Viena no starptautiski pazīstamākajām austrāliešu grupām 20. gs. 80. un 90. gados, kad tās jaunā viļņa, deju roka un alternatīvā roka hiti figurēja daudzu valstu hitu tabulās. Pēc ilggadējā skatuviskā līdera Maikla Hatčinsa (Michael Hutchence, pilnā vārdā Maikls Kelands Džons Hatčinss, Michael Kelland John Hutchence) nāves (1997) darbojās ar citiem vokālistiem, taču šajā laikā sasniegumi bija pieticīgāki.

1977. gadā Sidnejas (Jaundienvidvelsas pavalsts, Austrālija) vidusskolnieku grupas Doctor Dolphin taustiņinstrumentālists Endrū Feriss (Andrew Farriss, pilnā vārdā Endrū Čārlzs Feriss, Andrew Charles Farriss), dziedātājs M. Hatčinss un basģitārists Gerijs Gerijs Bīrss (Garry Gary Beers, īstajā vārdā Gerijs Viljams Bīrss, Garry William Beers) apvienojās ar ģitāristu Timu Ferisu (Tim Farriss, pilnā vārdā Timotijs Viljams Feriss, Timothy William Farriss) un saksofonistu un ģitāristu Kērku Pengillī (Kirk Pengilly) no grupas Guinness, kā arī ar E. Ferisa un T. Ferisa jaunāko brāli Džonu Ferisu (Jon Farriss, pilnā vārdā Džonatans Džeimss Feriss, Jonathan James Farris), kurš kļuva par jaunizveidotās grupas bundzinieku. Šis mūziķu sekstets saglabājās nemainīgs 20 nākamos gadus.

Grupas pirmais nosaukums bija The Farriss Brothers, īslaicīgi tā saucās arī The Vegetables, bet 1979. gadā pieņēma nosaukumu INXS (dažādas pārmērības apliecinoša angļu valodas izteiciena in excess fonētiskās transkripcijas neformāla variācija).

Pastāvēšanas pirmajos gados INXS daudz koncertēja Sidnejas un Pērtas (Rietumaustrālijas pavalsts, Austrālija) klubos un krogos, izstrādājot muzicēšanas stilistiku, kurā The Rolling Stones radniecīgs roks apvienots ar jauno vilni, ska un popmūziku. Pirmie albumi INXS (1980) un Underneath the Colours (1981) veicināja atpazīstamību Austrālijā, bet ar trešo – Shabooh Shoobah (1982) – grupa debitēja ārpus dzimtenes. Šajā darbā, kas ieskaņots ar vienu no tobrīd ievērojamākajiem austrāliešu producentiem Marku Opicu (Mark Opitz), izteiktāk nekā iepriekš iezīmējās E. Ferisa un M. Hatčinsa loma kolektīvās jaunrades procesā – turpmāk tieši viņi kļuva par grupas galvenajiem dziesmu autoriem, sacerot vairumu populārāko hitu. Shabooh Shoobah iekļuva Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Top 50, bet tā pirmais singls The One Thing ierindojās ASV tabulas 30. vietā, un turpmāk grupa pastiprināti koncentrējās uz ārvalstu tirgus apguvi.

Nākamais solis šajā virzienā bija sadarbība ar amerikāņu deju mūzikas producentu, bijušo grupas Chic līderi Nailu Rodžersu (Nile Rodgers), ASV ieskaņojot albuma Swing (1984) pirmo singlu The Original Sin. Jaunā viļņa stilistiku tajā bagātinājusi fanka ritmiskā ekspresija, kas dziesmu tuvināja laikmetīgam deju mūzikas skanējumam, pirmo reizi nodrošinot Nr. 1 statusu Austrālijā, kā arī labas pozīcijas citu valstu tabulās. Swing pārējās kompozīcijas tika ieskaņotas Anglijā ar producentu Niku Lonē (Nick Launay), un kaut arī tās netuvojās The Original Sin oriģinalitātei, albums līdz ar aktīvu koncertdarbību grupai nodrošināja arvien plašāku ievērību.

Turpinot izkopt jaunā viļņa un fanka kombinācijā balstītu stilistiku, trīs nākamos albumus INXS ieskaņoja ar pieredzējušo angļu producentu Krisu Tomasu (Chris Thomas, iepriekš strādājis ar Roxy Music; The Sex Pistols; Wings; Human League u. c.). Pirmais kopdarbs Listen Like Thieves (1985) pieteica jaunu profesionāla brieduma stadiju un uzrādīja līdz šim augstāko rezultātu (Nr. 11) ASV, bet tā singls What You Need kļuva par grupas pirmo lielo starptautisko hitu.

