Dažādu desmitgažu populārās mūzikas tendenču (fanks, disko, roks, hauss un citas) kombinācijas apvienojot ar tehnoloģiski izsmalcinātu skanējumu un iespaidīgiem skatuves uzvedumiem, 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā Daft Pank ierindojās starp populārākajiem un ietekmīgākajiem mūziķiem pasaulē un veicināja EDM ienākšanu mūzikas starptautiskajā pamatstraumē.

Publiskajā komunikācijā Daft Punk mūziķi – taustiņistrumentālists, basģitārists un vokālists Tomā Bangalters (Thomas Bangalter) un taustiņistrumentālists, ģitārists, bundzinieks un vokālists Gijs Manuels de Omens Kristo (Guy-Maneul de Homem-Christo) – parasti aprobežojušies ar savas mūzikas analīzi, tādēļ informācijas par dueta izveidošanos un tā dalībnieku pagātni ir maz. T. Bangaltera māte Terēze Toro (Thérèse Thoreux) bija baletdejotāja, bet tēvs Daniels Vangards (Daniel Vangarde, īstajā vārdā Daniels Bangalters, Daniel Bangalter) – dziesmu autors un producents, kura vadībā 20. gs. 70. un 80. gados panākumus guva eirodisko grupas Gibson Brothers un Ottawan. Savukārt G. M. de Omena Kristo vecvecvectēvs Fransišku Manuels Omens Krištu (Francisco Manuel Homem Cristo) bija prominenta portugāļu militārpersona, politisks un sabiedrisks darbinieks, kurš pēc 1910. gada revolūcijas devās trimdā uz Franciju; pēc dažiem gadiem F. M. Omens Krišto atgriezās Portugālē, taču viņa pēcteči par mītnes valsti izvēlējās Franciju.

20. gs. 80. gados T. Bangalters un G. M. de Omens Kristo mācījās vienā Parīzes licejā, bet 1992. gadā nodibināja alternatīvā roka grupu Darlin’, kuras pirmos ieskaņojumus angļu mūzikas nedēļraksts Melody Maker novērtēja kā “muļķīgi pancīgu ālēšanos” (“a daft punky thrash”). Pēc dažiem mēnešiem, grupai beidzot pastāvēt, Darlin’ trešais dalībnieks Lorāns Brankovics (Laurent Brancowitz) kļuva par vienu no grupas Phoenix dibinātājiem, bet T. Bangalters un G. M. de Omens Kristo iekļāvās Parīzes klubu mūzikas apritē, kur šajā laikā veidojās franču hausmūzikas novirziens, kas reizēm dēvēts par “franču pieskārienu” (French touch); sava dueta nosaukumu (no angļu ‘muļķīgais panks’) viņi aizguva no Darlin’ veltītās Melody Maker recenzijas. Daft Punk pirmos ierakstus izdeva neatkarīga skotu ierakstu kompānija Soma, taču to rezonanse nepārsniedza franču EDM vidi.

1997. gada sākumā lielā koncerna Virgin Records Francijas nodaļa izdeva Daft Punk debijas albumu – T. Bangaltera guļamistabā ieskaņotu hausa, tehno un disko elementu kolāžu Homework, kas sasniedza Top 10 ne tikai Francijā, bet arī Apvienotajā Karalistē (AK). Līdzīgus panākumus gūstot arī albuma singliem – jau 1995. gadā pirmoreiz izdotā Da Funk atkārtotam izdevumam un Around the World –, duets kļuva par franču elektroniskās mūzikas starptautisko “vēstnesi” (līdz tam pazīstamākais franču elektronikas pārstāvis Žans Mišels Žārs, Jean Michel Jarre, lielākos panākumus bija guvis pirms 20 gadiem).

Pēc Homework duets ar ievērojamiem panākumiem laida klajā vēl trīs studijas albumus. Katrā no šiem darbiem akcentēta atšķirīga EDM stilistiskā šķautne, bet saglabājusies autoru prasme, smeļoties ierosmi disko, sintpopa, roka un fanka tradīcijās, radīt novatorisku mūziku un skanējumu, kas bieži raksturots kā “retrofutūrisks”.

