Jersikas zemes robežas ir vilktas atšķirīgi, jo avotu ziņas ir skopas, bet arheoloģisko pieminekļu izpēte ir nepietiekama. 19. gs. beigu (1897) kartē (Frīdrihs fon Keislers, Friedrich Gotthilf von Keußler) Jersikai atvēlēta visa latgaļu apdzīvotā teritorija. 20. gs. 30. gados Francis Balodis uzskatīja, ka visas latgaļu zemes (atskaitot Tālavu un Atzeli), kā arī sēļu zemes Daugavas kreisajā krastā bijušas pakļautas Jersikai.
Sēļu apgabalu uz dienvidiem no Daugavas Jersikas robežās ietvēra arī Pauls Johansens (Paul Johansen; 1939) un Edgars Dunsdorfs (1976). Ņemot vērā ordeņa un bīskapa zemju sadalījumu Latgalē, gan šie abi vēsturnieki, gan arī Heinrihs Lākmans (Karl Heinrich Laakmann; 1933) ar nelielām variācijām robežu zīmējumā Jersikas valdījumos neiekļāva teritorijas uz austrumiem un dienvidaustrumiem no Lubāna ezera un Maltas upes.
Mūsdienās vairums vēsturnieku ir vienisprātis, ka Latgales austrumu un dienvidaustrumu daļā atradusies senkrievu avotos minētā Lotigola, kas nav bijusi Jersikas sastāvā.
Jersika aizņēmusi samērā lielu teritoriju – ziemeļu virzienā gar Daugavu, Kokneses novadu un lībiešu zemēm tā sniedzās līdz Gaujai Cēsu apkārtnē, aptvēra Aiviekstes lejteces un vidusteces baseinu, Latgalē – Dubnas pieteku Ošas, Feimankas un Jašas baseinus un, iespējams, arī šauru joslu gar Daugavu Sēlijā.
Jersikas zemes centrs bija Jersikas pilskalns (castrum Gerceke) ar plašu senpilsētu (civitas) un kapulauku 10 km uz dienvidiem no Līvānu pilsētas, bet pilsnovads aptvēra ap 100 km2 lielu teritoriju gar Daugavu no Līksnas dienvidos līdz Neretas upei ziemeļos. Jersikas zeme sastāvējusi no vairākiem novadiem: Asote, Gerdene, Lepene, Bebernine bijušas ciešāk saistītas ar centru, savukārt daži Jersikai pakļautie novadi Aiviekstes labajā krastā (Autine, Negeste, Cesvaine, Mārciena, Alene) bijuši samērā patstāvīgi.
Asotes (Aszute) novads ar centru Asotes pilskalnā atradies Aiviekstes kreisajā krastā un aizņēmis ap 300 km2 lielu teritoriju. 14. gs. sākumā par novada centru kļuva Krustpils. Gerdenes (Zerdene) novads pleties Aiviekstes kreisajā krastā uz ziemeļiem no Asotes novada. Šajā teritorijā zīmīgs hidronīms – Gardaunes ezers – un 14. gs. minēta Gardones zeme (terra Gardonen). Autīne (Autenine) bija viens no lielākajiem novadiem. Tā centru vairums pētnieku lokalizē Priekuļu Sārumkalnā, kura tuvumā atrodas Ģūģeru kapulauks. Viduslaikos novada centra funkcijas pārņēma Cēsis. Cesvaines (Zessowe) novads ar centru Cesvaines pilskalnā ietvēris teritoriju starp Lubāna ezera rietumu krastu, Aiviekstes augšteci ar pietekām Kuju un Liedi. Viduslaikos Cesvainē uzcelta arhibīskapa pils (Sesswegen). Uz dienvidrietumiem no Cesvaines, Vidzemes centrālās augstienes vidusdaļā, atradusies Negeste (Negeste, Egeste), tās centrs, iespējams, bijis Viesienas Dārznīcas kalnā. 14. gs. par novada centru kļuva Ērgļi (Erlaa), ko arhibīskaps izlēņoja Tīzenhauzeniem (Tiesenhausen). Mārciena (Marxne) ietvērusi teritoriju, ko iezīmē Aiviekstes labā krasta pieteku – Āronas un Vesetas – baseini. Iespējamais novada centrs – Āronas pilskalns ar senpilsētu un netālo Oliņu kapulauku. Ziņas par Mārcienas pili (Castrum Marxnen) atrodamas vēl 14. gs. pirmās puses dokumentos. 14. gs. otrajā pusē par novada centru kļuva Bērzaune (Bersohn), arhibīskapa vasaļu Tīzenhauzenu galvenā pils. Alenes (Olinae) novads ar centru Oliņkalna pilskalnā (castrum Alene) lokalizēts Aiviekstes lejtecē, gar Daugavu Pļaviņu–Klintaines apkārtnē. Preiļu (Preylen) novads pleties Dubnas upes pieteku – Ošas, Feimankas un Jašas – baseinos. Tā centrs, iespējams, bijis uz dienvidaustrumiem no Preiļiem Anspoku pilskalnā, kur arheoloģiskos izrakumos konstatēta apdzīvotība 11.–13. gs. Varkas (Warka) novada, kas atradies Lubāna ezera dienvidu pusē un Maltas un Rēzeknes upju lejteces rajonā, saistība ar Jersikas zemi ir neskaidra.
Dažu novadu lokalizācija ir strīdīga. Viens no tādiem novadiem ir Lepene (Lepen). Tiek pieņemts, ka tas atradies uz austrumiem no Asotes un uz dienvidaustrumiem no Gerdenes. Lepenes zeme (terra Lepen) minēta 14. gs. vidus dokumentā vienlaicīgi ar Preiļiem un Jersiku. Arī par Bebernines (Bebernine) lokalizāciju vēsturnieku vidū nav vienprātības. Ēvalds Mugurēvičs to saista ar Bebrenes apkārtni Daugavas kreisajā krastā, citi turpretī uzskata, ka tā jāmeklē Daugavas labajā krastā. Dubna (Dubena) sākotnēji tika saistīta ar Dignājas pili, kas viduslaikos nav apdzīvota, bet Dubena minēta vēl kādā 1348. gada dokumentā, uzskaitot Ikšķiļu dzimtas īpašumus. 20. gs. 90. gadu vēsturiskās ģeogrāfijas pētījumos tā tiek novietota Dubnas augštecē Višķu apkārtnē. Uz nozīmīga centra pastāvēšanu šeit norāda 13. gs. avotu ziņas par ieceri dibināt Višķu bīskapiju.