfa Blaumaņa lugu uzvedumi J. Kļavas režijā: “Skroderdienas Silmačos” (1935 un 1938), “Ļaunais gars” (1935), “Indrāni” (1938) ar viesaktieriem no Rīgas Aleksi Mierlauku un Bertu Rūmnieci Indrānu tēva un Indrānu mātes lomā. Komplimentus šai uzvedumā izpelnījās arī Albīna Dzeņa skaistās, gleznieciskās dekorācijas.

Līdzās latviešu autoru lugu iestudējumiem J. Kļavas režijā tapuši arī krievu klasikas uzvedumi. Viens no vispopulārākajiem iestudējumiem bija Aleksandra Ostrovska (Апександр Николаевич Островский) “Bez vainas vainīgie” (1935; Без вины виноватие) uzvedums.

Pateicoties J. Kļavas organizatora spējām, Daugavpils Latviešu dramatiskajā teātrī 20. gs. 30. gados vairākus iestudējumus uzveda pazīstams un cienīts režisors Jurijs Jurovskis (Юрий Ильич Юровский). Viņa režijā tapuši vairāki Rietumeiropas dramaturgu un krievu klasiķu iestudējumi: Moljēra “Skopulis” (1938; L'enfer), Ladislava Fodora (Ladislav Fodor) “Gatavības apliecība” (1937; Készenléti bizonyítvány) un citi. J. Jurovska iestudējumi ne tikai papildināja teātra kasi, tie piesaistīja teātra apmeklētāju pulkam gan latviešus, gan arī citu tautību iedzīvotājus. 

J. Kļavas sasniegumu nozīmi noteicis viņa daudzpusīgais aktiera talants, un viņam vienlīdz labi padevās gan varoņlomas, gan savdabīgas un īpatnas raksturlomas. Līdzās atzinīgi novērtētam aktiera darbam J. Kļava guva panākumus režijā. Viņa iestudētie latviešu klasiķu darbi Jelgavas Latviešu teātrī un Daugavpils Latviešu dramatiskajā teātri, īpaši Raiņa, Aspazijas, R. Blaumaņa, A. Brigaderes darbi, bijuši ļoti būtiski Latvijas teātru mākslinieciskajā attīstībā.

1936. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.