TZO ir visaugstākais Latvijas Republikas valsts apbalvojums. Tā devīze ir “Per aspera ad astra” (“Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”). TZO nodibināts 25.03.1924. par piemiņu Latvijas valsts tapšanai un atjaunots 25.10.1994. (Ar grozījumiem, kas izdarīti 28.09.2006. un stājās spēkā 27.10.2006., un 15.04.2010. likumu, kas stājās spēkā 01.05.2010.).

TZO zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali, medaljona vidū – trīs zelta zvaigznes. Krusta reversa centrā atrodas zeltīts medaljons ar ordeņa devīzi “PER ASPERA AD ASTRA” un ierakstu “LATVIJAS/ REPUBLIKA/ 1918. g. 18. NO/VEMBRIS/ 1994”.

Ordeņa pirmās šķiras krusta izmēri ir 54 mm x 54 mm, ordeņa otrās un trešās šķiras krusta izmēri ir 49 mm x 49 mm, ordeņa ceturtās un piektās šķiras krusta izmēri ir 40 mm x 40 mm.

Ordeņa pirmās un otrās šķiras komplektā ietilpst arī piecstaru sudraba zvaigzne, kuras vidū ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali. Medaljona vidū – trīs zelta zvaigznes, uz aplokojuma uzraksts “PAR TĒVIJU”. Attālums no ordeņa pirmās šķiras zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem ir 44 mm, attālums no ordeņa otrās šķiras zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem – 41 mm.

TZO lente ir gaišzila, abpusīgi ielokota ar zeltītām svītrām. Ordeņa zīmi un lenti savieno zeltīts sudraba ozollapu vainags. Ordeņa lentes platums lielkrusta komandieriem – kungiem ir 110 mm, dāmām – 75 mm; lielvirsniekiem – 32 mm (dāmām tauriņsējuma lentē); komandieriem – 32 mm (dāmām tauriņsējuma lentē); virsniekiem – 32 mm ar rozeti; kavalieriem – 32 mm.

TZO ķēde ir 940 mm gara, tā sastāv no 10 zeltītiem posmiem ar tajos pārmijus iekaltu ordeņa medaljonu, lauvas un grifa attēlu un ažūru dubulto ugunskrustu.

TZO goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā. Goda zīmes aversā ir ordeņa krusta attēls, reversā – uzraksts “PAR/TĒVIJU” un zem tā liesmojoša sirds. Medaļa aplokota ar ozollapu vainagu.

Pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes – sudraba, trešās pakāpes – bronzas.

TZO miniatūrzīmes, kuras nēsā ikdienā, visām ordeņa šķirām ir vienādas.

Miniatūrzīmes ir:

1) miniatūra ordeņa zīme, kuras izmēri ir 14 mm x 14 mm un kura savienota ar 13 mm platu ordeņa lenti,

2) ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā,

3) ordeņa lentes atgriezums, kura izmēri ir 9 mm x 32 mm.

TZO miniatūrās goda zīmes ir:

1) miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trijstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei zeltīta, otrajai – sudraba, trešajai – bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums – 13 mm,

2) ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte, pirmajai pakāpei zeltīta, otrajai – sudraba, trešajai – bronzas. Lentes atgriezuma izmēri – 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs – 8 mm.

Ar TZO apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Nopelni Tēvijas labā, par kuriem TZO piešķir, var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā. Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas laikā.

Par varonību Latvijas Neatkarības karā jau kopš 1920. gada tika piešķirts militārais Lāčplēša Kara ordenis. 1921. gada pirmajā pusē Satversmes sapulce diskutēja par civila ordeņa nepieciešamību valstī. Bija jau izstrādāti Ozola Vainaga ordeņa statūti un dizains (sākotnējais tā nosaukums – Latvijas Neatkarības ordenis), tomēr 10.06.1921. sēdē Satversmes sapulce šo priekšlikumu noraidīja, paskaidrojot, ka vēl nav pieņemta Satversme un nav zināms, vai tā vispār Latvijā kā demokrātiskā valstī paredzēs ordeņus,  iebilstot, ka “katram savi nopelni jānes krūtīs, nevis uz krūtīm”. Jaunajai Latvijas valstij tolaik vēl nebija savu stingri noteiktu apbalvošanas tradīciju, un vārds “ordenis” daudziem tās pilsoņiem saistījās ar ilgajiem pakļautības gadiem svešām varām.

Pie šī jautājuma Saeima atgriezās vēlreiz, uzsverot, ka “ordenis neatnes ļaunumu un veicina cilvēces centību”. Pēc diskusijām 25.03.1924. Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja Likumu par Triju Zvaigžņu ordeni. Lai aiztaupītu liekus izdevumus, tika noteikts, ka ordeņa saņēmējs atlīdzina izdevumus, respektīvi, apbalvojumu izpērkot.

