Krišjāņa Barona konference ir ikgadējs akadēmisks pasākums, kas aktualizē folkloristikas un citu humanitāro un sociālo zinātņu nozaru pētījumus. Konference tiek rīkota kopš 1981. gada, atzīmējot latviešu tautasdziesmu kārtotāja un publicētāja Krišjāņa Barona dzimšanas dienu 1835. gada 31. oktobrī. Konferenci veido tematiskas zinātnisku referātu sesijas, visbiežāk vienas vai divu darbdienu garumā. Kopš 2014. gada, kad LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts pārcelās uz jaunuzcelto Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku, tā kļuvusi par galveno konferences norises vietu, iepriekš konference notikusi Latvijas Zinātņu akadēmijā, arī LU galvenajā ēkā, Rīgas Latviešu biedrības namā un citur. Covid-19 pandēmijas laikā (2020. un 2021. gadā) konference notika tiešsaistē. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves organizēta, konference pulcē folkloristikas, etnomuzikoloģijas, antropoloģijas, valodniecības, vēstures un citu kultūras izpētes jomu speciālistus un studentus, kā arī plašu interesentu loku.
Krišjāņa Barona konference
Saistītie šķirkļi
Krišjāņa Barona 150 gadu atcerei veltītās zinātniskās konferences “Tautasdziesma un mūsdienu kultūra” apmeklētāji Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Konferenču zālē. Centrā – dzejnieks Imants Ziedonis. 1984. gads.
Satura rādītājs
Krišjāņa Barona konferences pirmsākumi iekļaujas vērienīgajā pasākumu kopumā, kas padomju okupētajā Latvijā tika īstenots, gatavojoties K. Barona 150. jubilejas svinībām laikā no 1981. līdz 1985. gadam. K. Barona 150. gadskārtai bija liela ietekme uz kultūras vidi gan jubilejas sagatavošanas piecos gados, gan turpmākajā posmā. Tā veicināja pētījumu, mākslas, literatūras un kino darbu rašanos (Andra Slapiņa un Rodrigo Rikarda dokumentālās filmas “Krišjānis Barons”, 1984; Aivara Freimaņa spēlfilma “Dzīvīte”, 1989). Svinību mantojums Latvijas kultūrvidē ir tēlnieka Induļa Rankas Dainu kalns Turaidā, Leas Davidovas-Medenes veidotais piemineklis Vērmanes dārzā Rīgā, Krišjāņa Barona muzejs, sakopta K. Barona atdusas vieta Rīgas Lielajos kapos Rīgā u. c. K. Barona jubileja atbalsoja folkloras kustības centienus, kā arī netieši sagatavoja plašāku sabiedrību Latvijas neatkarības atjaunošanai.
Jubilejas pasākumus koordinēja speciāli izveidotā republikāniskā jubilejas komiteja, kuru vadīja Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (Latvijas PSR) Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Krūmiņš. Komitejā, izstrādājot un īstenojot jubilejas norišu plānu, sadarbojās vairākas institūcijas – Latvijas PSR Kultūras ministrija, Latvijas PSR Rakstnieku savienība, J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs un Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts. Institūta kompetencē bija zinātniski teorētisku konferenču sagatavošana; tā organizācijas komitejas priekšsēdētājs bija direktors Viktors Hausmanis, atbildīgā rīkotāja – Folkloras daļas vadītāja Elza Kokare.
Konference sākumposmā dēvēta par “folkloras pēcpusdienu” un “folkloras dienu”. Pirmā Krišjānim Baronam veltītā folkloras pēcpusdiena Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Konferenču zālē sarīkota 30.10.1981., tajā ar referātiem par K. Barona devumu un “Latvju dainām” uzstājās institūta Folkloras daļas pētnieki Māra Vīksna, Elga Melne un Vilis Bendorfs, koncertā piedalījās teicējas Ģertrūde Elksne, Milda Lubecka un Marta Butlere (Barkava), kā arī folkloras ansamblis “Sendziesma”.
