Madonna ir komerciāliem sasniegumiem bagātākā sieviete mūzikas industrijas vēsturē. No 1982. gada, kad iznāca dziedātājas debijas singls, līdz 2023. gada sākumam 12 viņas singli sasnieguši Billboard Hot 100 tabulas (prestižākais singlu reitings ASV) virsotni, bet deviņi albumi (ieskaitot izlases) bijuši Billboard 200 tabulas pirmajā vietā. Lielbritānijas topu līderpozīcijā bijuši 13 viņas singli un 12 albumi. Tomēr dziedātājas publiskā un radošā darbība izpelnījusies gan atzinīgu, gan arī kritisku un pat nosodošu vērtējumu.

Lielākos panākumus Madonna baudīja 20. gs. 80. gados, kad bija viena no populārākām mūziķēm pasaulē un izpelnījās apzīmējumu “popa karaliene” (Queen of Pop). Bieži apliecinājusi jutīgu reakciju uz sabiedriskās dzīves, mūzikas un modes aktualitātēm, kā arī dažādu, t. sk. nekomerciālu, subkultūru tendencēm, ar augsta līmeņa sadarbības partneru (līdzautori un līdzproducenti, mūziķi, tērpu mākslinieki, video režisori u. c.) palīdzību variējot dažādus mūzikas novirzienus un nereti provokatīvus skatuves tēlus.

Madonna bija trešais bērns sešu bērnu ģimenē; bērnībā izcēlās ar labām sekmēm mācībās un apguva baletdejošanas pamatus, bet vēlāk saņēma stipendiju modernās dejas studijām Mičiganas Universitātē (University of Michigan). Pēc divus gadus ilgām studijām pārcēlās uz Ņujorku (Ņujorkas pavalsts, ASV), kur turpināja apgūt moderno deju, strādāja dažādus darbus, kā arī muzicēja rokgrupās The Breakfast Club un Emmy.

Madonna atzinusi, ka viņu būtiski ietekmējusi piecu gadu vecumā piedzīvotā mātes nāve un tai sekojoši sarežģījumi attiecībās ar tēvu un tā jauno sievu. Šī pieredze veicinājusi iekšēju neatkarību, motivējot patstāvīgiem lēmumiem un pašapliecināšanās centieniem. Savukārt daudzi no viņas kontroversālākajiem darbiem radušies kā pretreakcija uz strikti katolisko audzināšanu ģimenē un pamatskolā.

Par hitu tabulu līderi Madonna kļuva ar otro albumu – prominentā disko un popmūzikas producenta, grupas Chic dalībnieka Naila Rodžersa (Nile Rodgers) vadībā ieskaņoto Like a Virgin (1984). Melodiskie deju popa hiti Like a Virgin; Material Girl un Angel līdz ar atraktīvo skatuvisko tēlu un videoklipiem aizsāka t. s. Madonnas māniju – globālu populārās kultūras fenomenu, kas sākotnēji pārsvarā izplatījās jaunu meiteņu vidū, bet drīz (īpaši pēc uzstāšanās koncertakcijā Live Aid, 1985) aptvēra arvien plašāku publiku.

Vēl veiksmīgāks bija True Blue – 1986. gada pieprasītākais albums pasaulē. Tā singlu sērija Live to Tell; Papa Don’t Preach; True Blue; Open Your Heart un La Isla Bonita Madonnai ļāva kļūt par pirmo sievieti, kas hitu tabulās līdzvērtīgi konkurēja ar desmitgades lielākajām slavenībām Maiklu Džeksonu (Michael Jackson) un Prinsu (Prince). True Blue ir pirmais albums, kam pati dziedātāja, spītējot ierakstu kompānijas Sire pretestībai un tiecoties pēc radošas neatkarības, bijusi galvenā producente – vēlmi saglabāt maksimālu kontroli pār savu jaunradi un karjeru turpmāk viņa apliecinājusi regulāri.

