Dzimis muzikālā ģimenē: tēvs Artūrs, kokgriezējs, spēlēja trompeti, muzicēja Cēsu pūtēju orķestrī, māte Ausma (dzimusi Salaka) – klavierskolotāja Cēsu mūzikas skolā. Vectēvs – diriģents, koklētājs, komponists Artūrs Salaks, tēvocis – komponists, folklorists Vilnis Salaks.

R. Macats sāka mācīties Cēsu Mūzikas skolas klavieru nodaļā, 3. klasē pārgāja uz čella specialitāti. Vēlāk mācījies Cēsu 2. astoņgadīgajā skolā, pēc tam Cēsu Mūzikas vidusskolas stīgu instrumentu nodaļas čella specialitātē (absolvējis 1980. gadā). Vienlaikus spēlēja taustiņinstrumentus vietējos ballīšu sastāvos ar skolasbiedriem nodibinātajā diksilendā, kur viņš sāka aranžēt. Vidusskolas laikā (1979–1980) spēlēja Valmieras slimnīcas ansamblī (pēc tam grupa pazīstama ar nosaukumu “Vitamīns”).

Dēli Rūdolfs Macats – pianists, komponists – un Sebastians Macats – sitaminstrumentu mūziķis.

Studējis Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijas (kopš 1990. gada – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) stīgu instrumentu nodaļas Māra Villeruša čella klasē (1980–1985). 1985. gada pavasarī R. Macats kļuva par laureātu starptautiskajā jauno izpildītāju konkursā Rīgā. Kādu laiku R. Macats muzicēja Bauskas rajona kolhoza “Uzvara” vokāli instrumentālajā ansamblī “Viktorija”. Pēc čellista diploma saņemšanas R. Macatu norīkoja darbā uz kolhozu “9. maijs” kā vokāli instrumentālā ansambļa “Inversija” vadītāju. R. Macats spēlēja taustiņinstrumentus, aranžēja grupas repertuāra skaņdarbus, veidoja repertuāru, tapa pirmās popdziesmas. Vairākas no tām (“Dejo ar mani”, “Dāvinājums” u. c.) kļuva populāras grupas solista Uģa Rozes priekšnesumā. Šis periods iezīmējās ar aktīvu radošo darbību, kad sperti pirmie nopietnie soļi kompozīcijā.

1988. gadā R. Macats pēc Mārtiņa Brauna aiziešanas strādāja ansamblī “Sīpoli”, komponēja, aranžēja, dažos skaņdarbos spēlēja čellu, pamatā – taustiņinstrumentus. 1988. gadā gandrīz visas festivāla “Liepājas dzintars” balvas saņēma “Sīpoli” par ciklu “Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām”. Drīz pēc tam grupa darbību izbeidza. R. Macats fragmentāri sadarbojās ar Valta Pūces kameransambli “Marana”, kopā ar V. Pūci un citiem spēlēja dejas Līgatnes kultūras namā, aranžēja dziesmas Inta Miltoviča bērnu popgrupai “Pekšņi”. Par nākamo soli mūziķa karjerā kļuva taustiņinstrumentu spēle un aranžējumi grupā “Odis”, kur R. Macats turpināja attīstīt savu unikālo muzikālo rokrakstu kompozīcijās un aranžējumos.

1988.–1993. gadā R. Macats darbojās grupā “Odis”, apguva mutes harmoniku spēli. Kopš 90. gadu sākuma R. Macats regulāri sadarbojās ar Raimondu Paulu kā aranžētājs un pavadošā ansambļa dalībnieks ierakstos, koncertos. 1993. gadā R. Macats kļuva par Lielās mūzikas balvas laureātu (par gada labāko aranžējumu un solo priekšnesumu).

1993. gadā izveidota grupa “Bāze 7”, kurā apvienojās divi mūziķu pāri:  Olga Rajecka un Aigars Grāvers un R. Macats ar savu tā brīža dzīvesbiedri, dziedātāju Jolantu Gulbi. 1994. gada sākumā tika izdots “Bāze 7” albums “Ar savādu smaidu”, kurā iekļautas vairākas R. Macata dziesmas (“Ziemeļvējā”, “Saullēkts”, “Ar savādu smaidu” u. c.), grupa uzstājās festivālā “Āzijas balsis” (Voices of Asia) Almati, Kazahstānā, kur ieguva klausītāju balvu, taču kvarteta darbība drīz apsīka.

No 1995. gada R. Macats spēlēja taustiņinstrumentus R. Paula un Māras Zālītes muzikālās pasakas “Meža gulbji” izrādēs Dailes teātrī, producēja Imanta Kalniņa dziesmu izlasi “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” (1995). Kopumā 90. gadu otrajā pusē arvien lielāku lomu R. Macata darbībā aizņēma aranžēšana, producēšana, piedalīšanās kolēģu studijas ierakstos, koncertos. R. Macats strādāja Latvijas Radio skaņu ierakstu producēšanas daļā par štata mūziķi (1997–1999), aranžējot, ieskaņojot dažādu stilu un izpildītāju skaņdarbus. 90. gadu beigās izveidojās sadarbība ar dziedātāju Laimu Vaikuli viņas pavadošajā ansamblī. R. Macats bija šova grupas muzikālais direktors, daudz uzstājās ārpus Latvijas. Kādu laiku R. Macats darbojās draudzē “Jaunā paaudze”, kā muzikālās daļas vadītājs apmācot mūziķus un dziedātājus.

