Krišjāņa Barona konferenci LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve rīko, koleģiāli iesaistoties visiem krātuves darbiniekiem. Organizatoriskos darbus pārraudzījušas institūta struktūrvienības vadītājas: Elza Kokare (līdz 1985), Jadviga Darbiniece (1985–1993), Beatrise Reidzāne (1994–1999), Dace Bula (2000–2013), Rita Treija (Grīnvalde; no 2013). Kopš 2000. gada atbildīgie rīkotāji bijuši: Dace Bula (2000. gadā kopā ar Agitu Lūsi, 2003, 2004, 2005, 2006, 2007, 2008, 2011, 2014), Guntis Pakalns (2001, 2009), Aldis Pūtelis (2001, 2002, 2012), Māra Vīksna (2001), Sandis Laime (2008, 2014), Rita Treija (Grīnvalde; 2010, 2013, 2014, 2016, 2019, 2020), Una Smilgaine (2011), Baiba Krogzeme-Mosgorda (2015), Gatis Ozoliņš (2017, 2022), Toms Ķencis (2018), Aigars Lielbārdis (2021), Elīna Gailīte (2023).
Atsevišķos gadījumos Krišjāņa Barona konference tapusi, sadarbojoties ar citām institūcijām un organizācijām: Latvijas Padomju rakstnieku savienību (1984), Emīla Melngaiļa Tautas mākslas un kultūras izglītības darba zinātniski metodisko centru (1985, 1986, 1987), biedrību “Latvija–Zviedrija” (1999), Latvijas Antropologu biedrību (starpdisciplināra konference “Cilvēks. Dzīve. Stāstījums”, 2000), Krišjāņa Barona muzeju (2016). Vairākkārt konferences ietvars bijis plašāki zinātniski forumi: Letonikas I kongress (2005), Letonikas II kongress (2007), Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku III kongress un Letonikas IV kongress (2011), Letonikas V kongress (2013), Letonikas VII kongress (2017).
Latviešu folkloras krātuves 70. gadskārtā 1994. gadā Barondiena tika aizstāta ar starptautisku zinātnisku konferenci “Folksong: Text and Voice” (“Tautasdziesma: teksts un balss”), savukārt 2014. gadā rīkota starptautiska zinātniskā konference “Mapping Disciplinary History: Centers, Borderlands and Shared Spaces in Folkloristic Thought” (“Nozares vēsture kartē – folkloristiskās domas centri, robežjoslas un kopīgā telpa”). Starptautiska ievirze konferencei bijusi arī 1984., 1998. un 1999. gadā. Tāpat citzemju referenti piedalījušies Krišjāņa Barona konferencē 1989. gadā (Norberts Veļus, Norbertas Vėlius, Lietuva), 2000. gadā (Kristīna Jaremko-Portere, Kristina Jaremko-Porter, Lielbritānija), 2002. gadā (Pasi Klemetinens, Pasi Klemettinen, Somija; Kristīna Kūtma, Kristin Kuutma, Igaunija), 2009. gadā (Izidors Levins, Isidor Levin, dzimis Latvijā, dzīvojis Igaunijā, Krievijā, Vācijā), 2010. gadā (Lilija Kudirkiene, Lilija Kudirkienė, Gražina Kadžīte, Gražina Kadžytė, Lietuva), 2016. gadā (Guntis Šmidhens, ASV). Vairākkārt konferencē piedalījusies Krievijas zinātniece Svetlana Rižakova (Светлана Рыжакова, 2008, 2009, 2011, 2013, 2014) un igauņu folkloriste Ave Goršiča (Ave Goršič, 2017, 2018).
Krišjāņa Barona konferences rīkošanai tiek piesaistīts nacionālas nozīmes zinātniski pētniecisko programmu un Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums.