AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 1. decembrī
Ilona Gorņeva

amazones

(sengrieķu Ἀμαζόνες, Amazónes, angļu amazons, vācu Amazonen, franču amazones, krievu амазонки)
sengrieķu mitoloģijā sieviešu karotāju cilts pārstāves

Saistītie šķirkļi

  • antīkā literatūra
  • mitoloģija
  • sengrieķu literatūra

Satura rādītājs

  • 1.
    Īss raksturojums
  • 2.
    Dievību rašanās laiks un attīstība
  • 3.
    Vieta mitoloģijas panteonā. Funkcijas. Īpašības
  • 4.
    Atspoguļojums
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Īss raksturojums
  • 2.
    Dievību rašanās laiks un attīstība
  • 3.
    Vieta mitoloģijas panteonā. Funkcijas. Īpašības
  • 4.
    Atspoguļojums
Īss raksturojums

Senie grieķi amazones parasti saistīja ar attālākām teritorijām un svešatni, kā arī izteiktu kareivīgumu un karotprasmi. Par amazoņu dzīvesvietu parasti tiek uzskatīta Temiskīra (Θεμίσκυρα) pie Termodontas (Θερμώδων) upes, amazones teritoriāli saistot ar Mazāziju. Sengrieķu autors Aishils (Αἰσχύλος) traģēdijā “Saistītais Promētejs” (Προμηθεὺς Δεσμώτης, 458. gadā p. m. ē.) amazones nodēvē par Kolhīdā (mūsdienu Gruzija) mītošām jaunavām, kas nebīstas no cīņas (415.– 416. rinda), amazones saistot ar Kaukāzu, kā arī piebilstot, ka reiz tās apdzīvos Temiskīru (724.–725. rinda).

Amazones, kā to norāda hellēnisma laika dzejnieks Rodas Apollonijs (Ἀπολλώνιος Ῥόδιος) poēmā “Argonautika” (Ἀργοναυτικά, 3. gs. p. m. ē.), cēlušās no kara dieva Areja (Ἄρης) savienības ar nimfu Harmoniju (Ἁρμο­νία), kas viņam dzemdēja karu mīlošās meitas (2. grāmata, 990.–993. rinda). Tāpat poēmā tiek vēstīts, ka visas amazones nepulcējās vienā pilsētā, bet gan mitinājās atsevišķi trijās dažādās ciltīs. Viena no šīm ciltīm bija Temiskīras amazones, par kuru valdnieci tiek uzskatīta Hipolite  (Ἱππολύτη) (2. grāmata, 996.–1000. rinda).

Amazones saistāmas ar kara dieva Areja un medību dievietes, jaunavu aizgādnes un Apollona (Ἀπόλλων) dvīņumāsas Artemīdas (Ἄρτεμις) kultu.

Sengrieķu mīti, kas satur vēstījumu par cīņām ar amazonēm, tiek dažādi skaidroti, tiem piedēvējot daudzveidīgus zemtekstus, piemēram, kultūras tipu sadursme, savējā un svešā pretnostatījums jeb grieķiskais un negrieķiskais, matriarhāta un patriarhāta elementu izpausme un mijiedarbe.

Dievību rašanās laiks un attīstība

Senākais amazoņu pieminējums sastopams jau Homēra (Ὅμηρος) episkajā poēmā “Īliada” (Ἰλιάς, ap 8. gs. p.m.ē.), kur tās apzīmētas ar īpašu epitetu ἀντιάνειραι, antianeirai (3. dziedājums, 189. rinda; 6. dziedājums, 186. rinda), kas būtu tulkojams kā ’līdzvērtīgas vīriem’ (’līdzvērtīgi pretnostatāmās vīriem’). Augusta Ģiezena “Īliadas” tulkojumā latviešu valodā šis epitets atveidots kā “vīrišķs” (amazones tiek nodēvētas par “vīrišķām sievām”). Homēra “Īliadas” 6. dziedājumā tiek arī minēts, ka varonis Bellerofonts (Βελλεροφῶν) sakāva amazones. Bellerofonta, senākās paaudzes varoņa, kas nonāvēja briesmīgo Himairu (Χίμαιρα), cīņa ar amazonēm liecina par mīta nozīmīgumu jau arhaiskajā periodā.