Par 80. gadu popmūzikas esenci nereti dēvēts 1989. gada albums Like a Prayer (hiti Like a Prayer; Express Yourself un Cherish). Tā mūziku papildinājuši fanka, R&B, gospeļa un roka elementi, bet tekstos daudz personisku motīvu – mātes nāve, attiecības ar tēvu, reliģiju un Dievu. Apliecinot jaunu mākslinieciskā brieduma stadiju un vokālās tehnikas progresu, albums aizsāka iepriekš pārsvarā noraidošo mūzikas kritiķu attieksmes maiņu, taču saglabāja Madonnai raksturīgi provokatīvo ievirzi. Agrāk tā visbiežāk izpaudās erotiski izaicinošā skatuves tēlā, taču šoreiz vēl nebijuša vēriena iebildumus izsauca baznīcas tematikas traktējums tituldziesmā un īpaši tās videoklipā, kurā daudz atsauču uz kristīgo simboliku un liturģiskiem rituāliem, kā arī ASV rasu situāciju. Reliģiskas kaisles pārņemta, Madonna tajā dejo degošu krustu priekšā, pielūdz melnādainu Jēzu Kristu un saņem viņa svētību. Video izpelnījās dažādu kristiešu grupējumu nosodījumu par tematikas profanāciju, savukārt pāvests Jānis Pāvils II (Ioannes Paulus II) aicināja nepameklēt dziedātājas koncertus. Par spīti šai reakcijai Like a Prayer – gan albums, gan singls – guva milzīgus panākumus, sasniedza topu virsotnes ASV, Lielbritānijā u. c. valstīs un arī 21. gs. tiek pieskaitīti populārās mūzikas klasikai. Diskutabls reliģiskās simbolikas izmantojums Madonnas videoklipiem un koncertiem raksturīgs arī vēlāk, tomēr viņa sevi uzskata par pārliecinātu katolieti.

90. gadu sākums dziedātājas darbībā zināms kā “biznesa un erotikas periods” (1990. gada rudenī amerikāņu finanšu žurnāls Forbes viņu atzina par “Amerikas gudrāko biznesa sievieti”). 1992. gadā Madonna kļuva par vienu no izklaides biznesa kompānijas Maverick dibinātājām un vadītājām; tā veiksmīgi darbojās līdz 2009. gadam un specializējās ierakstu izdošanā un filmu producēšanā, arī grāmatniecības, televīzijas, mūzikas menedžmenta un autortiesību nozarēs. Darbību Maverick sāka, izdodot ekskluzīvu fotoalbumu Sex, kurā dziedātāja redzama erotiski atklātās fotogrāfijās, un Madonnas piekto dziesmu albumu Erotica, kas veltīts dažādiem seksualitātes aspektiem. Šajā laikā viņa arī filmējās erotiskā trillerī “Pierādījumu kopums” (Body of Evidence, latviski lietots arī nosaukums “Ķermenis kā pierādījums”, režisors Uli Edels, Uli Edel, 1993).

Sex un Erotica izraisīja milzīgu ažiotāžu, turklāt, fotogrāfiju un dziesmu tematikas skandalozitātei vairāk nekā jebkad pārsniedzot masu auditorijas morālās iecietības robežas, publikas uzmanība koncentrējās uz Madonnas tēlu un personību, nevis mūziku, kas ieguvusi elektroniskāku, t. s. hausa, skanējumu. Kaut mūzikas prese Erotica vērtēja daudz atzinīgāk nekā vairums citu mediju, tas bija Madonnas pirmais albums kopš debijas, kas nesasniedza topa virsotni ne ASV, ne Lielbritānijā.

Par spīti kritikas atzinībai un singla Take a Bow panākumiem (septiņas nedēļas ASV Nr. 1 pozīcijā) agrāko albumu popularitātes līmenim nespēja pietuvoties arī Bedtime Stories (1994) – saturiski daudzslāņaināks R&B un triphopa dziesmu krājums (titulskaņdarba līdzautori ir Bjorka, Björk, un triphopa producents Nelī Hūpers, Nellee Hooper).