Īpaši nozīmīgs sasniegums pēc ilgstošiem neveiksmīgiem pūliņiem bija britu mediju un publikas attieksmes maiņa, ko veicināja līdzdalība grupas Queen koncertturnejā 1986. gadā. Kaut arī iesildot Queen uzstāšanos Vemblija stadionā Londonā, INXS tika nomētāta ar tomātiem, Listen Like Thieves kļuva par tās pirmo albumu Apvienotās Karalistes topā, kur tā labākais rezultāts neilgi pēc Vemblija koncerta bija 48. vieta.

Savukārt ar nākamo albumu Kick (1987) INXS kļuva par vienu no slavenākajām grupām pasaulē. ASV ierakstu kompānija Atlantic sākotnēji iebilda pret jaunajām dziesmām piemītošo deju mūzikas ievirzi un ierosināja Kick pilnībā pārstrādāt, tomēr tas līdzās Guns N’ Roses; Def Leppard un U2 aktuālajiem darbiem kļuva par vienu no 1987. gada veiksmīgākajiem roka albumiem. Kritika slavēja efektīgo roka ģitāru un deju bītu kombināciju, M. Hatčinsa baritona dziedājumu un pārliecinošās dziesmas, kā arī vērienīgās koncertturnejas. Mediju un publikas ievērību turpmāk nodrošināja arī M. Hatčinsa harismātiskais publiskais tēls un izskatīgā āriene, kā arī plaši atspoguļotās attiecības ar starptautiski pazīstamām modelēm, TV zvaigznēm un dziedātāju Kailiju Minogu (Kylie Minogue).

Četri Kick singli (Need You Tonight; Devil Inside; New Sensation un Never Tear Us Apart) sasniedza ASV u. c. valstu Top 10. Tūlīt pēc iznākšanas par INXS lielāko hitu (Nr. 1 ASV un Nr. 2 Lielbritānijā – šos rezultātus atkārtot neizdevās nevienam citam grupas ierakstam) kļuva ierasti enerģisks deju roka skaņdarbs Need You Tonight, taču vēlāk par vienu no tās vispazīstamākajām dziesmām kļuvusi Never Tear Us Apart – dramatiska balāde, kas tika atskaņota arī M. Hatčinsa bēru ceremonijā (to iedziedājuši arī The National; Džo Kokers, Joe Cocker; Toms Džonss, Tom Jones, duetā ar Natāliju Imbrugliju, Natalie Imbruglia, u. c. izpildītāji).

Pēc Kick panākumiem intensīvā studijas darba, koncertturneju un reklāmas aktivitāšu nogurdinātie mūziķi ieturēja neilgu kopdarbības pauzi, katrs individuāli iesaistoties lokālas nozīmes projektos ar mērenākām mākslinieciskām ambīcijām un mazāku psiholoģisko slodzi. Pēc triju gadu pārtraukuma, klajā nākot INXS jaunajam albumam X (1990), tas joprojām izpelnījās atzinīgus vērtējumus kā muzikāli loģisks Kick turpinājums. X, tāpat kā tā singli Suicide Blonde; Disappear un Bitter Tears, sasniedza labus popularitātes rādītājus, ļaujot grupai 1991. gada vasarā – tieši piecus gadus pēc neveiksmīgās uzstāšanās Queen iesildītāju lomā – atgriezties Vemblija stadionā, lai sniegtu savu lielāko koncertu, ko noskatījās vairāk nekā 70 000 cilvēku. Tomēr savulaik oriģinālā deju roka stilistika šajā laikā jau bija zaudējusi sākotnējo novitātes efektu un arī X panākumi ilgtermiņā izrādījās ievērojami pieticīgāki par Kick sasniegumiem.

Meklējot jaunu skanējumu, grupa samazināja fankmūzikas īpatsvaru repertuārā, vairāk orientējoties uz alternatīvo roku. Šajā transformācijas procesā INXS atjaunoja sadarbību ar producentu M. Opicu un ieskaņoja albumus Welcome to Wherever You Are (1992), kas kļuva par tās vienīgo Nr. 1 darbu britu albumu tabulā (šajā karjeras stadijā lielākos panākumus INXS baudīja tieši Lielbritānijā, savukārt ASV tās reputācija kritās) un Full Moon, Dirty Hearts (1993), kas ievērojams arī ar M. Hatčinsa dueta partneriem Reju Čārlzu (Ray Charles) un Krisiju Haindu (Chrissie Hynde, grupas The Pretenders soliste) dziesmās Please (You Got That...) un Full Moon, Dirty Heads.

