“Inversija” no studentu pašdarbības ansambļa pakāpeniski pārtapa par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) ievērojamu kolektīvu, attīstības ceļā izejot plašu žanrisko spektru – no tautasdziesmu apdarēm caur džezu līdz popam, rokmūzikai, šlāgerim. Lielākā popularitāte tika sasniegta 20. gs. 80. gados, kad repertuārā bija Raimonda Paula dziesmas, solists – Viktors Lapčenoks.

Grupa “Inversija” (no latīņu valodas inversionem ‘pārstatīšana, apvērsts stāvoklis’) tika izveidota kā Latvijas Valsts Universitātes (LVU) Studentu kluba pašdarbības vokāli instrumentālais ansamblis, tā mēģinājumi notika Ķīmijas fakultātes zālē. Tā dalībnieku vidū bija LVU, kā arī citu augstskolu studenti. Repertuāru veidoja latviešu tautasdziesmu apdares, latviešu un padomju autoru dziesmas; grupa ir piedalījusies televīzijas (TV) jaunatnes talantu konkursā “Ko tu proti?”, kļuva par laureāti estrādes konkursā “Mežaparka ritmi”. 1974. gadā notika pirmie koncerti ārpus Latvijas robežām – Ukrainā (Kijivā, Doņeckā u. c.). 1975. gadā “Inversija” atzīta par LVU labāko ansambli.

1976. gadā “Inversija” ieguva 1. vietu Erevānas starptautiskajā politisko dziesmu festivālā. Tobrīd ansamblī dziedāja Nata Pušnova, Velga Eisaka, muzicēja Ģirts Briģis, Mārtiņš Vitenbergs, Māris Loža, Olafs Skuja, Tālivaldis Pēkšēns, Einārs Loža, ansambļa vadītājs – komponists Ungars Savickis.

1977. gadā “Inversija” piedalījās pašdarbības vokāli instrumentālo ansambļu Rīgas pilsētas Kirova rajona skatē, zonas skatē Dzintaros, kā arī vairākos politisko dziesmu festivālos. Ansambļa sastāvu papildināja ģitārists Ēriks Kupče, sitaminstrumentālists Aldis Lezdiņš, kā arī solisti Inese Hofmane un Mārtiņš Hofmanis. Gada beigās grupa beidza darboties.

1978. gada sākumā ar Studentu kluba vadības atbalstu universitātes instrumentus un aparatūru sāka izmantot trio: Andris Skuja (basģitāra), Genādijs Martinovs (bungas), Jānis Pušpurs (balss, ģitāra), kas bija mācījies Kultūras darbinieku tehnikumā. Grupas repertuārā bija pašu sacerētas dziesmas, tā turpināja izmantot nosaukumu “Inversija”.

A. Skuja sāka dienēt armijā, basģitāru grupā sāka spēlēt J. Pušpurs, pievienojās ģitārists Juris Valainis, G. Martinovu aizstāja bundzinieks Tadeušs Surgofts. Mūziķi atskaņoja tautasdziesmu apdares, pašu kompozīcijas džeza, džezroka stilā, notika koncerti LVU. J. Pušpurs pieaicināja pianistu,  Emīla Dārziņa Speciālās mūzikas vidusskolas 10. klases skolēnu Hariju Bašu. Pēc J. Valaiņa aiziešanas trijatā mūziķi uzstājās jauno talantu televīzijas konkursā “Ko tu proti!”, kur izcīnīja galveno balvu un iespēju doties braucienā uz Sibīriju, Tomskas apgabalu. Grupa pēc veiksmīgas uzstāšanās Rīgas estrādes koncertapvienības (REKA) skatē iesaistījās tās darbībā, muzicēja dažādos pasākumos, priekšnesumos piedalījās pieaicinātas solistes.

Pēc ģitārista Ē. Kupčes pievienošanās 1979. gada sākumā “Inversija” piedalījās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības augstskolu ansambļu festivālā “Studentu ritmi”, kur ieguva 1. vietu. 1979. gada vasarā “Inversija” pārstāvēja LVU vokāli instrumentālo ansambļu konkursā “Mežaparka ritmi”, izcīnot 1. vietu, pēc tam devās uz Tomsku, kur sniedza vairākus koncertus. Par veiksmīgo ansambli uzzināja komponists un pianists Raimonds Pauls, drīz vien kļūdams par “Inversijas” māksliniecisko konsultantu.

No grupas aizgāja J. Pušpurs, viņa vietā stājās basists Valdis Alviķis, dziedāt sāka tobrīd spožākā republikas džeza vokāliste Olga Pīrāga (Rīgas III politiskās dziesmas festivāla un 1978. gada republikas estrādes kolektīvu skates laureāte). Repertuāru papildināja džezs, arī blūzs, diksilends, grupā dziedāja arī gruzīnu džeza vokālists Arčils Meparidze (აჩიკო მეფარიძე, Achiko Meparidze).

1982. gadā “Inversijai” pievienojās dziedātājs, tobrīd vēl Latvijas Valsts konservatorijas Estrādes nodaļas students Uģis Roze. Saskaņā ar Padomju Latvijas tradīciju šī pašdarbībnieku kategorijai pieskaitāmā grupa par savu saimnieku izraudzījās zvejnieku kolhozu “9. maijs”. Zvejnieku kolhozu estrādes kolektīvu festivālā “Jūras pērle ‘82” ansamblis ar Carnikavas grupu “Sono” ieguva dalītu 1. vietu, un U. Rozi atzina par labāko solistu. 