Popularitātes pozīcijas dziedātāja atjaunoja, pēc četru gadu pārtraukuma laižot klajā Ray of Light (1998) – ciešā sadarbībā ar angļu mūziķi un producentu Viljamu Orbitu (William Orbit) radītu elektronisku balāžu, triphopa un tehnopopa albumu ar ievērojami introspektīvāku noskaņu un tematiku, ko ietekmējusi dziedātājas pirmā bērna piedzimšana, kā arī hinduisma, budisma un kabalas studijas. Ray of Light Madonnai ļāva atgriezties daudzu valstu albumu tabulu virsotnē, ievadot jaunu karjeras pacēlumu un nodrošinot pirmās Grammy balvas par muzikāliem sasniegumiem (t. sk. kategorijā Labākais popmūzikas albums, Best Pop Album) – iepriekš godalgoti bija tikai viņas videoklipi.

Arī 21. gs. Madonna palikusi uzticīga popa un elektroniskās deju mūzikas (EDM) estētikai, kā arī saglabājusi spilgtu, ar uzsvērtu seksuālo ekspresiju apveltītu publisko identitāti, kas reizēm analizēta vairāk par viņas mūziku. 2001. gadā dziedātāja pēc ilgāka pārtraukuma atsāka koncertdarbību, turpmāk regulāri un ar milzīgiem panākumiem veicot lielas koncertturnejas ar vērienīgiem, augsti tehnoloģiskiem un virtuozi horeografētiem iestudējumiem.

2003. gada pavasarī ASV asu nosodījumu izpelnījās albuma American Life tituldziesma, kurā kritiski vērtēts amerikāņu dzīvesveids un mentalitāte; tās videoklipā bija redzami vardarbīgi sadzīves un karadarbības skati un militārā apģērbā tērptā dziedātāja meta rokas granātu ASV toreizējam prezidentam Džordžam V. Bušam (George W. Bush). Neilgi pēc American Life ienākšanas televīzijas apritē, sākoties ASV militārajai invāzijai Irākā, klipa oriģinālversija tika aizstāta ar būtiski atšķirīgu video – viens no retajiem gadījumiem, kad Madonna atteikusies no savām kontroversālajām radošajām izpausmēm.

2005. gadā 40 valstīs Nr. 1 pozīciju sasniedza ar angļu dīdžeju Stūartu Praisu (Stuart Price), franču mūziķi Mirvaisu Ahmadzaī (Mirwais Ahmadzaï) un zviedru producentu duetu Bloodshy & Avant radītais EDM albums Confessions on a Dance Floor. Savukārt tā pirmais singls, grupas ABBA dziesmas Gimme! Gimme! Gimme! (A Man After Midnight) samplā balstītais Hung Up šādu panākumu guva 41 valstī. Šie rezultāti tika fiksēti Ginesa Pasaules rekordu grāmatā (Guinness World Records) kā mūzikas industrijā vēl nepieredzēti starptautiskās popularitātes rādītāji.

Dziedātājas pēdējais lielais hits bija 4 Minutes – albumā Hard Candy (2008) dzirdams duets ar Džastinu Timberleiku (Justin Timberlake). Turpmāk dominanci singlu tabulās Madonnai saglabāt nav izdevies, taču viņas albumi un koncertturnejas nemainīgi piesaista plašu ievērību, arī 21. gs. trešajā desmitgadē nodrošinot milzīgu publicitāti un mūzikas apskatnieku joprojām bieži lietotu apzīmējumu “popa karaliene”.

Madonnas pirmā nozīmīgā kinoloma bija populārā komiskā drāmā “Izmisīgi meklējot Sūzanu” (Desperately Seeking Susan, režisore Sūzana Seidelmane, Susan Seidelman, 1985), kas gan vēlāk biežāk pieminēta viņas hita Into the Groove dēļ. Mazāk veiksmīga bija dalība piedzīvojumu komēdijā “Šanhajas pārsteigums” (Shanghai Surprise, rež. Džims Godards, Jim Goddard, 1986), kurā Madonnas partneris bija toreizējais dzīvesbiedrs Šons Pens (Sean Penn), un komēdijā “Kas ir šī meitene?” (Who’s That Girl, rež. Džeimss Folijs, James Foley, 1987).

