Turpinot 1873. gadā ieviesto vispārējo latviešu dziesmu svētku tradīciju, 2023. gadā tās 150. gadadienas zīmē notika svētki ar moto “Kopā būt. Kopā just”. Svētkos piedalījās ap 40 560 dalībnieku – kori, deju kopas, pūtēju orķestri, folkloras kopas, amatierteātri, lietišķās mākslas studijas un daudzas citas vienības, tostarp 88 diasporas kopas no 22 valstīm.

Svarīgākie svētku notikumi bija: dalībnieku gājiens “Novadu dižošanās”, skatuviskās dejas lielkoncerts “Balts”, koru lielkoncerts “Tīrums. Dziesmas ceļš”, deju uzvedums “Mūžīgais dzinējs”, kokļu un pūtēju mūzikas koncerti, kā arī noslēguma koncerts “Kopā augšup” ar tradicionālo sadziedāšanās nakti Mežaparka Lielajā estrādē. Paralēli notika daudzveidīgas norises – garīgās un tautas mūzikas koncerti baznīcās un kultūras namos, tautastērpu skate, amatnieku meistarklases, teātra izrādes un folkloras dienas.

Svētku norises klātienē apmeklēja aptuveni pusmiljons skatītāju, bet digitālajā vidē tie sasniedza vairāk nekā miljonu cilvēku 25 zemēs.

2023. gada XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII deju svētki apliecināja savu nozīmi kā nacionāla mēroga kultūras notikums ar starptautisku rezonansi, kas vienoja dažādas paaudzes, tautības un diasporas latviešus, stiprinot piederību un saliedētību.

2023. gada dziesmu svētki bija divdesmit septītie, deju svētki – septiņpadsmitie. Svētki notika Rīgā no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Svētku moto “Kopā būt. Kopā just” bija veidots kā aicinājums sagaidīt tradīcijas 150 gadu jubileju, sasaucot kopā un saliedējot latviešus visā pasaulē, kā arī vienojot paaudzes un tautības.

Svētku galvenais rīkotājs – Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), direktore Signe Pujāte. Svētku sagatavošanas un norises pārraudzību veica Dziesmu un deju svētku padome, priekšsēdētājs kultūras ministrs Nauris Puntulis. Par radošajiem un mākslinieciskajiem jautājumiem lēma Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome, priekšsēdētājs koru nozares pārstāvis Mārtiņš Klišāns. Par svētku sagatavošanas un norises organizatoriskajiem jautājumiem lēma un svētku rīkošanā iesaistīto institūciju darbības koordināciju nodrošināja rīcības komiteja, priekšsēdētājs kultūras ministrs N. Puntulis. Svētku aktuālo sagatavošanu jau divus gadus pirms svētkiem sāka un līdz beigām veica LNKC izveidots Dziesmu un deju svētku birojs.

Galveno pasākumu norises vietas – Mežaparka estrāde “Sidraba birzs” un stadions “Daugava” – bija piedzīvojušas rekonstrukciju.

Svētku laikā notika arī mazāki koncerti, tostarp garīgās mūzikas koncerts Rīgas Domā, koru sacensību “Dziesmu kari” fināls Latvijas Universitātes Lielajā aulā un Rīgas Latviešu biedrības namā, diriģentu kora koncerts “Diriģents” Mežaparka estrādes Kokaru zālē, senioru kopu koncerts “Klusums reiz par tautu tapa” Rīgas cirkā, kokļu mūzikas nakts koncerti “Gaismas dārzs” Rīgas Domā un “Nakts dziesma” Torņakalna baznīcā, mazākumtautību kopu koncerts “Saules dziesmu audeklā” Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī un garīgās mūzikas koncerts Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā, vokāli simfoniskās mūzikas koncerts “Šūpulis” Latvijas Nacionālajā operā un baletā, vokālo ansambļu mūsdienu mūzikas divi koncerti “Skaņu portreti” Hanzas peronā un garīgās mūzikas koncerts “Dievs, Daba. Cilvēks” Rīgas Svētā Jāņa baznīcā, arī sadziedāšanās Esplanādē, bērnu un jauniešu vokālo ansambļu trīs koncerti “Es vēlos sev ko pastāstīt” Hanzas peronā, pūtēju orķestru koncerti Rīgas baznīcās un latviešu mūzikas koncerts “Partitūra svētkiem” Lielajā Ģildē, tautas mūzikas koncerts “Trejdeviņi spēlmanīši” un mūzikas instrumentu meistaru izstāde Hanzas peronā, kapelu maratons Vērmanes dārzā un Esplanādē, bērnu folkloras kopu koncerts “Liepa auga ar ozolu” Esplanādē.

Papildus koncertiem notika arī dažādi pasākumi, tostarp amatierteātru brīvdabas izrādes Vērmanes dārzā un Esplanādē, izrādes M. Čehova Rīgas Krievu teātrī, tautas lietišķās mākslas izstāde “Mēs” (Sporta ielā 2), amata meistaru darinājumu gadatirgus un meistarklases Vērmanes dārzā, tautastērpu skate “Mēnesnīcā” Hanzas peronā, tautu diena “Raduma spēks” un folkloras diena “Tīra spēle. Gods. Godi. Godīgums” Vērmanes dārzā un Esplanādē, svētku dalībnieku balle stadionā “Daugava”.

Svētku laikā darbojās svētku kvartāls – mūsdienu dizaina tirgus, koncerti, satikšanās vieta Esplanādē, kā arī 3. jūlijā pasaules latviešu saieta nams Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu centrā, kur notika ārvalstu latviešu kopu koncerts, sadziedāšanās un danči.

Norisēs Rīgā piedalījās 457 kori ar 15 870 dziedātājiem, 695 deju kopas ar 16 879 dejotājiem, 66 pūtēju orķestri ar 2097 mūziķiem, 572 pārējo nozaru kopas ar vairāk nekā 5000 dalībniekiem, tostarp 69 koklētāju ansambļi, 155 folkloras kopas, 67 vokālie ansambļi, 55 tautas mūzikas kapelas, 124 tautas lietišķās mākslas studijas, 23 amatierteātru grupas, 79 mazākumtautību kopas. Piedalījās arī 88 diasporas kopas ar 2587 dalībniekiem no 22 zemēm – Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), Austrālijas, Austrijas, Beļģijas, Brazīlijas, Dānijas, Francijas, Horvātijas, Igaunijas, Itālijas, Īrijas, Japānas, Kanādas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas, Šveices, Ukrainas, Vācijas un Zviedrijas.

Kopējais dalībnieku skaits bija ap 40 560.

Kopkora virsdiriģenti: Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Gints Ceplenieks, Ivars Cinkuss, M. Klišāns, Sigvards Kļava, Māra Marnauza, Mārtiņš Ozoliņš, Agita Rimšēviča, Māris Sirmais, Ārijs Šķepasts, Ints Teterovskis, Jevgēnijs Ustinskovs, Ilze Valce, Romāns Vanags.

Kā virsdiriģenti debitēja: Jānis Baltiņš, Jurģis Cābulis, Uldis Kokars, Aigars Meri, Jānis Ozols, Andris Veismanis un Edgars Vītols.

Goda virsdiriģenti: Jānis Erenštreits, Juris Kļaviņš, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers, Jānis Zirnis un Lilija Zobens.

Deju svētku virsvadītāji: Selga Apse, Dagmāra Bārbale, Agris Daņiļevičs, Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Taiga Ludborža, Ilze Mažāne, Iluta Mistre, Zanda Mūrniece, Iveta Pētersone-Lazdāne, Jānis Purviņš, Reinis Rešetins, Gunta Skuja, Baiba Rasma Šteina.

Kā virsvadītājas debitēja: Dace Adviljone un Guna Trukšāne.

Goda virsvadītāji: Ieva Adāviča, Marga Apsīte, Taisa Aruma, Skaidrīte Darius, Elga Drulle, Rolands Juraševskis, Ingrīda Edīte Saulīte un Rita Spalva.

Pūtēju orķestra virsdiriģenti: Raitis Ašmanis, Gvido Brenčevs, Agris Celms, Andrejs Cepītis, Andis Karelis, Tomass Kokamegi, Guntis Kumačevs, Māris Martinsons, Jānis Puriņš, Raitis Rērihs, Jānis Retenais, Egons Salmanis un Jānis Smilga.

Goda virsdiriģenti: Haralds Bārzdiņš, Raimonds Igolnieks, Vilis Kokamegi, Artūrs Maculēvičs un Pēteris Vilks.

Kokļu mūzikas lielkoncerta virsvadītājas: Valda Bagāta, Kristīne Dmitrijeva, Anda Eglīte un Ilze Žvarte.

Sadziedāšanās nakts mākslinieciskie vadītāji: Juris Vaivods un Laura Leontjeva.

“Dziesmu karu” sacensību obligātās dziesmas: jauktajiem koriem Pētera Vaska “Savā tautā”, senjoru jauktajiem koriem latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē “Krauklīt’s sēž ozolā”, vīru koriem Emīla Dārziņa “Mūžam zili ir Latvijas kalni”, sieviešu koriem Aldona Kalniņa “Latgalē”, senioru sieviešu koriem latviešu tautasdziesma Jēkaba Graubiņa apdarē “Es uzaugu diža meita”.