Otrajā albumā Discovery (2001) dominē T. Bangaltera un G. M. de Omena Kristo bērnības un pusaudzības laika mūzikas, pašizziņas un emocionalitātes inspirēta atmosfēra. Daudzos skaņdarbos izmantoti 70. un 80. gadu popmūzikas, poproka un fanka sampli, un, atšķirībā no lielākoties instrumentālā, agresīvos bītos un abrazīvās tembru faktūrās balstītā debijas albuma, tas izceļas ar smalkāk strukturētas formas vokālinstrumentāliem skaņdarbiem, tostarp par 21. gs. EDM klasiku kļuvušajiem One More Time; Digital Love; Harder, Better, Faster, Stronger un Something About Us. To vokālajā izpildījumā daudz izmantots balss apstrādes efekts Auto-Tune, kas mūzikai sniedz intriģējoši savdabīgu noskaņu un sasaucas ar dueta jaunpieņemto “robotu identitāti” – abi mūziķi arī agrāk uzstājās maskās, bet kopš Discovery iznākšanas sevi publiski prezentēja seju pilnībā nosedzošās “robotu ķiverēs” un atbilstošos tērpos. Mūzikas un vizualizācijas saistību akcentēja japāņu manga estētikā ieturēta zinātniski fantastiska pilnmetrāžas animācijas filma “Galaktika 5555: 5tāsts par 5lepeno 5pīdekļu 5istēmu” (Interstella 5555: The 5tory of the 5ecret 5tar 5system, režisors Kazuhisa Takenouči, Kazuhisa Takenouchi, 和久 竹之内, 2003), kas veidota kā albuma vizualizācija un pirmizrādīta Kannu filmu festivālā (Cannes Film Festival).

Pateicoties eleganti izstrādātam, viegli uztveramam skanējumam, Discovery izpelnījās plaša spektra mūzikas kritikas un publikas atzinību, kas neaprobežojās ar Eiropas EDM apriti, bet iesniedzās arī roka un popmūzikas publikā, ļaujot sasniegt 2. pozīciju Francijā un AK, kā arī 23. vietu Billboard tabulā; ņemot vērā, ka Amerikas Savienoto Valstu (ASV) masu apritē EDM joprojām bija salīdzinoši maz pārstāvēta, tas uzskatāms par vērā ņemamu rezultātu, ko vēl pārliecinošāku darīja One More Time 1. vieta Billboard Deju klubu dziesmu tabulā (Hot Dance Club Songs).

Discovery sesijas ilga divus gadus, bet trešo albumu Human After All (2005) duets ieskaņoja nepilnos divos mēnešos. Mūzikā vairs tikpat kā nav izmantoti sampli, tā kļuvusi minimālistiskāka un spontānāka, ar daudzkārtējiem frāžu atkārtojumiem, industriālajai mūzikai raksturīgām monotonu ritmu cilpām, kā arī asāku un smagāku ģitāru skanējumu, kas to tuvina deju rokam. Pāreja no Discovery melodiskās nostalģijas uz eksperimentālāku muzicēšanu, vienkāršāku producējumu un emocionāli tumšāku noskaņu izprovocēja pretrunīgus vērtējumus, taču nemazināja dueta popularitāti un netraucēja saņemt Grammy balvas nomināciju kategorijā “Labākais elektronikas/deju mūzikas albums” (Best Electronic/Dance Album). Balva tika piešķirta The Chemical Brothers darbam Push the Button (2005), bet Daft Punk izdevās revanšēties 2009. gadā, kad šajā nominācijā uzvarēja viņu koncertalbums Alive 2007 (2007).

Interesi par daudzveidīgām jaunrades izpausmēm apliecināja arī mūzika simfoniskajam orķestrim un elektroniskiem instrumentiem, kas sacerēta zinātniskās fantastikas filmai “Tron: mantojums” (Tron: Legacy, rež. Džozefs Kosinskis, Joseph Kosinski, Džozefa Trepanēza, Joseph Trapanese, orķestrācijas, 2010).

