Sibīrijā dzimušais, Baldonē uzaugušais Juris Riekstiņš 14 gadu vecumā apguva ģitārspēli vietējā muzikanta Alberta Lukes iespaidā, turpmāk dibināja vairākas grupas: (“Iļģi”, “Kompresors”, “Personāls”, “Rīgas viļņi”), kurās veidoja sastāvus, sacerēja un iestudēja savas un citu dziesmas.

1985. gada februārī J. Riekstiņš (basģitāra) kopā ar saviem draugiem bundzinieku Juri Kroiču un taustiņinstrumentālistu Gintu Šteinu, kurš tolaik strādāja Baldones Mūzikas skolā par pasniedzēju, Baldones kultūras nama pagrabtelpās sāka darbību, iestudējot pašu dziesmas un veidojot tām oriģinālu skanisko izteiksmi. Aranžējumus iedvesmoja jaunā viļņa stils, uzsvaru liekot uz taustiņinstrumentu tembriem un to dramaturģiju mūzikā.

Grupas oficiālais nosaukums bija Baldones kultūras nama ansamblis, neoficiāli saistībā ar mēģinājumu telpu slikto stāvokli ansamblis iemantoja nosaukumu “Kapitālais remonts”, saīsinājumā – “K. Remonts”, arī “Nepabeigtais remonts”.

Pirmais grupas solists bija aktieris Andris Brečs, ar kuru kopā J. Riekstiņš muzicēja grupās “Kompresors” (Iecava) un “Personāls” (Bauska). Vasarā pievienojās Gatis Zvirgzdiņš (“Rīts”). Mūziķi izveidoja programmu un uzstājās vairākos festivālos Lietuvas PSR, tika veikti pirmo skaņdarbu demoieraksti.

1985. gada beigās A. Brečs vairs nevarēja apvienot darbu grupā ar aktiermeistarības studijām. Tika pieņemts lēmums uzaicināt dziedāt Ievu Akurateri, kura piekrita atstāt grupu “Pērkons”.

1986. gadā “K. Remonts” izveidoja jaunu programmu ar I. Akurateri. Tajā ietilpa J. Riekstiņa dziesmas ar dzejnieku Amandas Aizpurietes, Jāņa Kākuļa, Egīla Zirņa, Viktora Avotiņa u. c. vārdiem. Daļu skaņdarbu kā savus atļāva noformēt Mārtiņš Brauns un Vilnis Šmīdbergs, lai Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (PSR) Kultūras ministrijai un Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas nama ierēdņiem nebūtu pretenziju pret pašradītu repertuāru. Pēc uzvaras zonas skatē Siguldā “K. Remonts” (Baldones kultūras nama vokāli instrumentālais ansamblis Ginta Šteina vadībā) saņēma ceļazīmi uz Latvijas PSR republikāniskās pašdarbības ansambļu skates finālu Liepājā, kur ar savu savdabīgo un interesanto programmu guva plašu ievērību.

Skatē grupu ievēroja komponists Raimonds Pauls un piedāvāja ieskaņot divas dziesmas Latvijas Radio studijā. Pirmo (“Un būs tev”) pieteica “Mikrofons 86” aptaujā, kur tā sasniedza 25. vietu (dziesmas notis publicētas laikrakstā “Padomju Jaunatne”), bet otro (“Triumfa gājiens”) skaņu režisors nejauši izdzēsa.

Pagrieziena punkts grupas darbībā bija uzstāšanās kopā ar grupu “Zodiaks” Kino dienu koncertā “Lokomotīves” stadionā Rīgā (1986). Grupa saņēma arvien vairāk piedāvājumu uzstāties. 1986. gada rudenī oficiāli nodota jauna programma. Gada beigās Vissavienības firmas “Melodija” Rīgas skaņu ierakstu studijā grupa ieskaņoja divas dziesmas (“Ziema”, “Novembrī”), piedalījās mūzikas un mākslas festivālā “Bildes 86”, koncertā “Sporta laureāts 86”, sniedza vairākus koncertus Latvijā. Grupas popularitāte strauji pieauga, tapa videoklipi dziesmām “Un būs tev” un “Pirms saullēkta”. Tikmēr sarežģījumus pilnvērtīgā darbībā radīja materiālas un organizatoriskas problēmas, nebija pienācīgas materiāli tehniskās bāzes, aparatūras koncertu rīkošanai. Šo jautājumu risināšanai tika pieņemts lēmums – ieturēt pauzi ansambļa darbībā, kā rezultātā sadarbība ar I. Akurateri uz laiku apsīka.

1987. gadā “K. Remonts”, pēc menedžera Māra Odziņa iniciatīvas, pārcēlās uz kolhoza “Sidgunda” kultūras namu. Arī sastāvā notika izmaiņas: G. Zvirgzdiņš pārcēlās pie Jāņa Lūsēna uz ansambli “Zodiaks”, “K. Remontam” pievienojās ģitārists Gints Sola, radot jaunu skanējuma virzību ar izteiktām ģitāras solopartijām. Par “K. Remonta” solistu kļuva Vilnis Linužs, G. Solas kolēģis grupā “Dzelzs ceļš”. Tika izstrādāts jauns grupas skanējums, izveidots jauns repertuārs, to demonstrējot 1987. gada rudenī koncertā rūpnīcā “Straume” kopā ar grupām “Zig Zag” un “Dzeltenie pastnieki” un atgriežoties Latvijas populārās mūzikas apritē. Ļoti populāra kļuva dziesma “Iela”, turpmāk “K. Remonta” lielākais un atpazīstamākais hits.