Raksturojot grieķu varoņu cīņas ar amazonēm, jo sevišķi nozīmīgs ir Hērakla (Ἡρακλῆς) devītais varoņdarbs, kas parasti zināms ar nosaukumu “Hipolites josta” (Ζωστήρ τῆς Ἱππολύτης). Šis varoņdarbs aprakstīts, piemēram, Apollodora (Ἀπολλόδωρος) jeb Pseido-Apollodora darbā “Bibliotēka“  (Βιβλιοθήκη, ap 1.–2. gs.). Mikēnu valdnieka Euristeja (Εὐρυσθεύς) meita Admēte (Ἀδμήτη) vēlējās iegūt amazoņu valdnieces Hipolites jostu, ko viņai reiz dāvāja kara dievs Arejs, šādi apliecinot, ka viņai pienākas valdīt pār amazonēm. Hērakls ar citiem varoņiem, kas viņam piebiedrojās, devās uz Temiskīru. Kad varoņi ieradās Temiskīras ostā, pati valdniece Hipolite devās pie Hērakla un apsolīja viņam jostu. Taču dieviete Hēra (Ἥρα), vēlēdamās kaitēt Hēraklam, pārvērtās par amazoni, iejuka starp tām un sāka izplatīt baumas, ka Hērakls patiesībā grib aizvest valdnieci Hipoliti. Amazones, lai aizsargātu savu valdnieci, uzbruka Hēraklam, kurš, nojaušot šādu soli, nogalināja Hipoliti un paņēma jostu. Taču ir arī citi mīta varianti, kuru attīstība lielā mērā saistīta ar to, ka varoņu mīti mēdz saplūst. Tā tas varēja notikt ar mītiem par Hēraklu un Tēseju (Θησεύς), kurš vai nu pievienojās Hēraklam cīņā pret amazonēm un saņēma amazoni kā balvu par drosmi cīņā, vai arī pats vēlāk pie tām devās un aizveda amazoni. Tēseja gaitu aprakstam saistībā ar amazonēm pievēršas vēsturnieks Plūtarhs (Πλούταρχος) darbā “Paralēlie dzīves apraksti” (sengrieķu valodā Βίοι Παράλληλοι, latīņu valodā Vitae parallelae, 1. gs.).

Vēsturnieks Sicīlijas Diodors (Διόδωρος Σικελιώτης) 1. gs. p. m. ē. rakstīja, ka Hērakls cīņā nogalināja visas ievērojamākās amazones, pārējās ātri aizbēga, bet kā gūsteknes minētas divas – amazone Antiope (Ἀντιόπη), kas atdota kā dāvana Tēsejam, kā arī amazone Melanipe (Μελανίππη), ko Hērakls atbrīvoja, par izpirkuma maksu paņemot viņas jostu. Pēc citiem avotiem Tēseja gūsteknes varēja būt arī Melanipe vai Hipolite, kas arī kalpoja par iemeslu amazoņu iebrukumam Atēnās, kur Tēsejs pie Areja pakalna tās uzvarēja. Tādējādi amazoņu liktenis visnotaļ savijies arī ar varoņa Tēseja mitoloģisko biogrāfiju. Tēseja dēla Hipolita (Ἱπ­πό­λυ­τος), kurš sevišķi godāja medību dievieti Artemīdu, māte bija amazone (parasti Hipolite vai Antiope).

Nozīmīga ir arī daiļā un drosmīgā amazone Pentesileja (Πεν­θε­σίλεια), Areja un amazoņu valdnieces Otrēres (Ὀτρήρη) meita. Mīta variants vēstī, ka Pentiseleja medību laikā nonāvēja savu māsu Hipoliti un devās uz Troju, lai izpirktu vainu, bet tur, savukārt, cīnījās pret grieķiem. Saskaņā ar Sicīlijas Diodoru un mitogrāfu Higīnu (Gaius Julius Hyginus), Pantesileju nonāvēja Ahillejs (Ἀχιλλεύς). Pantesilejas nāvi, vēstot par Trojas cikla notikumiem, aprakstīja arī Bizantijas laika autors Joannis Dzedzis (Ἰωάννης Τζέτζης), kurš savā daiļradē īpaši pievērsās Homēra tekstu skaidrojumam.

