Korporācijas “Selonija” nosaukuma pamatā ir latinizēts Sēlijas nosaukums.

Korporācijas “Selonija” mērķi, formulēti 1939. gada redakcijā: “Pulcināt zem sava karoga Latvijas Universitātes studentus, izaudzināt viņus nacionāli valstiskā un tautas vienības garā par krietniem pilsoņiem un sabiedriskiem darbiniekiem, izkopt viņos pienākumu apziņu, goda prātu, savstarpēju draudzību un sabiedrisko taktu, veicināt interesi uz zinātni un mākslu, kā arī ar sporta nodarbēm veicināt biedru fizisko attīstību.”

Arī mūsdienās saglabāta korporācijas mērķu esence – “a) pulcināt ap sevi latviešu tautības studentus, audzināt viņus latviskā garā, sekojot akadēmiskajām un buršu tradīcijām, kas laika gaitā nostiprinājušās “Selonijā”; b) sniegt saviem locekļiem iespējamo morālo un materiālo palīdzību, tos atbalstot un aizstāvot, izveidot un nostiprināt savu locekļu starpā patiesu draudzību; c) veicināt brīvas, neatkarīgas, demokrātiskas Latvijas valsts izaugsmi.”

Korporācijas “Selonija” krāsas, kas lietotas regālijās (krāsu atšķirības zīmēs): zaļš, balts, sarkans. Krāsu nozīme: zaļš – cerība un draudzība; balts – garaspēks; sarkans – asinskrāsa (uzticība tēvzemei, gatavība par to cīnīties). Atšķirības zīmes: karogs, vapenis (ģerbonis), krāsu vairodziņš, krāsu lentes, šarfa, cirķelis, galvas sega (deķelis), krāsu rapieris.

“Selonijas” devīzes ir “Draugam, tēvijai!” un “Virtute et fide!” (‘Ar drošsirdību un uzticību!’). Korporācijas “Selonija” biedri korporācijas ikdienā un svētkos ievēro tradīcijas, kas izkoptas kopš korporācijas dibināšanas. Reglamentētajā pasākumu norisē ir dažādi atšķirīgi elementi, tostarp korporācijai “Selonija” raksturīgās svētku dziesmas, uzsaucieni u. c.

Studentu korporācija “Selonija” sastāv no konventa un filistru biedrības. Korporācijas darbību reglamentē iekšējie darbības noteikumi – komāns.

Aktīvie biedri darbojas konventā. Tā darbu vada un korporāciju reprezentē prezidijs, kas sastāv no trijām konventa vēlētām amatpersonām – seniora, viceseniora un sekretāra. Konventa vēlēts oldermanis ir atbildīgs par korporācijas jauno biedru (krustdēlu) audzināšanu un dzīvi korporācijā, par noteikumu un tradīciju ievērošanu. Arī citas konventa vēlētas amatpersonas (kasieris, kantmaģistrs, paukmaģistrs, tiesneši u. c.) ir atbildīgas par noteiktām korporācijas darbības jomām.

Filistru biedrība vieno studijas pārtraukušos un beigušos korporācijas biedrus. Tās pamati likti 1890. gadā, kad dibināts “Selonijas” filistru kapitāls, kas 1909. gadā pārveidots par “Selonijas” palīdzības biedrību (tagad – “Selonijas” filistru palīdzības biedrība). Padomju okupācijas laikā 13.07.1940. “Selonijas” filistru biedrība slēgta; tās darbība daļēji atjaunota un norisinājās nacistiskās okupācijas laikā. 06.01.1994. atjaunota “Selonijas” filistru palīdzības biedrības darbība Latvijā.

24.11.1897. “Selonija” uzņemta RPI studentu korporāciju jumtorganizācijā – Šaržēto konventā (ŠK; arī – Chargierten Convent, CC). 1919.–1920. gadā “Selonija” piedalījās Latvijas studentu korporāciju jumtorganizācijas – Prezidiju konventa (PK) – dibināšanā un darbojās tajā līdz tās darbības pārtraukšanai padomju okupācijas laikā 13.07.1940. Savukārt “Selonijas” filistru palīdzības biedrība 1928. gadā piedalījās Latvijas studentu korporāciju Filistru biedrību savienības (FBS) dibināšanā. Pēc Otrā pasaules kara “Selonija” darbojās 1948.–1949. gadā dibinātajā Latvijas Korporāciju apvienībā (LKA), kas pildīja PK un FBS funkcijas trimdā. 1989.–1990. gadā “Selonija” piedalījās PK darbības atjaunošanā, bet 2005. gadā “Selonijas” filistru palīdzības biedrība piedalījās FBS darbības atjaunošanā.