Sākotnēji apbalvošanu ar TZO ierosināja Valsts prezidents, Ministru prezidents, ministri un Ordeņa domes locekļi. Ordeņa domē ietilpa Valsts prezidents (priekšsēdētājs), Ministru prezidents, trīs Saeimas locekļi un divi ordeņa lielkrusta komandieri. Pirmoreiz TZO I šķira tika piešķirta 24. 02.1925. J. Čakstem un Zigfrīdam Annam Meierovicam, abiem ordeņa dibinātājiem, bet trīs dienas vēlāk ar TZO augstāko šķiru tika apbalvots Kārlis Ulmanis un Rainis.

12.07.1938. Valsts prezidenta izsludinātais “Likums par ordeņiem un goda zīmēm” noteica, ka valstī bez iepriekš minētajiem nopelnu ordeņiem pastāv arī Viestura ordenis un Atzinības krusts. Līdz ar to turpmāk ordeņu lietas pārzināja un kārtoja Ordeņu kapituls, kas sastāvēja no ordeņu kanclera un četriem kapitula locekļiem: diviem apbalvotiem ar TZO un pa vienam apbalvotam ar Viestura ordeni un Atzinības krustu.

Mūsdienās līdzīgi kā starpkaru Latvijā sākotnēji no 25.10.1994. darbojās TZO dome, bet pēc jaunā likuma pieņemšanas no 25.03.2004. – valsts apbalvojumu lietas pārzina Ordeņu kapituls, kura sastāvā ir Ordeņu kapitula kanclers, kas apbalvots ar vismaz vienu no augstākajiem valsts apbalvojumiem, un seši Ordeņu kapitula locekļi: divi apbalvoti ar TZO, divi apbalvoti ar Viestura ordeni un divi apbalvoti ar Atzinības krustu.

Ordeņu kapitula kancleru un locekļus ieceļ Valsts prezidents uz savu pilnvaru laiku. Par Ordeņu kapitula kancleru un tā locekļiem var būt tikai Latvijas pilsoņi.

Ordeņu kapitula darbību nodrošina un tā lietvedību kārto Valsts prezidenta kanceleja.

Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa augstāko šķiru un TZO ķēdi. Šos apbalvojumus Valsts prezidentam pēc svinīgā solījuma došanas svinīgā ceremonijā pasniedz Saeimas priekšsēdētājs.

Atšķirībā no starpkaru Latvijas, mūsdienās ordeņu un to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, piemiņas zīmju un to mazo nozīmīšu, diplomu, apliecību un statūtu izgatavošanu organizē Valsts prezidenta kanceleja, bet izgatavošanas izdevumus sedz valsts.

Sākotnēji TZO izgatavošanai tika izraudzītas divas firmas: Artusa Bertrāna (Arthus Bertrand) firma Parīzē un Vilhelma Frīdriha Millera (Wilhelm Friedrich Müller) “Graviera un emaljēšanas darbnīca un veikals” Vaļņu ielā 15, vēlāk uzņēmums “Ordeņu un medaļu rūpnīca “V. F. Müller””, kas atradās Z. A. Meierovica bulvārī.

TZO lentes sākumā gatavoja firma “Maison Gustave Wolfers” Briselē. Turpmākajos gados tās tika pasūtītas A. Bertrāna firmā, kur gatavoja arī pašas TZO zīmes. Turpinot tradīciju, arī 1994. gadā atjaunotais TZO tika gatavots Rīgā – zeltkaļu darbnīcā “Kalvis”, ko vadīja tēlnieks, metālmākslinieks un rotkalis Jānis Mikāns, kopš 2004. gada šos Latvijas valsts apbalvojumus gatavo Lietuvas monētu kaltuvē Viļņā.

TZO dizaina autors ir latviešu mākslinieks Gustavs Šķilters, diploma autors – grafiķis Rihards Zariņš. Atjaunotajam ordenim un ordeņa ķēdei dažas korekcijas veica metālmākslinieks Jānis Mikāns, atjaunotā diploma dizaina autors sākotnēji bija grafiķis Gunārs Krollis, kopš 2007. gada otrās puses – Gunārs Lūsis.

Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai ar valsts apbalvojumu citu personu, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā. Apbalvoto personu skaits nav ierobežots. 

Nevienam nav tiesību pašam lūgt, lai viņu apbalvo ar valsts apbalvojumu.

Ordeņu kapituls katram valsts apbalvojumam veic uzskaiti atsevišķā matrikulā (reģistrā). Matrikulā reģistrētais numurs tiek piešķirts arī attiecīgā ordeņa diplomam un pašai ordeņa zīmei.

Valsts apbalvojumus pasniedz Valsts prezidents vai cita persona viņa uzdevumā saistībā ar šādiem Latvijas valstij nozīmīgiem notikumiem:

1) Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu 4. maijā,

2) Lāčplēša dienu 11. novembrī,

3) Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembrī.

Ar TZO neapbalvo pēc nāves.

TZO ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes.

Ar ordeņa pirmo šķiru apbalvotais tiek iecelts par ordeņa lielkrusta komandieri,

ar ordeņa otro šķiru apbalvotais – par ordeņa lielvirsnieku,

ar ordeņa trešo šķiru apbalvotais – par ordeņa komandieri,

ar ordeņa ceturto šķiru apbalvotais – par ordeņa virsnieku,

ar ordeņa piekto šķiru apbalvotais – par ordeņa kavalieri.

