Sieviešu karotāju ciltis, kas zināmas kā amazones, ir dažādi interpretējamas. Seno grieķu priekšstatos amazones bija ilgstoši klātesošas. Izcelta to karošanas funkcija, ko pastiprina uzskats, ka amazones cēlušās no kara dieva Areja. Vienlaikus amazones var iemiesot priekšstatus par tālajām zemēm, nosacītu svešatni un līdz ar to arī svešai kultūrai raksturīgo. Vairāku antīko autoru, piemēram, sengrieķu vēsturnieka un ģeogrāfa Strabona (Στράβων), tekstos rodamas norādes, ka priekšstati par amazonēm varētu būt saistīti ar sieviešu klejotāju ciltīm, kas mitinās tālienē (Eirāzijas teritorijās).
Amazones cieši saistītas ar medību dievietes un jaunavu aizgādnes Artemīdas kultu. Amazones arī pašas tiek dēvētas par jaunavām, kas saprotams arī kā neprecētas sievietes. Ir pieņēmums, ka amazones dibinājušas Artemīdas svētnīcu Efesas pilsētā (vai arī dibinājušas gan pašu pilsētu Efesu, gan arī svētnīcu). Amazones var būt saistītas arī ar citu pilsētu dibināšanas stāstiem. Strabons min pilsētas, kas nosauktas amazoņu vārdos (to skaitā arī Efesa un Smirna darbā “Ģeogrāfija”, (Γεωγραφικά, 1. gs. beigas p. m. ē.–1. gs. sākums) 12. grāmata, 3. nodaļa, 31. sekcija). Sengrieķu vēsturnieks Pausanijs (Παυσανίας) “Grieķijas apraksta” (Περιήγησις τῆς Ἑλλάδος, 2. gs.) 3. grāmatā piemin Artemīdas svētnīcu Lakonijā, kas nodēvēta par Astrateju, jo tajā vietā amazones apstādināja savu karagājienu (sengrieķu valodā στρατεία, strateia ’karagājiens’), turklāt zīmīgi, ka attiecībā uz Artemīdas dvīņubrāli Apollonu lietots epitets Ἀμαζόνιος, Amazonios ’amazonijs’. Termodontas sievietes, tātad amazones, godinot Artemīdu un Apollonu, tiem veltīja koka atveidus.
Jau kopš antīkās senatnes laikiem uzmanību ir saistījusi vārda “amazones” izcelsme un iespējamās nozīmes. Sengrieķu vēsturnieks Hērodots (Ἡρόδοτος) darba “Vēsture” (Ἱστορίαι, 440. gads p. m. ē.) 4. grāmatā apgalvo, ka skiti amazones dēvēja par oἰόρπατα, oiorpata. Šo vārdu Hērodots iztulko savā valodā, sakot, ka grieķiski tas nozīmē ἀνδροκτόνοι, androktonoi, ko latviešu valodā varētu tulkot kā ’vīrkāves’ (’vīriešu nogalinātājas’). Sengrieķu autors Hellaniks (Ἑλλάνικος) skaidroja vārda “amazones” nozīmi, balstoties grieķu valodā. Tādējādi vārdam “amazone” attīstās skaidrojums ’bez krūts’ (a – apzīmē noliegumu, bet μαζός, mazos sengrieķu valodā nozīmē ’krūts’), kas saistīts ar pieņēmumu, ka krūts atņemšana amazones darīja par veiklākām cīnītājām. Līdzīgi veidojas arī iespējamais vārda skaidrojums, kas būtu tulkojams kā ’bez maizes’ (a – apzīmē noliegumu, bet μᾶζα, maza nozīmē ’maize’), iespējams, sasaucoties ar to, ka klejotāju ciltis parasti labību neaudzē, maizi necep un no tās nepārtiek. Atēnietis Filostrats (Φιλόστρατος) 2.–3. gs. rakstīja, ka amazoņu vārds nozīmē ’nebarots ar krūti’ (“Varonība”, Ἡρωικός, 57. rinda), kas, savukārt, saistīts ar to, ka amazones pašas nezīdīja bērnus, bet tos baroja, piemēram, ar ķēves pienu. Vārda amazone izcelsme mūsdienās joprojām ir neskaidra. Parasti tiek uzskatīts, ka šis vārds tomēr nav no grieķu valodas cēlies. Viena no teorijām pieņem, ka amazoņu vārds nācis no senirāņu ha-mazon ar nozīmi ’cīnītāji’.
Lai gan ierasti amazones tiek minētas kā kopums (cilts vai ciltis), sengrieķu un latīņu literārajos avotos, kā arī grieķu vāžu zīmējumos minēti daudzi amazoņu personvārdi (skaitā apmēram 130).
Arheoloģiskie izrakumi ir identificējuši sieviešu-jātnieču un šaujamloka šāvēju stepju ciltis (orientējoši reģions no Melnās jūras līdz Centrālāzijai), kas, iespējams, varēja ietekmēt arī seno grieķu priekšstatu veidošanos. Jāņem vērā, ka amazoņu tipa varones un ciltis sastopamas plašā ģeogrāfiskā areālā – no Melnās jūras līdz pat Ķīnai – fiksētajos priekšstatos (Ēģipte, Persijas leģendas, Kaukāza un Centrālāzijas eposa tradīcija, Ķīnas hronikas).