“Selonija” kā viena no vecākajām latviešu studentu korporācijām ir garantējusi komānu vairākām jaunākām korporācijām – “Fraternitas Vesthardiana”, “Salgalia”, “Vendia”, “Fraternitas Imantica”, “Gersicania” un “Fraternitas Vanenica”.

“Selonijai” ir kartelis (īpašs draudzības līgums) ar studentu korporāciju “Lettonia” (kopš 1907. gada) un pie RPI dibināto igauņu studentu korporāciju “Vironia” (kopš 1924. gada). 15.07.2005. “Selonija” noslēdza Abpusējo draudzības attiecību līgumu ar Kēzenes Senioru konventu apvienību (Kösener Senioren-Convents-Verband, KSCV) – vācu, austriešu un šveiciešu studentu korporāciju jumtorganizāciju Vācijā.

Studentu korporācijas “Selonija” dibinātāji bija 25 Rīgas Politehnikuma studenti – Nikolaja Puriņa (Puriņu Klāva) 1880. gadā dibinātā Draugu pulciņas biedri, no kuriem lielākā daļa iepriekš bija biedri Rīgas vācu studentu korporācijās “Fraternitas Baltica”, “Concordia Rigensis”, “Rubonia” un “Borysthenia”. 24.11.1880. bija notikusi korporācijas dibināšanas sapulce, bet 16.01.1881. notika “Selonijas” pirmās amatpersonu vēlēšanas. Par pirmo prezidiju kļuva – seniors Konstantīns Pēkšēns, viceseniors Heinrihs Kēlenbeks un sekretārs N. Puriņš. Par oldermani tika ievēlēts H. Kēlenbeks. “Selonijas” 11. 1880. iesniegumu Rīgas Politehnikuma ŠK, kurā dominēja Rīgas vācu studentu korporācijas, noraidīja un ilgstoši neatzina “Selonijas” dibināšanas faktu. Arī turpmāk tika noraidīta “Selonijas” uzņemšana ŠK sastāvā, kas saasināja latviešu un vācu buršu (korporāciju biedru) attiecības. Tikai 17 gadus pēc korporācijas “Selonija” dibināšanas (1897. gadā) tā tika uzņemta ŠK un ieguva oficiālu atzīšanu. Tas notika laikā, kad ŠK arvien lielāku svaru ieguva nevācu – poļu un krievu – korporāciju iespaids. Kad Pirmā pasaules kara fronte pietuvojās Rīgai, no 10.1915. “Selonija” kopā ar RPI atradās evakuācijā Maskavā, kur darbojās līdz 1917. gada rudenim.

1918. gada rudenī “Selonija” atjaunoja darbību Rīgā – pie vācu okupācijas apstākļos izveidotās Baltijas Tehniskās augstskolas (BTA). 18.11.1918. “Selonijas” biedri kā kārtības sargi piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanas aktā, bet 19.11.1918. korporācijas “Selonija” biedri izkāra pirmos Latvijas karogus pie BTA. Par Latvijas Pagaidu valdības tirdzniecības un rūpniecības ministru kļuva “Selonijas” biedrs Spricis Paegle. 29.11.1918. “Selonija” nolēma, ka visi aktīvie korporācijas biedri stājas Pagaidu valdības Apsardzības ministrijas rīcībā, kopā ar korporāciju “Talavija” kļūstot par Atsevišķās studentu rotas dibinātājiem un cīnoties par savu valsti Latvijas Neatkarības karā. Par pirmo Atsevišķās studentu rotas komandieri kļuva “Selonijas” biedrs kapteinis Nikolajs Grundmanis. Par varonību Neatkarības karā 40 “Selonijas” biedri apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni. 1919. gada rudenī “Selonija” atjaunoja darbību – pie Latvijas Augstskolas (vēlāk – Latvijas Universitāte, LU). Padomju okupācijas laikā korporācija slēgta 13.07.1940. ar sabiedrisko lietu ministra lēmumu. Padomju varas iestādes atsavināja korporācijas kustamo un nekustamo īpašumu, bet daudzi “Selonijas” biedri bija pakļauti okupācijas varas iestāžu represijām un zaudēja dzīvību. Nacistiskās okupācijas laikā korporācija faktiski darbojās neoficiāli, jo oficiāli tika atzīta tikai “Selonijas” filistru palīdzības biedrība.

“Selonijas” darbība atjaunota pēc Otrā pasaules kara trimdā, 31.08.1946. Eslingenē (Vācijā) dibinot “Selonijas” Apvienoto konventu, kura sēdes no 1950. gada notika Ņujorkā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Trimdā darbojās mazāk nekā 20 “Selonijas” kopu (ASV, Austrālijā, Kanādā, Lielbritānijā, Vācijā, Venecuēlā un Zviedrijā).

Latvijā darbību “Selonija” atjaunoja 06.06.1989. pie RPI. Kopš 1991. gada “Selonijas” konventa dzīvoklis ir nams Stabu ielā 17 (Rīgā), kur korporācija saimniekoja arī no 1923. līdz 1940. gadam. Kopš 06.09.2004. “Selonijas” Apvienotā konventa prezidijs atrodas Latvijā.

Korporācijā “Selonija” uzņem akreditētās studiju programmās studējošus latviešu tautības studentus ar nevainojamu pagātni, ja viņu dzīves uzskati ir savienojami ar korporācijas “Selonija” devīzēs rakstītiem mērķiem un ideāliem. “Selonija” rīko viesu vakarus, kuros studentiem ir iespēja viesoties korporācijā. Pēc tam, kad interesenti ir viesojušies “Selonijas” konventa dzīvoklī un ar korporācijas “Selonija” konventam adresētu rakstu izrādījuši vēlmi iestāties korporācijā, tās konvents lemj par jauno biedru uzņemšanu. Korporācijā var tikt uzņemts arī citas tautības students, ja viņam piemīt korporācijas principiem atbilstoša attieksme pret Latvijas valstiskumu, korporācijas vērtībām un Latvijas patriotisms. Korporācijas biedru gradācija: filistri, komilitoņi (arī – tautieši), krustdēli. Korporāciju vidē korporācijas “Selonija” biedri tiek saukti par sēļiem jeb seloņiem.

1880. gadā “Seloniju” dibināja 25 studenti. 1929. gadā korporācijā bija 380 biedri, 1965. gadā – 400, 1971. gadā – 414, 1990. gadā – ap 420. 2009. gadā “Selonijā” bija 374 biedri, no kuriem 118 – Latvijā. 2020. gada pavasara semestrī korporācijā “Selonija” bija 314 biedri, no kuriem 142 Latvijā, 172 – citviet pasaulē.

Starp korporācijas “Selonija” biedriem daudzi ievērojami Latvijas valsts un sabiedriskie darbinieki, politiķi, uzņēmēji, kultūras darbinieki, virsnieki. Ievērojamāko ieguldījumu korporācijas “Selonija” darbībā snieguši daudzi tās biedri, tajā skaitā Aldis Birzulis, Ilmārs Bošs, Tālivaldis Bušs, Gustavs Celmiņš, Miķelis Dancis, Bernhards Einbergs, Ludvigs Ēķis, Arturs Galindoms, Alberts Grīnups, Ivars Grīslis, Aleksandrs Kacens, Osvalds Kēse, Andrejs Komsārs, Oļģerts Lagzdiņš, Eižens Laube, Eižens Leimanis, Kārlis Majors, Arvīds Jēkabs Melliņš, Reinholds Muške, Jānis Pauļuks, K. Pēkšēns, Jānis Poruks, N. Puriņš, Visvaldis Spriņģis, Guntis Sukse, Juris Alberts Ulmanis, Jānis Vaišļa, Jēkabs Vītols, tautsaimnieks Vilis Vītols (1879–1973), Vilis Vītols (1908–1984), Vilis Vuškalns, Valdis Zēbauers.

Kopš 1951. gada tiek izdots internais (iekšējais) periodiskais izdevums “Draugam–Tēvijai”; kopš 1997. gada to izdod Toronto (Kanādā). Kopumā izdoti 80 “Draugam–Tēvijai” numuri (Nr. 80 iznāca 2019. gadā). 1962.–1984. gadā Austrālijā iznāca izdevums “Selonija”. Kopš 1885. gada – krustdēlu humoristiskais izdevums “Viļķis” (mūsdienās tiek gatavots elektroniski).