Vieta mitoloģijas panteonā. Funkcijas. Īpašības

Sieviešu karotāju ciltis, kas zināmas kā amazones, ir dažādi interpretējamas. Seno grieķu priekšstatos amazones bija ilgstoši klātesošas. Izcelta to karošanas funkcija, ko pastiprina uzskats, ka amazones cēlušās no kara dieva Areja. Vienlaikus amazones var iemiesot priekšstatus par tālajām zemēm, nosacītu svešatni un līdz ar to arī svešai kultūrai raksturīgo. Vairāku antīko autoru, piemēram, sengrieķu vēsturnieka un ģeogrāfa Strabona (Στράβων), tekstos rodamas norādes, ka priekšstati par amazonēm varētu būt saistīti ar sieviešu klejotāju ciltīm, kas mitinās tālienē (Eirāzijas teritorijās).

Amazones cieši saistītas ar medību dievietes un jaunavu aizgādnes Artemīdas kultu. Amazones arī pašas tiek dēvētas par jaunavām, kas saprotams arī kā neprecētas sievietes. Ir pieņēmums, ka amazones dibinājušas Artemīdas svētnīcu Efesas pilsētā (vai arī dibinājušas gan pašu pilsētu Efesu, gan arī svētnīcu). Amazones var būt saistītas arī ar citu pilsētu dibināšanas stāstiem. Strabons min pilsētas, kas nosauktas amazoņu vārdos (to skaitā arī Efesa un Smirna darbā “Ģeogrāfija”, (Γεωγραφικά, 1. gs. beigas p. m. ē.–1. gs. sākums) 12. grāmata, 3. nodaļa, 31. sekcija). Sengrieķu vēsturnieks Pausanijs (Παυσανίας) “Grieķijas apraksta” (Περιήγησις τῆς Ἑλλάδος, 2. gs.) 3. grāmatā piemin Artemīdas svētnīcu Lakonijā, kas nodēvēta par Astrateju, jo tajā vietā amazones apstādināja savu karagājienu (sengrieķu valodā στρατεία, strateia ’karagājiens’), turklāt zīmīgi, ka attiecībā uz Artemīdas dvīņubrāli Apollonu lietots epitets Ἀμαζόνιος, Amazonios ’amazonijs’. Termodontas sievietes, tātad amazones, godinot Artemīdu un Apollonu, tiem veltīja koka atveidus.

Jau kopš antīkās senatnes laikiem uzmanību ir saistījusi vārda “amazones” izcelsme un iespējamās nozīmes. Sengrieķu vēsturnieks Hērodots (Ἡρόδοτος) darba “Vēsture” (Ἱστορίαι, 440. gads p. m. ē.) 4. grāmatā apgalvo, ka skiti amazones dēvēja par oἰόρπατα, oiorpata. Šo vārdu Hērodots iztulko savā valodā, sakot, ka grieķiski tas nozīmē ἀνδροκτόνοι, androktonoi, ko latviešu valodā varētu tulkot kā ’vīrkāves’ (’vīriešu nogalinātājas’). Sengrieķu autors Hellaniks (Ἑλλάνικος) skaidroja vārda “amazones” nozīmi, balstoties grieķu valodā. Tādējādi vārdam “amazone” attīstās skaidrojums ’bez krūts’ (a – apzīmē noliegumu, bet μαζός, mazos sengrieķu valodā nozīmē ’krūts’), kas saistīts ar pieņēmumu, ka krūts atņemšana amazones darīja par veiklākām cīnītājām. Līdzīgi veidojas arī iespējamais vārda skaidrojums, kas būtu tulkojams kā ’bez maizes’ (a – apzīmē noliegumu, bet μᾶζα, maza nozīmē ’maize’), iespējams, sasaucoties ar to, ka klejotāju ciltis parasti labību neaudzē, maizi necep un no tās nepārtiek. Atēnietis Filostrats (Φιλόστρατος) 2.–3. gs. rakstīja, ka amazoņu vārds nozīmē ’nebarots ar krūti’ (“Varonība”, Ἡρωικός, 57. rinda), kas, savukārt, saistīts ar to, ka amazones pašas nezīdīja bērnus, bet tos baroja, piemēram, ar ķēves pienu. Vārda amazone izcelsme mūsdienās joprojām ir neskaidra. Parasti tiek uzskatīts, ka šis vārds tomēr nav no grieķu valodas cēlies. Viena no teorijām pieņem, ka amazoņu vārds nācis no senirāņu ha-mazon ar nozīmi ’cīnītāji’.