24.11.1982. ar sešiem referātiem, plašu koncertu un diviem koncerta ievada priekšlasījumiem izskanēja Krišjānim Baronam veltītā folkloras pēcpusdiena “Folklora un mūsdienu māksla”. 31.10.1983. Krišjānim Baronam veltītajā folkloras dienā “Latviešu tautasdziesmas laikabiedru skatījumā” bija jau astoņi referāti un koncerts. Rīkota kopā ar Latvijas PSR Kultūras ministriju un Latvijas Padomju rakstnieku savienību, 30.10.–01.11.1984. noritēja Krišjāņa Barona 150 gadu atcerei veltīta zinātniska konference “Tautasdziesma un mūsdienu kultūra”, kas bija plašākā jubilejas konferenču virknē. Konferences ietvaros notika dainu poētikai un atdzejas jautājumiem veltīti simpoziji. Uzstājās vairāki desmiti zinātnieku no dažādām padomju republikām, kā arī Rietumu viesi (viņu vidū trimdas pārstāvji – Imants Freibergs no Kanādas, Valdis Zeps no Amerikas Savienotajām Valstīm, ASV). 30.10.1985. Krišjāņa Barona 150. gadskārtas zinātniskā konference, ko institūts organizēja sadarbībā ar Emīla Melngaiļa Tautas mākslas un kultūras izglītības darba zinātniski metodisko centru, bija neliela, izskanēja trīs referāti un svētku koncerts. Sākotnējo Barondienu prototipi ar divdaļīgu scenāriju – zinātniskie referāti un tautas mūzikas koncerts – saskatāmi gan agrākos jubilejas sarīkojumos 1950., 1960. un 1965. gadā, ko rīkoja Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūta Folkloras sektors (pēc 1956. gada Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Folkloras sektors), gan Folkloras sektora (daļas) ikvasaras ekspedīciju noslēguma sesijās. Gadu gaitā konferenču raksturs kļuvis akadēmiskāks, uz referātiem orientēts, ar muzicēšanu parasti papildinot vien grāmatu un izstāžu atvēršanas svinības.
Turpmākajos gados Krišjāņa Barona konference bijusi tematiski orientēta, referenti priekšlasījumus piesaka atbilstoši publiskajam uzaicinājumam. Tematiku noteikuši gan rīkotāju aktuālie zinātniski pētnieciskie projekti, gan fundamentāli folkloristikas pētnieciskie jautājumi (lauka pētījums, darbs ar teicēju, folkloras veidi un žanri, tradicionālās kultūras funkcionēšanas vide, folkloras arhivēšana, kolekciju izpēte utt.), gan kultūrvēsturiski nozīmīgi notikumi: Latviešu folkloras krātuves vēsturiskā nosaukuma atgūšana (1991; nosaukums atgūts 1992), “Latvju dainu” izdošanas simtgade (1994), Krišjāņa Barona Dainu skapja iekļaušana Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO) starptautiskajā reģistrā “Pasaules atmiņa” (2002; iekļauts 2001), Latvijas valsts simtgade (2018), LU simtgade (2019). Līdzās K. Baronam ar atbilstošas tematikas konferencēm atzīmētas arī citu folkloristikas nozares personību jubilejas: Anša Lerha-Puškaiša (1989, 2009), Annas Bērzkalnes (1991), Johana Gotfrīda Herdera (Johann Gottfried Herder; 1994), Jēkaba Vītoliņa (1998), Vilmas Grebles (2006), Pētera Šmita (2009), Kārļa Arāja (2009), Harija Sūnas (2023).
Kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Krišjāņa Barona konferences organizēšana pilnībā ir rīkotāju kompetencē atšķirībā no padomju okupācijas pēdējiem gadiem, kad, neraugoties uz akadēmisko brīvību, konferences organizatoriem bija jārēķinās ar padomju ideoloģijas ietvaru un klātbūtni Latvijas PSR.
Ielūgums uz Krišjāņa Barona 150. gadskārtas zinātnisko konferenci 30.10.1985.
Reģistrēšanās pirmajai Krišjānim Baronam veltītajai folkloras pēcpusdienai Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Konferenču zālē. 30.10.1981.
