stilistiska figūra, kurai raksturīgs kāda atsevišķa vārda vai vārdu savienojuma uzsvērums
617
stilistiska figūra, kurai raksturīgs kāda atsevišķa vārda vai vārdu savienojuma uzsvērums
Emfāze ir stilistiska figūra, kura aprakstīta jau antīkajā retorikā. Tā ir viena no domu figūrām (latīņu figurae sententiarum), kas ietilpst ornatus jeb izgreznojuma jomā. Termins emfāze veidojies no sengrieķu lietvārda ἔμφασις, emphasis – burtiski ‘parādīšanās, atspulgs’. Emfāze definēta kā izteikums, kas sniedz precizitāti, turklāt tā dalīta vairākos paveidos. Emfāze aprakstīta Senās Romas retorikas teorētiķa Marka Fābija Kvintiliāna (Marcus Fabius Quintilianus) traktātā “Oratora mācīšana” (Institutio Oratoria, 1. gs.), kā arī vēlīnu autoru darbos, piemēram, Seviļas Isidora (Isidorus Hispalensis) enciklopēdiskajā darbā "Izcelsmes" (Etymologiae / Origines, 7. gs.) u.c. Viens no emfāzes piemēriem, ko sniedz abi minētie antīkās retorikas pētnieki, ir vērojams Senās Romas dzejnieka Pūblija Vergilija Marona (Publius Vergilius Maro) eposa “Eneīda” (Aeneis, 29.–19. g. p. m. ē.) otrajā dziedājumā tulkotāja Augusta Ģiezena atdzejojumā – et dirus Ulixes, demissum lapsi per funem ‘tiem seko jau cietsirdis Ulikss, slīdot pa nolaistu virvi’. Emfāze parādās precizējumā, kā Ulikss seko – slīdot pa virvi.
Mūsdienās emfāzes definīcija daļēji sakrīt ar antīkajā retorikā izteikto – kāda atsevišķa vārda vai vārdu savienojuma uzsvērums, piemēram, vasara ir labākais gadalaiks, tieši vasara. Emfāze parādās dzejā, dzejprozā, prozā, runās u. c., un tās galvenā funkcija ir kaut ko uzsvērt un piesaistīt uzmanību. Runās emfāzi var pastiprināt ar intonāciju, savukārt rakstos – ar partikulām, atsevišķu vārdu atkārtojumiem, pieturzīmēm u. c. paņēmieniem. Tas vērojams, piemēram, grieķu dzejnieka Konstantīna Kavafja (Κωνσταντίνος Πέτρου Καβάφης) dzejolī “Nērōnam noliktais laiks” klasiskā filologa un tulkotāja Dena Dimiņa atdzejojumā –
Tagad viņš atgriezīsies Romā saguris,
bet brīnišķīgi saguris no ceļojuma.
Emfāze var būt arī plašāka nekā tikai viena vārda vai vārdu savienojuma uzsvērums. Šāda emfāze vērojama, piemēram, kādā emocionālā kāpinājumā, kurā var parādīties citas stilistiskās figūras, taču tādā gadījumā tā daļēji pārklājas ar kāpinājumu.