Lai gan ierasti amazones tiek minētas kā kopums (cilts vai ciltis), sengrieķu un latīņu literārajos avotos, kā arī grieķu vāžu zīmējumos minēti daudzi amazoņu personvārdi (skaitā apmēram 130).

Arheoloģiskie izrakumi ir identificējuši sieviešu-jātnieču un šaujamloka šāvēju stepju ciltis (orientējoši reģions no Melnās jūras līdz Centrālāzijai), kas, iespējams, varēja ietekmēt arī seno grieķu priekšstatu veidošanos. Jāņem vērā, ka amazoņu tipa varones un ciltis sastopamas plašā ģeogrāfiskā areālā – no Melnās jūras līdz pat Ķīnai – fiksētajos priekšstatos (Ēģipte, Persijas leģendas, Kaukāza un Centrālāzijas eposa tradīcija, Ķīnas hronikas).  

Atspoguļojums

Jau antīkajā pasaulē amazoņu atveidojumi bija iecienīti tēlniecībā, tas ir arī viens no biežāk sastopamajiem sižetiem grieķu vāžu zīmējumos.

Kopumā amazonēm veltīti sižeti ir plaši izplatīti, tostarp glezniecībā (piemēram, Pītera Paula Rubensa (Peter Paul Rubens) glezna “Amazoņu kauja” jeb “Amazonomahija” (De Slag van de Amazonen), kas tapa ap 1618. gadu), literatūrā (piemēram, Viljama Šekspīra (William Shakespeare) komēdija “Sapnis vasaras naktī” (A Midsummer Night’s Dream, 1600), kur atspoguļots Hipolites tēls), mūzikā (piemēram, Antonio Vivaldi (Antonio Lucio Vivaldi) opera “Hērakls pie Termodontas” (Ercole su’l Termodonte), kas tapa ap 1723. gadu). Amazoņu sižeta interpretācijas ir izplatītas populārajā kultūrā – komiksos, kino, video spēlēs, piemēram, komiksu sērija “Brīnumsieviete” (Wonder Woman), ko kopš 1941. gada publicē DC Comics.

Saistītie šķirkļi

  • antīkā literatūra
  • mitoloģija
  • sengrieķu literatūra

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • ‘Aishils, “Saistītais Prometejs”’, Sengrieķu traģēdijas, tulk. A. Ģiezens, Rīga, Liesma, 1975, 9.–34. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • ‘Amazones’, Mitoloģijas enciklopēdija, 1. sējums, Rīga, Latvijas enciklopēdija, 1993, 151. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Homērs, Īliada, tulk. A. Ģiezens, Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība, 1961.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Mayor, A., The Amazons: Lives and Legends of Warrior Women across the Ancient World, Princeton, Princeton University Press, 2014.
  • Papamichali, O., Amazons: The Reality Behind Their Legend, Feminist Theology, vol. 32, no. 1, 2023, pp. 8–20.
  • Raum, M., Women and War Stories from the Amazons to the Greatest Generation through Art and Artifacts, Routledge, 2024.

Ilona Gorņeva "Amazones". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-amazones (skatīts 26.02.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-amazones

Šobrīd enciklopēdijā ir 5583 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. © Tilde, izstrāde, 2026. © Orians Anvari, dizains, 2026. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana