Nozīmīgākie pētnieki, pētījumi un pētniecības institūti Jau kopš 20. gs. 90. gadiem sociolingvistiskās skolas veidojušās dažādu Latvijas zinātnisko institūciju paspārnē. I. Druvietes vadībā sociolingvistikas jomā ir ienākušas un aktīvi darbojas tādas sociolingvistes kā Linda Lauze, Dace Strelēvica-Ošiņa, Kertu Kibermane (Kerttu Kibbermann, Rozenvalde), Gunta Kļava. Liepājas Universitātes profesore L. Lauze Latvijā ir aizsākusi latviešu sarunvalodas sintakses jautājumu izpēti sociolingvistiskā aspektā, arī šobrīd viņa izzina uzrunas formas, pieklājības frāzes u. c. ar sintaksi saistītos jautājumus saziņas mutvārdu un rakstu formā, kā arī lingvistiskās attieksmes un valodas ideoloģijas jautājumus. D. Strelēvica-Ošiņa ir pievērsusies valodas pārmaiņu cēloņu izzināšanai un preskriptīvisma jēdziena padziļinātai izpētei. K. Kibermane (Rozenvalde) pēta augstākās izglītības valodas politikas jautājumus un sociālos diskursus, salīdzinot latviešu, krievu un angļu valodas koeksistenci un dažādu sociālo grupu perspektīvas šajā jautājumā, kā arī Latvijas iedzīvotāju valodu prasmes un labklājības jautājumu korelāciju. G. Kļava ir pievērsusies migrācijas procesu sociolingvistiskajiem aspektiem, vadījusi LVA pētījumus par migrāciju, tās radītajām pārmaiņām valodas situācijā un valodas politikas īstenošanā, analizējot tos Eiropas Savienības kontekstā.
Valodnieces Sanitas Martenas (Lazdiņas) vadībā sociolingvistiskie pētījumi tiek veikti arī RTA. Pētnieks Heiko Martens (Heiko Marten) pievērsies valodas politikas, lingvistiskās attieksmes, reģionālo un minoritāšu valodu jautājumiem, kā arī vācu un citu svešvalodu lietojuma izpētei Latvijā un citās Baltijas valstīs. Kopā ar S. Martenu viņš Latvijā ir aizsācis arī lingvistiskās ainavas virzienu. S. Martena sociolingvistiskā aspektā pētījusi latgaliešu valodu citu Eiropas reģionālo valodu kontekstā, valodu ekonomisko vērtību, valodas un valodu izglītības politikas diskursus. S. Martena ir aizsākusi arī lingvistiskās etnogrāfijas virzienu translokālās vides izpētē, iegūstot un analizējot datus par Latvijas un Igaunijas dvīņu pilsētām Valku–Valgu un piedāvājot integrētu datu ieguves metožu izmantojumu (lingvistiskā ainava, vērojums, eksperiments, intervija un naratīvs). Tāpat ir aizsākts arī jauns sociolingvistikas pētījumu virziens – ģimeņu valodas politikas izpēte, lai izzinātu valodu lietojuma praksi, lēmumu pieņemšanas motīvus un citus faktorus, kas saistīti ar bilingvālu vai multilingvālu runātāju izpēti.
RTA sadarbībā ar Itālijas Milānas-Bikokas Universitātes (Università degli Studi di Milano-Bicocca) pētniekiem no 2006. līdz 2008. gadam organizēja Latvijā apjomīgāko sociolingvistikas pētījumu par valodu situāciju Latgalē (profesores Ilgas Šuplinskas un Sanitas Lazdiņas vadībā). RTA docētāji un studenti triju gadu laikā (2006‒2008) veica vērienīgu sociolingvistisko aptauju, iegūstot 9076 anketas. Tas ir pirmais un līdz šim vienīgais pētījums, kas tik visaptveroši atklāj Latgales iedzīvotāju valodu prasmi, lietojuma sfēras, attieksmi pret dažādām valodām un to funkcionalitāti lokālā un valsts mērogā, norāda uz reliģijas, tautības un valodas lomu identitātes paušanā. Pētījuma rezultāti 2009. gadā publicēti izdevumā “Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti”. Šajā izdevumā sociolingvistikas pētniecībā nozīmīgs ir metodoloģijas izvērstais apraksts, sākot ar pētījuma plānošanas soļiem un noslēdzot ar anketas jautājumu izveides principiem.