Māra Vīksna lasa referātu “Krišjāņa Barona “Latvju dainas” un to tapšanas gaita” pirmajā Krišjānim Baronam veltītajā folkloras pēcpusdienā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Konferenču zālē. 30.10.1981.
Krišjāņa Barona dienas konference “Folkloras vākšana, darbs ar teicēju – pieredze, metodes un interpretācija” Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē, 31.10.2001.
Krišjāņa Barona konference “Bērnības pieredze: kultūras aspekti”. Elgas Melnes (centrā) grāmatas “Senos laikos Umurgā” atvēršanas svinības Rīgas Latviešu biedrības nama Kluba zāle. 2006. gads.
Krišjāņa Barona konference “Bērnības pieredze: kultūras aspekti” Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē. 2006. gads.
Krišjāņa Barona konferences “Personība folklorā un folkloristikā” rīkotājas Ritas Treijas uzruna tās atklāšanā, pa labi – Aigars Lielbārdis. Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīga, 28.10.2010.
Krišjāņa Barona konferences “Folklora lietojumā” rīkotājs Aldis Pūtelis (pa labi) un Toms Ķencis Latvijas Zinātņu akadēmijas Mazajā zālē. 2012. gads.
Māra Mellēna diskutējot Krišjāņa Barona konferencē “Tradīcijas un valsts” Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā. 2018. gads.
Krišjāņa Barona konferenci LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve rīko, koleģiāli iesaistoties visiem krātuves darbiniekiem. Organizatoriskos darbus pārraudzījušas institūta struktūrvienības vadītājas: Elza Kokare (līdz 1985), Jadviga Darbiniece (1985–1993), Beatrise Reidzāne (1994–1999), Dace Bula (2000–2013), Rita Treija (Grīnvalde; no 2013). Kopš 2000. gada atbildīgie rīkotāji bijuši: Dace Bula (2000. gadā kopā ar Agitu Lūsi, 2003, 2004, 2005, 2006, 2007, 2008, 2011, 2014), Guntis Pakalns (2001, 2009), Aldis Pūtelis (2001, 2002, 2012), Māra Vīksna (2001), Sandis Laime (2008, 2014), Rita Treija (Grīnvalde; 2010, 2013, 2014, 2016, 2019, 2020, 2024), Una Smilgaine (2011), Baiba Krogzeme-Mosgorda (2015), Gatis Ozoliņš (2017, 2022), Toms Ķencis (2018), Aigars Lielbārdis (2021), Elīna Gailīte (2023).
Atsevišķos gadījumos Krišjāņa Barona konference tapusi, sadarbojoties ar citām institūcijām un organizācijām: Latvijas Padomju rakstnieku savienību (1984), Emīla Melngaiļa Tautas mākslas un kultūras izglītības darba zinātniski metodisko centru (1985, 1986, 1987), biedrību “Latvija–Zviedrija” (1999), Latvijas Antropologu biedrību (starpdisciplināra konference “Cilvēks. Dzīve. Stāstījums”, 2000), Krišjāņa Barona muzeju (2016). Vairākkārt konferences ietvars bijis plašāki zinātniski forumi: Letonikas I kongress (2005), Letonikas II kongress (2007), Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku III kongress un Letonikas IV kongress (2011), Letonikas V kongress (2013), Letonikas VII kongress (2017).