Rudenī pēc koncertiem Sporta manēžā no grupas aizgāja O. Pīrāga, arī H. Bašs, kura vietā par vadītāju kļuva no “Modo” aizgājušais komponists un taustiņinstrumentālists Jānis Griķis. Viņa kompozīcijas bija jaunās programmas pamatā, koncertos tika atskaņoti arī instrumentāli skaņdarbi, turpinātas džeza tradīcijas. Grupas instrumentālisti uzstājās arī Rīgas džeza kluba sarīkojumos.

1983. gadā “Inversijai” pievienojās iepriekš “Modo” dziedājušais Viktors Lapčenoks, repertuāra izveidē grupa turpināja sadarboties ar R. Paulu. Rudenī tika sagatavota jauna programma, kuras vienā daļā skanēja J. Griķa dziesmas U. Rozes izpildījumā, otrajā – R. Paula dziesmas (“Pelnrušķīte”, “Vardīte”,  “Tādu muļķu nav”, “Čakārnītis” u. c.) V. Lapčenoka izpildījumā, kas guva lielu popularitāti, tika ieskaņotas, piedalījās “Mikrofona” dziesmu aptaujā. “Inversija” sadarbojās arī ar dziedātāju Aiju Kukuli, kas piedalījās koncertos; grupa atskaņoja pavadījumus šo solistu ierakstos. 1983. gada beigās ansamblī A. Kukules vietā dziedāt sāka dziedātāja Ira Krauja (iepriekš dziedāja grupā “Opus”), pievienojās saksofonists Juris Trasuns, par skanējumu rūpējās skaņu režisors Gunārs Stade.

1984. gadā “Inversija” uzstājās V. Lapčenoka solokoncertos Valsts Rīgas Operetes teātrī, kur skanēja J. Griķa cikls “Raganu dziesmas” (Ojārs Vācietis), R. Paula dziesmas. Vasarā tika gūta uzvara zvejnieku kolhozu ansambļu festivālā “Jūras pērle” Liepājā, kur U. Roze saņēma labākā vokālista balvu. J. Griķa vietā “Inversijas” sastāvam pievienojās elektroērģelnieks Kārlis Rūtentāls. 1985. gadā grupas vadību uzņēmās komponists, taustiņinstrumentālists Raimonds Macats, kurš iepriekš vadīja Bauskas kolhoza “Uzvara” grupu “Viktorija”.    

1986. gadā republikāniskajā ansambļu skatē Liepājā “Inversija” atskaņoja zviedra Leifa Stranda (Leif Strand) komponētas skandināvu dzejnieka Gustava Frēdinga (Gustaf Fröding) “Vermlandes balādes”, par kuru izpildījumu U. Rozi atzina par skates labāko vokālistu, R. Macatu – par labāko taustiņinstrumentālistu. Drīz pēc tam U. Roze kļuva par grupas “Turaidas roze” solistu, bet R. Macats uzņēmās ansambļa “Sīpoli” vadību.

1987. gadā “Inversija” atkal kļuva par V. Lapčenoka pavadošo ansambli, to vadīja J. Griķis, saglabājās instrumentālistu kodols, taustiņinstrumentus spēlēja arī Olafs Šlesers. Programmā skanēja R. Paula un citu autoru dziesmas.

1988. gadā tika sagatavotas programmas ar Alfrēda Vintera, brāļu Laivinieku, Oskara Stroka, Eduarda Rozenštrauha dziesmām, solisti – A. Kukule un V. Lapčenoks. 80. gadu beigās atjaunojās duets – Nora Bumbiere un V. Lapčenoks. Koncertdarbība fragmentāri turpinājās arī 90. gadu sākumā; 1992. gadā “Inversija” piedalījās mūzikas un mākslas festivālā “Bildes”.

Ieskaitāma tā dēvētajā pašdarbnieku kategorijā, grupa “Inversija” sasniedza augstas profesionālās virsotnes, sevišķi savā 20. gs. 70. un 80. gadu mijas džeza daiļrades periodā, kā arī 80. gadu sadarbībā ar vienu no Latvijā populārākajiem dziedātājiem – V. Lapčenoku; kopā ar “Inversiju” 90. gadu sākumā atjaunojās V. Lapčenoka duets ar N. Bumbieri. Liela ietekme ansambļa attīstībā bija tās mākslinieciskajam konsultantam R. Paulam, pateicoties viņa rekomendācijām, dziesmām, sadarbībai, “Inversija” kļuva par vienu no LPSR redzamākajiem kolektīviem, aktīvi koncertēja, guva augstas vietas festivālos, konkursos. Pakāpeniski mūziķi no džeza pievērsās popmūzikai, atdzīvināja mūžzaļas latviešu dziesmas – faktiski kļuva par V. Lapčenoka pavadošo ansambli. Par tās daiļradi liecināja 80. gadu vidus ieraksti (R. Paula, J. Griķa, R. Macata dziesmas), kas veikti Latvijas Radio studijā.

Pēc muzikālās darbības beigām “Inversijas” mūziķi T. Surgofts, H. Bašs pievērsās uzņēmējdarbībai, Ē. Kupče kļuva par ķīmijas doktoru. “Inversija” par sevi vairākkārt ir atgādinājusi festivālā “Bildes” (2005; 2015), festivāla “Liepājas Dzintars” 30. jubilejas lielkoncertā (2006) un citur.

“Gaujas līči”, “Zvaigzne kvēl”, “Naktsdomas”, R. Paula dziesmas V. Lapčenoka izpildījumā.