Kopkora repertuārā bija 36 kompozīcijas, visas latviešu autoru darbi. No tām 11 tautasdziesmu apdares, trīs kompozīcijas ar tautasdziesmu vārdiem.

Koru lielkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” stūrakmens – tautasdziesmu apdares un oriģinālkompozīcijas, kurās komponistu iedvesmas avots ir tautasdziesmas.

Noslēguma koncerts “Kopā augšup” bija veltījums Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadiem un reizē tilts uz nākamības svētkiem, programmā tika iekļautas arī pašu koristu izvēlētās 15 iecienītākās kordziesmas no Dziesmusvētku “zelta fonda” līdz mūsdienām.

Dziesmu repertuāru pilnībā pozitīvi novērtējuši 73 % koristu, vidēji pozitīvi – 26 %. Salīdzinoši kritiskākus vērtējumus sniedza vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem un no 55 līdz 64 gadiem.

Deju repertuārā 32 kompozīcijas. Skatuviskās dejas lielkoncerts “Balts” piedāvāja 18 horeogrāfu jaundarbus ar latviešu tēlotājas mākslas motīviem. Deju lieluzvedums “Mūžīgais dzinējs”, saskaņā ar ieceri, dejās un stāstos atainoja dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto.

Deju repertuāru pilnībā pozitīvi novērtējuši 87 % dejotāju.

Sadziedāšanās naktij bija sagatavota digitāla tautasdziesmu karaoke grāmata – 60 zināmas, maz pazīstamas un arī pavisam jaunatklātas dziesmas no Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Sēlijas un viena dziesma ukraiņu valodā, kuru vārdus ikviens varēja atvērt savā viedierīcē un dziedāt līdzi.

Dziesmu un deju svētku budžeta izdevumi sasniedza 15,76 miljonus EUR.

Lielākās izdevumu pozīcijas veidoja: svētku pasākumu nodrošināšana – 5,27 miljoni EUR, svētku norišu atbalsta funkciju nodrošināšana – 4,36 miljoni EUR, naktsmītnes un ēdināšana – 2,48 miljoni EUR un svētku norises vietu noma – 1,49 miljoni EUR. 

Budžeta ieņēmumus veidoja valsts dotācija 9,84 miljoni EUR un pašu ieņēmumi 7,29 miljoni EUR, tostarp 6,73 miljoni EUR par biļetēm un 0,56 miljoni EUR no pakalpojumiem un tirdzniecības.

Saskaņā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētījumu par Dziesmu un deju svētku ekonomisko ietekmi 1 EUR ieguldījums 2023. gadā notikušajos svētkos devis 1,72 EUR atdevi tautsaimniecībā. Ieguldot 16,27 miljonus EUR svētku organizēšanā, kopējā izlaide palielinājusies par 27,52 miljoniem EUR, tādējādi Latvijas tautsaimniecībā tika radīts papildu pienesums 11,71 miljons EUR.

Svētku norises organizēšanu atviegloja jauninājums – atsevišķa lietotne dalībniekiem ar mēģinājumu un ēšanas grafikiem, aktuālu un noderīgu informāciju un citu informāciju. 

Svētkus klātienē (maksas un bezmaksas pasākumos) vēroja ap 500 000 apmeklētāju. Sociālajos medijos tika sasniegti vairāk nekā miljons cilvēku.

Kopumā 80 % dalībnieku svētkos piedalījās atkārtoti un tikai 20 % – pirmo reizi. Apmēram piektā daļa dalībnieku ir piedalījušies svētkos vismaz sešas reizes. Visvairāk jaunpienācēju, kas svētkos piedalās pirmo reizi – 28 % no reģiona dalībnieku kopskaita – bija Latgales statistiskajā reģionā. Salīdzinoši liels bija pirmreizējo dalībnieku īpatsvars diasporā – 24 %. 

74 % dalībnieku novērtēja, ka ir pilnībā apmierināti ar svētku norisi, un 26 % – vidēji apmierināti. Pozitīvākus vērtējumus snieguši nepilngadīgie jaunieši (82 % pilnībā apmierināto), kā arī seniori (76 % pilnībā apmierināto), kritiskākus vērtējumus vairāk snieguši dalībnieki vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Nozaru griezumā viskritiskākie ir bijuši pūtēju orķestru dalībnieki. Savu gatavību piedalīties nākamajos svētkos ir izteikuši 86 % dalībnieku.