Māksliniecisko un komerciālo kulmināciju Daft Punk sasniedza ar Parīzes, Ņujorkas un Losandželosas studijās vairākus gadus tapušo albumu Random Access Memories (2013), ko iedvesmojusi 20. gs. 70. un 80. gadu poproka (īpaši tā dēvētā Kalifornijas skanējuma), disko, soula, R&B un progresīvā roka estētika. Atbilstoši šiem inspirācijas avotiem mainījusies arī jaunrades metode. Agrāk gandrīz visi Daft Punk ieskaņojumi tika veikti, T. Bangalteram un G. M. de Omenam Kristo pašiem spēlējot un programmējot visus instrumentus. Šoreiz sesijās piedalījās daudzi viesmūziķi – dažādus mūzikas laikmetus un žanrus pārstāvošas dueta autoritātes, tostarp 70. gadu eirodisko ideologs Džordžo Moroders (Giorgio Moroder, viņam albumā veltīta kompozīcija Giorgio by Moroder), amerikāņu diskofanka klasiķis, grupas Chic līderis Nails Rodžerss (Nile Rodgers), 21. gs. elektroniskās mūzikas prominence Panda Bear, rokgrupas The Strokes vokālists Džulians Kasablankass (Julian Casablancas), R&B, soula un hiphopa slavenība Farels Viljamss (Pharrell Williams, zināms arī kā Farels, Pharrell) un citi. Mazāk izmantojot skaņu cilpas, programmējamus elektroniskos instrumentus un jaunāko tehnoloģiju iespējas, mūziķi daudz nodevās kolektīvai dzīvajai muzicēšanai, ko ieskaņoja gan ar digitālu, gan analogu ierakstu tehniku (albumā dzirdami ar abām metodēm fiksēti skaņdarbi), panākot 70. un 80. gadu mūzikai radniecīgu noskaņu, kas nevainojami iekļāvās arī laikmetīgās EDM un popmūzikas kontekstā. 

Random Access Memories kļuva par grupas populārāko darbu, sasniedza tabulas līderpozīciju vairāk nekā 20 valstīs (tostarp Francijā, AK un ASV) un tika novērtēts ar trīs Grammy (ieskaitot īpaši prestižo balvu “Gada albums”, Album of the Year), bet tā veiksmīgākais singls – F. Viljamsa iedziedātais Get Lucky izpelnījās vēl divas Grammy godalgas un kļuva par vienu no 21. gs. otrās desmitgades populārākajām dziesmām; tas ir pirmais skaņdarbs, kam AK vienā nedēļā reģistrēts miljons tiešsaistes straumējumu.

Pēc Random Access Memories dueta profesionālā aktivitāte galvenokārt izpaudās sadarbībā ar dažādiem R&B un hiphopa māksliniekiem, tostarp kā līdzautoriem un līdzproducentiem sastrādājoties ar Kanji Vestu (Kanye West, albums Yeezus, 2013), Farelu (singls Gust of Wind, 2014) un The Weeknd (albums Starboy, 2016; Daft Punk dzirdami arī tā tituldziesmā, kas kļuva par ASV Nr. 1 hitu).

2021. gadā duets, kura dalībnieki jau iepriekš bija realizējuši vairākus individuālus projektus, kopīgu darbu beidza. T. Bangalters vēlāk komentēja, ka Daft Punk izsmēluši “robotu” koncepta iespējas un jaunrades tehnoloģiju atkarība viņam sagādājusi arvien lielāku diskomfortu, kas īpaši saasinājies līdz ar mākslīgā intelekta pieaugošo lomu ikdienā un mākslas procesos.

T. Bangalters ārpus Daft Punk daudz strādājis gan vienatnē, gan ar citiem EDM mūziķiem un dīdžejiem. Īpaši veiksmīgs bija viņa iniciētā hausmūzikas projekta Stardust vienīgais singls Music Sounds Better with You (1998), kura panākumi ievērojami pārspēja Daft Punk pirmos hitus. Sacerējis mūziku arī vairākām spēlfilmām, tostarp “Neatgriezeniskais”  (Irrèversible, rež. Gaspars Noē, Gaspar Noé, 2002), “Kulminācija” (Climax, rež. G. Noē, 2018) un “Daaaaaalī!” (Daaaaaalí!, rež. Kventins Dipjē, Quentin Dupieux, 2023); starp T. Bangaltera kinomūzikas paraugiem minams arī skaņdarbs Riga (Take 5) filmai “Rīga (dublis 1)” (Riga (Take 1), rež. Zigfrīds, Siegfried, 2017). 

2022. gadā Bordo Lielajā teātrī (Grand-Théâtre de Bordeaux, Francija) tika pirmizrādīts  balets “Mitoloģijas” (Mythologies) ar T. Bangaltera mūziku.