Gadsimta sākumā R. Macats aktīvi sadarbojās ar saksofonistu Denisu Paškēviču, iesaistīdamies viņa projektos Rhythm Community, Global Warming u. c. R. Macats izveidoja džeza trio ar igauņu mūziķiem Tītu Kallusti (Tiit Kalluste) un Villu Veski (Villu Veski), atskaņoja Astora Pjacollas (Ástor Piazzolla) un citu mūziku. Šī starptautiskā sadarbība turpinājās, īstenojoties arī papildinātā sastāvā, tostarp džeza festivālos, koncertos Igaunijā, Latvijā un citur Eiropā. Trio uzstājās 2001. gadā rīkotajā R. Macata 40 gadu jubileju koncertā. Tajā piedalījās Aivars Hermanis, džeza kvintets “RMB” (R. Macats, D. Paškēvičs, Normunds Piesis, Oskars Sproģis un Haralds Bondaris). Šī džeza mūziķu apvienība no 2007. gada pazīstama ar nosaukumiem “RM5” un “Raimonda Macata kvintets”. Tā repertuārā pārsvarā bija R. Macata oriģinālkompozīcijas. “RM5” – R. Macats (mutes harmonikas), Juris Kristons (tautiņinstrumenti), Kārlis Vanags (saksofons), Artis Orubs (sitaminstrumenti), Oskars Sproģis (bass) – 2014. gadā izdeva albumu “RM5”. Tas Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas ceremonijā ieguva titulu “Labākais džeza albums 2014”. Ansamblis muzicēja koncertos un festivālos, piedaloties dažādiem viessolistiem.

Arī 21. gs. R. Macats bijis R. Paula ierakstu un lielo koncertu pastāvīgs dalībnieks, muzikālais vadītājs, aranžētājs. Vairākkārt vadījis instrumentālo grupu Latvijas skolu jaunatnes (2010, 2025) un Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos (2018).

R. Macats piedalījies ierakstos, ko veidojuši Ilona Bagele, Jānis Moisejs, Varis Vētra, Vjačeslavs Mitrohins, Gunārs Meijers, Valdis Indrišonoks, Ainars Knesis un citi, kā arī dziedātāja Jāņa Stībeļa, komponista Ulda Marhileviča, vijolnieka Raimonda Ozola koncertos, koncertturnejās, sadarbojies ar A. Hermani un dziedātāju Igo (Rodrigo Fomins), šajos koncertos spēlējot arī čellu. Džeza jomā nopietna sadarbība izveidojās ar Māra Briežkalna kvintetu, kura koncertos, ierakstos piedalījies R. Macats (taustiņi, mutes harmonijas), viņš spēlēja čellu projektā Rhotko in Jazz (2015–2016).

2020. gadā izveidota koncertprogramma “Trīs Raimondi: Raimonds Pauls, Raimonds Ozols, Raimonds Macats”.

2023. gadā izdots kopdarbs ar A. Hermani, instrumentālās mūzikas albums “Ziemas vakars” ar lielākoties pašu skaņdarbiem. 2024. gadā R. Macats producēja dziedātājas un dziesmu autores Elijas albumu “Vienlaikus”, piedalījās Latvijas radio bigbenda koncertā “Amerikas džeza vakars” u. c.

R. Macats kā komponists, mūziķis multiinstrumentālists, aranžētājs, producents ir pazīstams ar savu daudzpusību un meistarību dažādos žanros, tostarp blūza, džeza, popmūzikā, kristīgajā mūzikā.

Mūziķa darbība Latvijas mūzikas industrijā kopš 20. gs. 70. gadu beigām bijusi nepārtraukta un daudzpusīga, ieskatot ansambļu vadīšanu, dažādu muzikālo projektu veidošanu, koncertu, ierakstu producēšanu, turklāt viņš ir profesionālākais mutes harmoniku mūziķis Latvijā.

Īpaša vieta atvēlēta kopdarbam ar R. Paulu, kas R. Macatu savus priekšnesumos, ieskaņojumos regulāri iesaistījis kopš 20. gs. 90. gadiem, veidotas arī kopīgas koncertprogrammas

R. Macats sadarbojies ar spilgtākajām Latvijas mūzikas personībām, džeza mūziķiem Latvijā un Igaunijā, uzstājies Amerikas Savienotajās Valstīs, Izraēlā, Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Krievijā u. c., piedalījies vairāk nekā 60 albumu ierakstos, aptuveni 1000 skaņdarbu ieskaņojumos, ir ap 50 dziesmu un instrumentālu skaņdarbu autors. Viņa aranžējumi regulāri atskaņoti radio un televīzijā. Sacerēta mūzika reklāmām, kā arī radiostaciju atpazīšanas džingli (Latvijas Kristīgais radio, “Skonto”, “Radio SWH” u. c.).

80. un 90. gados bijis vairākkārtējs Raimonda balvas laureāts kā labākais taustiņinstrumentālists, aranžētājs, mutes harmoniku mūziķis. 1993. gadā R. Macats saņēma Latvijas Lielo mūzikas balvu par aranžējumiem un izcilu solopriekšnesumu, vienlaikus viņa daudzpusīgais un apjomīgais veikums nav ticis pienācīgi novērtēts daļēji arī mūziķa rezervētās personības dēļ.