Plašu ievērību piesaistīja viņas līdzdalība 20. gs. 30. gadu kriminālkomēdijas “Diks Treisijs” rimeikā (Dick Tracey, rež. Vorens Bītijs, Warren Beatty, 1990) ar tādam slavenībām kā V. Bītijs un Als Pačīno (Al Pacino), tomēr spilgtākā kino izpausme 90. gadu sākumā bija dokumentālajā filmā “Gultā ar Madonnu” (In Bed with Madonna, rež. Aleks Kešišjans, Alek Keshishian, 1991), kas veltīta koncertturnejas Blonde Ambition (1990) aizkulisēm un kļuva par komerciāli veiksmīgāko filmu dokumentālā kino vēsturē.

Ar dažāda mēroga lomām Madonna piedalījusies vairāk nekā 20 dažādu režisoru (t. sk. Vudijs Allens, Woody Allen; Džons Šlesingers, John Schlesinger, un Gajs Ričijs, Guy Ritchie, kurš 21. gs. sākumā bija dziedātājas dzīvesbiedrs) filmās. Viņas aktiermeistarība bieži izpelnījusies nesaudzīgu kritiku, savukārt par tās virsotni parasti atzīts bijušā Argentīnas prezidenta Huana Domingo Perona (Juan Domingo Perón) dzīvesbiedres, nācijas dzīvē nozīmīgās Evas Peronas (Eva Perón) atveidojums Tima Raisa (Tim Rice) un Endrū Loida Vēbera (Andrew Lloyd Webber) mūzikla “Evita” ekranizācijā (Evita, rež. Alans Pārkers, Alan Parker, 1996).

2006. gadā Madonna nodibināja filmu producēšanas un izplatīšanas kompāniju Semtex Films, bet 2008. gadā ar romantisku komēdiju “Neķītrība un gudrība” (Filth and Wisdom) debitēja režijā. Viņa uzņēmusi arī vēsturiski biogrāfisku filmu “V. E.” (W. E., 2011) par amerikāņu augstākās sabiedrības dāmas Vollisas Simpsones (Wallis Simpson) un Anglijas karaļa Edvarda VIII (King Edward VIII) attiecībām un laulību 20. gs. 30. gados.

Pēc dziedātājas scenārija tapusi dokumentāla filma “Es esmu, jo esam mēs” (I Am Because We Are, rež. Natans Rismans, Nathan Rissman, 2008) par Malāvijas bāreņiem, kuru vecāki miruši iegūtā imūndeficīta sindroma (AIDS) epidēmijas rezultātā.

Lai arī Madonnas labākie ieskaņojumi guvuši slavinošu kritikas vērtējumu, nereti intriģējošāka par viņas mūziku bijusi konjunktūras izjūta un intuīcija, kas ļāvusi paplašināt populārās kultūras robežas, meinstrīma apritē ienesot iepriekš lielākoties ar nekomerciālo, t. s. pagrīdes, kultūru saistītas tendences. Tikpat iespaidīgas bijušas viņas publiskās identitātes transformācijas, kā arī pašpromocijas un plašsaziņas mediju manipulācijas iemaņas, kas, arī saskaroties ar spēcīgu noliegumu, četras desmitgades ļāvušas saglabāt ļoti intensīvu sabiedrības uzmanību. Nozīmīga loma šajā procesā bijusi dziedātājas videoklipiem (īpaši 20. gs. 80. un 90. gados, kad ļoti ietekmīga bija mūzikas televīzija MTV), kas veicināja diskusijas par modi, morāli, feminismu, reliģiju, seksualitāti, rasu līdztiesību un t. s. tabu tēmu aktualizēšanas pieļaujamību masu publikā; “Enciklopēdijas Britannica“ šķirklī Madonna nosaukta par “pirmo sievieti, kas pilnībā izmantojusi mūzikas video potenciālu”.

Būdama aktīva sieviešu emancipācijas un feminisma propagandētāja, Madonna arī nereti kritizēta par sieviešu sociālās lomas reducēšanu līdz populārajā kultūrā valdošiem stereotipiem (uzsvērta seksualitāte, ārišķīgums, kosmētiskas un ķirurģiskas manipulācijas jauneklīga izskata saglabāšanai, morāla ambivalence, karjerisms un vispārpieņemtu sabiedrisko normu ignorance kā veiksmīgas sievietes pazīmes), kuru izplatībā būtiska loma bijusi viņai pašai.