1988. gadā pēc kopīgas koncerttūres ar I. Akurateri no grupas aizgāja G. Šteins – neilgi pirms brauciena uz festivālu Lituanica Viļņā. Tur K. Remontu“ ievēroja Nīderlandes mūzikas biznesa pārstāvji un piedāvāja turneju kopā ar Rietumberlīnes un Nīderlandes grupām, taču pēc festivāla “K. Remontu” pameta ģitārists G. Sola, vairs nespēdams savienot šo darbu ar ģitārspēli grupā “Jauns Mēness”.

1989. gadā, bundzinieka Jura Kroiča pierunāts, J. Riekstiņš sāka spēlēt solo ģitāru, par basģitāristu kļuva Andris Lūkins no grupas “Odis”. Četratā jaunā skanējumā viņi piedalījās festivālā Sopota Alternative Polijā, kā arī vairākos festivālos Lietuvā un Latvijā (“Roks par neatkarību 1989”) un ierakstīja dziesmu “Soļi uz kāpnēm” neatkarīgās mūzikas izlases skaņuplatei “Ienāc ausīs” (1990). Notika kopīga vasaras koncertturneja ar grupu “Dzeltenie pastnieki”. Pēc A. Lūkina pārcelšanās uz Zviedriju basģitāru spēlēja Ilvars Zālītis.

Festivālā “Bildes 89” grupa uzstājās ar jaunām dziesmām, tomēr nākamajā gadā divi grupas mūziķi – J. Kroičs un I. Zālītis – pārgāja uz grupu “Jauns Mēness”. Festivālā “Roks par neatkarību 1990” bungas spēlēja Egons Lapiņš, turpmāk retajās uzstāšanās reizēs izpalīdzēja bundzinieks Uldis Timoško no grupas “Zig Zag”, J. Riekstiņš spēlēja basa partijas.

1990. un 1991. gadā grupa ar panākumiem uzstājās festivālā “Atvasara” (Bobų vasara) Pasvalē (Lietuva). 90. gadu sākumā J. Riekstiņš (ar Ediju Gņedovski) nodibināja skaņu ierakstu studiju “4atā”, strādāja par skaņu režisoru, producentu. 1992. gada vasarā J. Riekstiņš kopā ar V. Linužu (piedaloties bundziniekam Mārtiņam Lindem) ierakstīja dziesmu “Dievs guļ”, kas uzskatāma par pēdējo “K. Remonta” ieskaņojumu. Pēc tam dziedātājs pārcēlās uz Īriju, liekot punktu grupas aktīvajai darbībai.

2000. gadā izdots grupas ierakstu albums, notika daži koncerti ar solisti I. Akurateri. 2000. gada jūnijā Igo (Rodrigo Fomins) veltītā labdarības koncertā ar “K. Remontu” pēdējoreiz dziedāja V. Linužs. 2007. gadā grupa oriģinālajā sastāvā – ar I. Akurateri un G. Solu – uzstājās Baldonē J. Riekstiņa dēlu izveidotās pankroka grupas Tumors albuma atvēršanas svētkos.

2014. gadā notika koncerts Palladium zālē. Tajā piedalījās Andris Brečs, Imants Daksis, Jānis Žilde, Pēteris Riekstiņš, Juris Lasinskis (Svētais) un Kaspars Tobis. Tovasar “K. Remonts” uzstājās festivālos Positivus un “Laba daba”. Vairākkārt grupa (ar solisti I. Akurateri) uzstājusies mūzikas un mākslas festivālā “Bildes”.

Pēc J. Kroiča nāves (21.03.2025.) un uzstāšanās Baldones festivālā “Ātoms Avotā” grupas dalībnieki I. Akuratere, G. Šteins un J. Riekstiņš nolēma izbeigt grupas “K. Remonts” darbību.

Jaunā viļņa rokgrupa “K. Remonts” kā J. Riekstiņa izteikti melodisko autordziesmu ansamblis jūtami atšķīrās no 80. gadu Latvijas roka un popmūzikas galvenajiem virzieniem, kas bija saistīti ar estrādes mūziku, smago roku, apjomīgu dziesmu ciklu atskaņojumiem, R. Paula dziesmu dominanti. Kaut gan aranžējumi tapa kopīgā mūziķu darbā, J. Riekstiņš noteica visus ar mūzikas skanējumu saistītos procesus. Komplicēta, neparasta, tikpat drosmīga kā pankroka muzikālās idejas “K. Remonta” daiļrade atstāja lielu iespaidu auditorijā, kas meklēja vairāk par izklaidei vai dejām domātām dziesmām. Būtisks J. Riekstiņa kompozīcijās bija aktuālās dzejas izmantojums, vairoties no banālām tēmām, toties akcentējot sabiedrībā atbalsojušās norises dziesmās “Novembris”, “Šautene” u. c. Par spilgtu grupas zīmolu kļuva solists V. Linužs ar savu neparasto ārieni un skatuves manieri. Viņš darbojās arī kā modelis Uģa Rūķīša un Bruno Birmaņa tērpu teātrī. Arī tādēļ uz “K. Remonta” daiļradi bijis attiecināts postpanka mūzikas termins, tomēr J. Riekstiņa daiļradē būtiskāka bija “jaunā viļņa” romantiskā stīga, sevišķi izteikta solistes I. Akurateres dziedājumos (“Un būs tev”, “Ziema”, “Triumfa gājiens”, “Zem dainām” u. c.). Kā dziesmas, tā to videoklipi izcēlās ar oriģinalitāti, taču ceļā uz panākumiem galvenais šķērslis bija nepārtrauktās dalībnieku maiņas.