Ordeņa lielkrusta komandierim kā augstāko pagodinājumu var piešķirt TZO ķēdi.

Līdz 1940. gadam piešķirti 8823 TZO un 7986 goda zīmes, pēc 1994. gada – 2681 ordenis un 576 goda zīmes. Starpkaru Latvijā ar TZO ķēdi apbalvotas 13 personas, mūsdienās (līdz 10.2021.) – 52 personas.

Starpkaru periodā ar TZO ar ķēdi apbalvoti: 14.11.1928. Igaunijas Valsts prezidents Konstatīns Petss (Konstantin Päts), Igaunijas Valsts vecākais Jāns Tenisons (Jaan Tõnisson), Čehoslovākijas Valsts prezidents Tomāšs Gariks Masariks (Tomáš Garrigue Masaryk), Francijas Valsts prezidents Gastons Dumergs (Gaston Doumergue), Somijas Valsts prezidents Lauri Relanders (Lauri Kristian Relander), Lietuvas Valsts prezidents Antans Smetona (Antanas Smetona), Polijas Valsts prezidents Ignācijs Moščickis (Ignacy Mościcki); 23.05.1929. Zviedrijas karalis Gustavs V (Gustaf V); 09.11.1929. Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals; 18.08.1930.; Beļģijas karalis Alberts I (Albert I); 12.11.1930. Latvijas Valsts prezidents Alberts Kviesis; 04.12.1931. Somijas Valsts prezidents Pērs Ēvinds Svīnhufvuds (Pehr Evind Svinhufvud); 15.11. 1939. Ungārijas Karalistes pavaldonis Miklošs Horti (Miklós Horthy); saskaņā ar 11.08.1938. Likumu par ordeņiem un goda zīmēm Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis ieguva tiesības uz TZO ar ķēdi.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas TZO piešķiršana tika atsākta 11.11.1994. ar pirmo desmit personu iecelšanu par TZO virsniekiem; tie bija – dzejniece Vizma Belševica, dzejnieks Andrejs Eglītis, kultūras darbiniece Rike Helmsa (Rikke Helms), mākslas zinātnieks Imants Lancmanis, dzejniece Broņislava Martuževa, diriģents Haralds Mednis, tēlnieks Indulis Ranka, teologs Juris Rubenis, un pirmo deviņu personu iecelšanu par TZO kavalieriem, to skaitā – literatūrzinātnieks Valdemārs Ancītis, aktieri Eduards Pāvuls un Harijs Liepiņš, cilvēktiesību aktīviste Lidija Doroņina-Lasmane, kura gan vēlāk no ordeņa politisku iemeslu dēļ atteicās, bet oficiāli nav nokārtojusi dokumentus, tāpēc reģistros joprojām skaitās TZO kavaliere, un citi.

TZO ar ķēdi apbalvo īpašos gadījumos, galvenokārt ārvalstu vadītājus un karaļnamu pārstāvjus valstu vizīšu laikā. Pirmais šo apbalvojumu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 12.04.1995. saņēma toreizējais Francijas Republikas prezidents Fransuā Miterāns (François Mitterrand). 25.091995. TZO ar ķēdi saņēma Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs (Carl XVI Gustav). Viens no pirmajiem par TZO lielkrusta komandieri ar ķēdi 09.10.1996. tika iecelts Igaunijas Republikas prezidents Lenarts Meri (Lennart Meri). Arī Krievijas Federācijas pirmajam prezidentam Borisam Jeļcinam (Борис Николаевич Ельцин) 18.02. 2000. tika piešķirts šis augstais apbalvojums. Pēc protokola augsto viesu pavadošās personas tiek ieceltas par TZO lielkrusta komandieriem, piemēram, dzīvesbiedres vai dzīvesbiedri, citas augstas amatpersonas un militārpersonas.

Par TZO lielvirsniekiem Latvijā ir iecelts, piemēram, Ivars Godmanis, Jānis Stradiņš, grupas “Helsinki-86” dibinātājs Linards Grantiņš, Mariss Jansons, ārvalstu vēstnieki, ministri; par TZO komandieriem ir kļuvuši tie Augstākās Padomes deputāti, kuri 04.05.1990. balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanas Neatkarības deklarācijas pieņemšanu.

Par TZO virsniekiem lielākoties iecelti dažādu kultūras un zinātnes jomu pārstāvji, piemēram, sākotnēji 12.04.1995. kā literatūrzinātniecei un psiholoģei Vairai Vīķei-Freibergai, kura 08.07.1999. kā Latvijas Valsts prezidente tika iecelta par TZO lielkrusta komandieri ar ķēdi.

Līdzīgi kā par TZO virsniekiem, arī par TZO kavalieriem tiek iecelti dažādu jomu izcili darba veicēji.

Salīdzinot ar starpkaru Latvijas laiku, kad ļoti daudzus labus vienkārša darba darītājus apbalvoja ar TZO trīs pakāpju goda zīmēm, mūsdienās tās piešķir ievērojami mazāk.