Bosanovas pamatā ir brazīliešu tradicionālās mūzikas (sambas) ritmu apvienojums ar Rietumu klasiskās mūzikas un džeza harmoniju, džeza improvizācijas tehniku un portugāļu valodas fonētiskajām īpatnībām – brazīļu mūziķu starpā ir izplatīts uzskats, ka bosanovas melodisko un ritmisko uzbūvi lielā mērā nosaka tieši valodas specifika (īpaši lielais šņāceņu īpatsvars), tādēļ dziesmu tulkojumi angļu u. c. valodās parasti ir mazāk labskanīgi nekā oriģinālās, portugāliski dziedātās versijas. Mūzikai raksturīgs 2/4 taktsmērs, plūdena ritmika, sinkopēti akordi un maigi juteklisks skanējums, nostalģiski melanholiska un komfortabli atslābināta noskaņa. Savukārt dziesmu tekstiem piemīt optimistiska bezrūpība, tie bieži stāsta par sauli, vasaru, pludmali un mīlestību. Instrumentārijs mēdz atšķirties, taču parasti t. s. klasisko bosanovu izpilda neliels ansamblis, kurā ietilpst klasiskā ģitāra, berimbau (vienstīgas instruments, dēvēts arī par muzikālo loku), daži perkusiju instrumenti un klavieres; skanējumu var papildināt čells vai vijole, bieži izmantots arī saksofons. Būtiska nozīme ir specifiskai akustiskās ģitāras pirkstu spēles tehnikai un neilona stīgu izmantojumam, kas nodrošina maigāku skaņas toni nekā metāla stīgas. Vokālista dziedātā melodija parasti ir vienkārša, savukārt instrumentālistu harmonijas mēdz būt visai komplicētas.