Latviešu folkloras krātuves 70. gadskārtā 1994. gadā Barondiena tika aizstāta ar starptautisku zinātnisku konferenci “Tautasdziesma: teksts un balss” (“Folksong: Text and Voice”), savukārt 2014. gadā rīkota starptautiska zinātniskā konference “Nozares vēsture kartē – folkloristiskās domas centri, robežjoslas un kopīgā telpa” (“Mapping Disciplinary History: Centers, Borderlands and Shared Spaces in Folkloristic Thought”), 2024. gadā – sadarbībā ar Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (Société Internationale d´Ethnologie et de Folklore, SIEF) Arhīvu darba grupu un Kultūras mantojuma un īpašuma darba grupu – starptautiska zinātniska konference “Tradicionālās kultūras arhīvi: 100 + 10” (“Archives of Traditional Culture: 100 + 10”). Starptautiska ievirze konferencei bijusi arī 1984., 1998. un 1999. gadā. Tāpat citzemju referenti piedalījušies Krišjāņa Barona konferencē 1989. gadā (Norberts Veļus, Norbertas Vėlius, Lietuva), 2000. gadā (Kristīna Jaremko-Portere, Kristina Jaremko-Porter, Lielbritānija), 2002. gadā (Pasi Klemetinens, Pasi Klemettinen, Somija; Kristīna Kūtma, Kristin Kuutma, Igaunija), 2009. gadā (Izidors Levins, Isidor Levin, dzimis Latvijā, dzīvojis Igaunijā, Krievijā, Vācijā), 2010. gadā (Lilija Kudirkiene, Lilija Kudirkienė, Gražina Kadžīte, Gražina Kadžytė, Lietuva), 2016. gadā (Guntis Šmidhens, ASV). Vairākkārt konferencē piedalījusies Krievijas zinātniece Svetlana Rižakova (Светлана Рыжакова, 2008, 2009, 2011, 2013, 2014) un igauņu folkloriste Ave Goršiča (Ave Goršič, 2017, 2018).
Krišjāņa Barona konferences rīkošanai tiek piesaistīts nacionālas nozīmes zinātniski pētniecisko programmu un Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums.
Krišjāņa Barona konference ir viena no senākajām humanitārajām zinātniskajām konferencēm Latvijā un centrālais akadēmiskais notikums folkloristikas nozarē. Tā iekļaujas LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta regulāri rīkoto zinātnisko pasākumu kopā. Līdzīgas ievirzes – ik gadu atzīmējot nozarē nozīmīgu personību jubilejas – ir ikgadējās latviešu valodnieku konferences: Jāņa Endzelīna dzimšanas dienas atceres konferences februārī (rīko LU Latviešu valodas institūts) un Artura Ozola dienas martā (rīko LU Humanitāro zinātņu fakultāte).
Uz Krišjāņa Barona konferencē nolasīto referātu pamata tapušas daudzas zinātniskas publikācijas. 1984. gada konferences “Tautasdziesma un mūsdienu kultūra” referāti latviešu un krievu valodā izdoti divās grāmatās (1984). Pēc 2000. gada konferences tapis rakstu krājums “Cilvēks. Dzīve. Stāstījums” (2002), savukārt pēc 2014. gada starptautiskās konferences rakstu krājums “Mapping the History of Folklore Studies: Centres, Borderlands and Shared Spaces” (2017). Sagatavoti vairāki humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” speciālnumuri (Nr. 11, 13, 14, 16, 18, 19, 20, 21, 24, 26, 29, 33, 38, 39).
Krišjāņa Barona konferences programmu līdzās akadēmiskajiem priekšlasījumiem nereti papildina grāmatu – Latviešu folkloras krātuves jaunāko publicējumu – atvēršanas sarīkojumi. Ierasti konferenci papildina LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un apgāda “Zinātne” grāmatu galds. Rīkotas arī izstādes: folkloras ekspedīciju fotogrāfiju izstāde (1982), grafiķa Daiņa Rožkalna, akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” ilustrētāja, darbu izstāde (1986), “Latviešu folkloras krātuvei – 80” (2004), Daiņa Rožkalna izstādes “LĪDZĪBAS. Ilustrācijas akadēmiskajam tautasdziesmu izdevumam” (2015). 2001. gadā Barondienas ietvaros notika Folkloras gada balvas sarīkojums. 2008. un 2009. gadā konferencē iekļauta audiovizuālā programma, 2009. gadā arī stāstu daļa.