20. gs. 80. gados Madonna bija starp pirmajiem izklaides industrijas pārstāvjiem, kas sniedza ievērojamu finansiālu atbalstu AIDS izpētei un ārstniecībai, kā arī veicināja cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) izplatības problemātikas aktualizēšanu.

Kopš 1998. gada darbojas dziedātājas dibināta labdarības organizācija Ray of Light Foundation (“Gaismas stara fonds”), kas atbalsta sabiedriskās līdztiesības, izglītības un pretkara iniciatīvas dažādās valstīs, bet 2006. gadā viņa nodibināja organizāciju Raising Malawi (“Augošā Malāvija”), kuras nolūks ir nabadzības mazināšana un rūpes par bērniem un bāreņiem Malāvijas Republikā. Sadarbojoties ar Malāvijas valdību, organizācija finansējusi vairāku skolu un valstī pirmās bērnu ķirurģijas un intensīvās aprūpes slimnīcas izveidi (Madonna arī adoptējusi četrus malāviešu bērnus; pati laidusi pasaulē divus bērnus).

Dziedātāja personīgi atbalstījusi dažādu humanitāru krīžu, dabas katastrofu un terorisma aktu seku novēršanu un upurus.

Ilgstoši un aktīvi Madonna ir aģitējusi par seksuālo minoritāšu līdztiesību. 2012. gadā koncertā Sanktpēterburgā (Krievija) viņa izteica atbalstu disidentiskajai krievu sieviešu pankroka grupai Pussy Riot un iestājās par geju, lesbiešu, biseksuāļu un transpersonu tiesībām; vietējo pilsoņu grupa pret dziedātāju un koncerta rīkotājiem ierosināja tiesas procesu par nelikumīgu homoseksuālisma un pedofilijas propagandu, pieprasot morālu kompensāciju 33 miljonu rubļu apjomā; tiesa prasību noraidīja. 2015. gadā Madonna paziņoja, ka Krievijā vairs neuzstāsies.

Madonna saņēmusi septiņas Grammy balvas, 20 MTV Video mūzikas balvas (MTV Video Music Award) u. c. mūzikas industrijas godalgas, kā arī ir uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2008).

Žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020) ir minēti trīs viņas albumi.

Madonnas darbība kino novērtēta ar divām “Zelta Globusa” balvām (Golden Globe Award) – labākajai aktrisei mūziklā vai komēdijā (par galvenās lomas atveidojumu filmā “Evita”, 1997) un par labāko dziesmu (Masterpiece, kas kopā ar Džūliju Frostu, Julie Frost, un Džimiju Hariju, Jimmy Harry, sacerēta filmai “V. E.”, 2012).

Bedtime Story; Borderline; Deeper and Deeper; Drowned World/ Substitute for Love; Express Yourself; Holiday; Hung Up; Into the Groove; Justify My Love; La Isla Bonita; Like a Prayer; Like a Virgin; Live to Tell; Music; Ray of Light; Take a Bow; True Blue; Vogue

Madonna (Sire/ Warner Bros., 1983); Like a Virgin (Sire/ Warner Bros.,1984); True Blue (Sire/ Warner Bros., 1986); Who’s That Girl* (Sire/ Warner Bros., 1987); Like a Prayer (Sire/ Warner Bros., 1989); I’m Breathless* (Sire/ Warner Bros., 1990); Erotica (Maverick/ Sire/ Warner Bros., 1992); Bedtime Stories (Maverick/ Sire/ Warner Bros., 1994); Evita* (Warner Bros., 1996); Ray of Light (Maverick/ Warner Bros.,1998); Music (Maverick/ Warner Bros., 2000); American Life (Maverick/ Warner Bros., 2003); Confessions on a Dance Floor (Warner Bros., 2005); Hard Candy (Warner Bros., 2008); MDNA (Interscope, 2012); Rebel Heart (Interscope, 2015); Madame X (Interscope, 2019)

* mūzika tāda paša nosaukuma filmai