G. M. de Omens Kristo kā līdzautors un līdzproducents piedalījies dažādu žanru mākslinieku skaņdarbu tapšanā: Cassiuss, Sebjastēns Teljē (Sébastien Tellier), Šarlote Gensbūra (Charlotte Gainsbourg), Weeknd; Treviss Skots (Travis Scott) un citi.

20. gs. 90. gadu otrajā pusē Eiropas elektroniskās mūzikas pārstāvju Kraftwerk, Ž. M. Žāra un Dž. Morodera iedibinātās tradīcijas, Čikāgas hausam raksturīgās tembrālās faktūras, disko un fanka struktūras, kā arī Detroitas tehnomūzikas ritmisko intensitāti apvienojot ar popmūzikas un eirodisko estētiku, Daft Punk bija starp franču hausa novirziena radītājiem un spilgtākajiem pārstāvjiem, kuru panākumi pavēra ceļu uz starptautisku atzinību arī citiem franču EDM māksliniekiem (Cassius; Air; Modjo; Deivids Geta, David Guetta; Bobs Sinklērs, Bob Sinclar, un citi). Nozīmīga bija arī T. Bangaltera ierakstu kompānija Roulé – kaut tās izdevumu katalogs bija neliels, ap Roulé grupējās virkne franču hausa attīstības agrīnās stadijas ievērojamu mūziķu, kuru nacionālā izcelsme gan ne vienmēr bija saistīta ar Franciju: Rojs Deiviss jaunākais, Roy Davis Jr.; Alans Brakss, Alan Braxe; Rementonijs, Ramanthony; DJ Falkons, DJ Falcon; Benžamēns Daimonds, Benjamin Diamond, un citi.

Muzikālo pamatpiederību joprojām balstot hausa un tehno saplūsmē, darbības turpinājumā Daft Punk šos pirmavotus virtuozi miksēja ar soulu, hiphopu, industriālo mūziku un dažādiem roka apakšžanriem, savu kādreiz izteikti elektronisko skanējumu bagātinot ar elektromehāniskiem un akustiskiem instrumentiem. Tādējādi Daft Punk paplašināja EDM mākslinieciskās robežas, izvirzoties ne tikai starp žanra vadošajiem pārstāvjiem, bet arī starp pazīstamākajiem un komerciāli veiksmīgākajiem franču māksliniekiem populārās mūzikas vēsturē.

Daft Punk ieraksti novērtēti ar septiņām Grammy balvām; kā līdzproducenti un viesmākslinieki T. Bangalters un G. M. de Omens Kristo saņēmuši Grammy arī par Weeknd albumu Starboy (kategorijā “Labākais mūsdienu urbānās mūzikas albums”, Best Urban Contemporary Album, 2018).

Discovery un Random Access Memories iekļauti amerikāņu žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku labāko albumu reitingā (500 Greatest Albums of All Time, 2020).

Britu EDM žurnāla Mixmag lasītāju aptaujā par visu laiku labākajiem deju mūzikas māksliniekiem (Greatest Dance Acts of All Time, 2012) Daft Punk ierindoti 2. vietā aiz grupas The Prodigy.

T. Bangalteram un G. M. de Omenam Kristo piešķirts Francijas Mākslas un literatūras ordenis bruņinieka pakāpē (Chevalier des Arts et des Lettres, 2010).

Aerodynamic; Around the World; Burnin’; Contact; Da Funk; Digital Love; Get Lucky; Harder, Instant Crush; Better, Faster, Stronger; Human After All; Instant Crush; Lose Yourself to Dance; One More Time; Robot Rock; Something About Us; Veridis Quo

Homework (Virgin, 1997); Discovery (Virgin, 2001); Alive 1997* (Virgin, 2001); Daft Club** (Virgin, 2003); Human After All (Virgin, 2005); Human After All: Remixes** (Toshiba EMI, 2006); Alive 2007* (Virgin, 2007); Tron: Legacy*** (Walt Disney, 2010); Tron: Legacy Reconfigured** (Walt Disney, 2011); Random Access Memories (Columbia, 2013); Homework (Remixes)** (Warner Music, 2022); Random Access Memories (Drumless Edition)** (Columbia, 2023)

* koncertieraksti

** remiksi 

*** mūzika tāda paša nosaukuma filmai