| Hronoloģisks pasākumu saraksts | |
| Autores veidota. | |
| Datums | Nosaukums |
| 30.10.1981. | Krišjānim Baronam veltīta folkloras pēcpusdiena |
| 24.11.1982. | Krišjānim Baronam veltītā folkloras pēcpusdiena “Folklora un mūsdienu māksla” |
| 31.10.1983. | Krišjānim Baronam veltītā folkloras diena “Latviešu tautasdziesmas laikabiedru skatījumā” |
| 30.10.–01.11.1984. | Krišjāņa Barona 150 gadu atcerei veltīta zinātniska konference “Tautasdziesma un mūsdienu kultūra” |
| 30.10.1985. | Krišjāņa Barona 150. gadskārtas zinātniskā konference |
| 31.10.1986. | Krišjāņa Barona dienas zinātniskā konference “Tautasdziesmas, ekspedīcijas, teicēji” |
| 30.10.1987. | Krišjāņa Barona dienas zinātniskā konference “Tautas romance un ziņģe” |
| 31.10.1988. | Krišjāņa Barona dienas zinātniskā konference “Tradicionālais un mainīgais tautasdziesmā laiku lokos” |
| 31.10.1989. | Krišjāņa Barona dienas zinātniskā konference “Sensenos laikos un vēl šo baltu dienu” |
| 31.10.1990. | Krišjāņa Barona 155. gadskārtas zinātniskā konference “Lēni lēni Dieviņš brauca: Mīti un mitoloģija” |
| 31.10.1991. | Krišjāņa Barona dienas zinātniskā konference “Latviešu folkloras krātuve” |
| 30.10.1992. | Krišjāņa Barona dienas zinātniskā konference “Rīga, Rīga, kas tā Rīga: Rīga, folklora, arheoloģija” |
| 29.10.1993. | Krišjāņa Barona dienas zinātniskā konference “Маn bij dziesmu vācelīte: No rokrakstiem līdz skaitļotājiem” |
| 20.–24.09.1994. | Folkloras konference “Tautasdziesma: teksts un balss” |
| 30.10.1995. | Krišjāņa Barona 160. dzimšanas dienas konference “Latvijas tautas un folklora” |
| 31.10.1996. | Krišjāņa Barona dienas zinātniskā konference “Man dziesmiņu simt pūriņu, / Simt pūriņu vecu ziņu” |
| 31.10.1997. | Krišjāņa Barona dienas zinātniskā konference “Folkloras teicēju dzimtas” |
| 29.–30.10.1998. | Krišjāņa Barona konference 1998 “Tautas mūzika. Klasiskais mantojums un mūsdienu procesi. Jēkaba Vītoliņa 100. dzimšanas dienas atcerei” |
| 30.10.1999. | Starptautiska zinātniska konference Krišjāņa Barona dienas ietvaros “Galda dziesmu dziedāšanas tradīcija Latvijā un Zviedrijā” |
| 31.10.2000. | Konference “Cilvēks. Dzīve. Stāstījums” |
| 31.10.2001. | K. Barona dienas konference “Folkloras vākšana, darbs ar teicēju – pieredze, metodes un interpretācija” |
| 31.10.2002. | Gadskārtējā K. Barona konference “Dainu skapis vēsturiskos tekstos un kultūras kontekstos” |
| 31.10.2003. | Barondienas konference “Folklora un ikdienas kultūra: interpretācijas teorija un prakse” |
| 29.10.2004. | Barondienas konference 2004 “Tradīcija un jaunrade” |
| 24.–25.10.2005. | Barondienas konference “Latvijas novadi: tradīcijas, teksti, identitātes” |
| 31.10.–01.11.2006. | K. Barona konference 2006 “Bērnības pieredze: kultūras aspekti” |
| 30.10.2007. | Krišjāņa Barona konference 2007 “Svētki un svinēšana: tradīciju procesi Latvijā” |
| 30.–31.10.2008. | K. Barona konference “Lauka pētījums: no ieceres līdz rezultātam” |
| 30.10.2009. | Krišjāņa Barona konference “Stāstījumu folklora: teksti, procesi un tradīcijas; pētnieki, stāstnieki un klausītāji” |
| 28.–29.10.2010. | Krišjāņa Barona konference 2010 “Personība folklorā un folkloristikā” |
| 25.–26.10.2011. | Krišjāņa Barona konference 2011 “Tradīcija un robežas” |
| 30.–31.10.2012. | Krišjāņa Barona konference 2012 “Folklora lietojumā” |
| 31.10.2013. | K. Barona konference 2013 “Folklora viņpus mutvārdiem” |