Viens no retajiem projektiem, kurā ir izzināta mazākumtautību skolu jauniešu piederības sajūta Latvijai un kurā ir pieteikts viņu pašu redzējums par personisko identitāti un viņiem no ārpuses piešķirto identitāti, ir Māras Laizānes vadībā (kopā ar Aivitu Putniņu un Ilzi Mileiko) 2017. gadā veiktais pētījums “Mazākumtautību skolu skolēnu identitāte un piederība Latvijai”. Pētījums ir novatorisks izmantotās metodoloģijas ziņā, tas ir veikts ar biedru etnogrāfijas palīdzību, kas paredz pašu pētāmās kopienas dalībnieku (jauniešu) apmācīšanu pētniecības metodēs un viņu aktīvu iesaistīšanu pētījuma veikšanā, intervējot savus vienaudžus un veicot novērojumu. Tādā veidā jauniešiem tika dota iespēja izstāstīt saviem draugiem to, par ko atklāti nav pieņemts runāt, izteikt viedokli par tēmām, par kurām parasti viņu viedoklis netiek jautāts.
Šobrīd turpinās LVA vadībā veiktais pētījums “Valodas situācija Latvijā”, kurā tiek iegūti dati par pēdējo piecu gadu perioda (2016‒2020) Latvijas iedzīvotāju latviešu valodas, lībiešu un latgaliešu valodas prasmi, par svešvalodu prasmi korelācijā ar Latvijas iedzīvotāju vecumu, dzimumu un nodarbošanos, lingvistiskās attieksmes jautājumiem, latviešu valodas lietojumu informatīvajā telpā un citās jomās. Tāpat tiek noteikta latviešu valodas apdraudētības un dzīvotspējas pakāpe, izvērtējot pēc starptautiski izstrādātas un atzītas metodoloģijas. Tiek izzinātas un aprakstītas arī latviešu valodas prasmes un lietojums diasporā. Pētījumā “Valodas situācija Latvijā” iesaistīto valodnieku kodolu veido I. Druviete, L. Lauze, G. Kļava, Inita Vītola, K. Rozenvalde, Valts Ernštreits, kā arī socioloģes Evija Kļave un Inese Šūpule.
Viens no jaunākajiem LVA tapušajiem pētījumiem, kurā fokusgrupu diskusijās tika iesaistīti arī skolēni un latviešu valodas skolotāji, ir pētījums “Attieksme pret latviešu valodu un tās mācību procesu” (pētījuma vadītāja – S. Lazdiņa). Attieksmes noteikšana sociolingvistikā ir sarežģīts jautājums, jo prasa iedziļināšanos iemeslos, kas ietekmē attieksmes veidošanos, bet, tikai nosakot šos attieksmi ietekmējošos faktorus, ir iespējams izstrādāt ieteikumus, piemēram, pozitīvas attieksmes veidošanai.
Sociālo (tostarp izglītības) un politisko diskursu izpēte ir starpdisciplinārs temats, par to liecina arī Latvijas socioloģijas zinātnes pētnieku, doktorantu un jauno zinātnieku veiktie pētījumi, dažkārt sadarbojoties arī ar valodniekiem. Piemēram, Latvijas Universitātē tika realizēts projekts “Politiskais diskurss Latvijā: dienas kārtība, aktori, kultūra”, kura laikā pētnieki veica Saeimas stenogrammu, amatpersonu svētku uzrunu datorizēto analīzi, pievēršot uzmanību demokrātijas izpratnei, neiecietības diskursam Saeimas deputātu runās, morālās retorikas un citiem valodas un varas mijiedarbības jautājumiem. Pētījumi apkopoti un izdoti grāmatā “Parlamentārais diskurss Latvijā. Saeimas plenārsēžu stenogrammu datorizētā analīze” (2007). 2008. gadā tika publicēts arī biedrības “Mozaīka” izdevums “Homofobiskā runa Latvijā: politiķu monitorings”. Diskursa analīzes metodoloģija, pētot politiskos un citus diskursus, plaši ir izmantota arī komunikācijas un mediju studijās Rīgas Stradiņa universitātē. Šajos pētījumos nedaudz ir ienācis arī dzimtes studiju aspekts, kas ir plaši pārstāvēts virziens Eiropas un pasaules sociolingvistikas pētījumos. Vairāk lingvistiskos kontekstos (mutvārdu saziņā) dzimtes aspekts ir aplūkots arī, analizējot pieklājības frāzes.