| 20.–23.10.2014. | Starptautiskā zinātniskā konference “Nozares vēsture kartē – folkloristiskās domas centri, robežjoslas un kopīgā telpa” |
| 02.–03.11.2015. | K. Barona konference 2015 “Dainu skapis: no zinātniskas kartotēkas līdz kultūras simbolam” |
| 31.10.2016. | 35. Barona diena |
| 30.–31.10.2017. | K. Barona konference 2017 “Folklora: vērtības un intereses” |
| 30.–31.10.2018. | Krišjāņa Barona konference 2018 “Tradīcijas un valsts” |
| 30.–31.10.2019. | K. Barona konference 2019 “Folklora un izglītība” |
| 30.10.2020. | Krišjānim Baronam – 185 |
| 28.–29.10.2021. | K. Barona konference 2021 “Folklora un atmoda” |
| 09.–10.11.2022. | K. Barona konference 2022 “Pieredze pilsētā” |
| 31.10.2023. | K. Barona konference 2023 “Kustība un deja” |
| 29.–31.10.2024. | Starptautiskā zinātniskā konference “Tradicionālās kultūras arhīvi: 100 + 10” |
Multivide
Krišjāņa Barona 150 gadu atcerei veltītās zinātniskās konferences “Tautasdziesma un mūsdienu kultūra” apmeklētāji Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Konferenču zālē. Centrā – dzejnieks Imants Ziedonis. 1984. gads.
Ielūgums uz Krišjāņa Barona 150. gadskārtas zinātnisko konferenci 30.10.1985.
Reģistrēšanās pirmajai Krišjānim Baronam veltītajai folkloras pēcpusdienai Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Konferenču zālē. 30.10.1981.
Māra Vīksna lasa referātu “Krišjāņa Barona “Latvju dainas” un to tapšanas gaita” pirmajā Krišjānim Baronam veltītajā folkloras pēcpusdienā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Konferenču zālē. 30.10.1981.
Priekšplānā – koncerta rīkotāja Liāna Ose, aizmugurē folkloras draugu kopas “Skandinieki” dalībnieki un Rīgas 49. vidusskolas folkloras kopa “Trejdeviņi” Krišjāņa Barona 150 gadu atcerei veltītās zinātniskās konferences koncertā Latvijas Valsts universitātes Lielajā aulā. 20. gs. 80. gadi.
Krišjāņa Barona dienas konference “Folkloras vākšana, darbs ar teicēju – pieredze, metodes un interpretācija” Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē, 31.10.2001.
Krišjāņa Barona konference “Bērnības pieredze: kultūras aspekti”. Elgas Melnes (centrā) grāmatas “Senos laikos Umurgā” atvēršanas svinības Rīgas Latviešu biedrības nama Kluba zāle. 2006. gads.
Krišjāņa Barona konference “Bērnības pieredze: kultūras aspekti” Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē. 2006. gads.
Krišjāņa Barona konferences “Lauka pētījums: no ieceres līdz rezultātam” apmeklētāji pie grāmatu galda. Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīga, 2008. gads.
Krišjāņa Barona konferences “Personība folklorā un folkloristikā” rīkotājas Ritas Treijas uzruna tās atklāšanā, pa labi – Aigars Lielbārdis. Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīga, 28.10.2010.
Krišjāņa Barona konferences “Folklora lietojumā” rīkotājs Aldis Pūtelis (pa labi) un Toms Ķencis Latvijas Zinātņu akadēmijas Mazajā zālē. 2012. gads.
Māra Mellēna diskutējot Krišjāņa Barona konferencē “Tradīcijas un valsts” Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā. 2018. gads.
Dace Bula uzstājas ar referātu “Urbānā solastalģija: Rīgas priekšpilsētu mitināšanās stāsti” Krišjāņa Barona konferencē “Pieredze pilsētā” Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā. Rīga, 09.11.2022.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
Ieteicamā literatūra
Rita Zara "Krišjāņa Barona konference". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/182626-Kri%C5%A1j%C4%81%C5%86a-Barona-konference (skatīts 26.09.2025)