Grupas darbību šajā laikā sarežģīja M. Hatčinsa mentālās veselības stāvoklis – 1992. gada vasarā viņš vardarbīgā incidentā Kopenhāgenā (Dānija) guva galvas smadzeņu traumas, kas radīja progresējošas depresijas, pēkšņu garastāvokļa maiņu un atkārtotas varmācības izpausmes.

1997. gada pavasarī klajā nāca INXS desmitais studijas albums Elegantly Wasted, bet tā paša gada 22. novembrī neskaidros apstākļos 37 gadu vecumā gāja bojā M. Hatčinss. Oficiāli atzītais viņa nāves iegansts ir pašnāvība, bet vairāki dziedātāja līdzgaitnieki uzskata, ka tas bijis nelaimes gadījums.

Pirmajos gados pēc bijušā skatuviskā līdera nāves INXS sniedza dažas uzstāšanās ar dažādiem vokālistiem, bet 2000.–2003. gadā tās solists bija jaunzēlandietis Džons Stīvenss (Jon Stevens); diskogrāfijas vienīgais papildinājums šajā laikā bija singls I Get Up (2003).

2005. gadā televīzijas realitātes šovā Rock Star: INXS no 15 pretendentiem tika izraudzīts nākamais vokālists – kanādietis Dž. D. Forčens (J. D. Fortune, īstajā vārdā Džeisons Dīns Benisons, Jason Dean Bennison). Kopīgi ieskaņotajam albumam Switch sekoja vairākas koncertturnejas, taču publikas interese bija īslaicīga un mūziķu attiecības komplicētas, līdz 2011. gadā Dž. D. Forčens grupu atstāja. Neilgi viņu aizstāja īru dziedātājs Kīrons Gribins (Ciaran Gribbin), taču 2012. gadā INXS izziņoja darbības beigas.

Grupas pēdējā albumā, M. Hatčinsam veltītajā Original Sin (2010), INXS slavenākās dziesmas dzirdamas jaunos ieskaņojumos ar dažādiem vokālistiem, t. sk. ar Trikiju (Tricky), Robu Tomasu (Rob Thomas), Džonu Meieru (John Mayer), Benu Hārperu (Ben Harper) un Milēnu Fārmeri (Mylène Farmer).

INXS saņēmusi sešas Austrālijas Ierakstu industrijas asociācijas (Australian Recording Industry Association, ARIA) balvas, t. sk. trīs godalgas kategorijā Labākā grupa (Best Group, 1987; 1989; 1992), un Britu Fonogrāfijas industrijas (British Phonographic Industry, BPI) balvu Brit kategorijā Labākā starptautiskā grupa (Best International Group, 1991); M. Hatčinsam Brit balva piešķirta kategorijā Labākais starptautiskais mākslinieks vīriešu konkurencē (Best International Male Artist, 1991).

E. Feriss (taustiņinstrumenti, ritma ģitāra, fona vokāls, 1977–2012)

M. Hatčinss (vokāls, 1977–1997; miris 1997)

G. G. Bīrss (basģitāra, fona vokāls, 1977–2012)

T. Ferriss (ģitāra, taustiņinstrumenti, basģitāra, fona vokāls, 1977–2012)

K. Pengillijs (ritma un soloģitāra, saksofons, fona vokāls, 1977–2012)

Dž. Ferriss (sitamie instrumenti, fona vokāls, 1977–2012)

Dž. Stīvenss (vokāls, 2000–2003)

Dž. D. Forčens (vokāls, 2005–2011)

K. Gribins (vokāls, ritma ģitāra 2011–2012)

Beautiful Girl; By My Side; Bitter Tears; Devil Inside; Disappear; I Send a Message; Listen Like Thieves; Need You Tonight; Never Tear Us Apart; New Sensation; Not Enough Time; Original Sin; Shining Star; Suicide Blonde; The One Thing; This Time; What You Need

INXS (Deluxe, 1980); Underneath the Colours (Deluxe, 1981); Shabooh Shoobah (Warner Music, 1982); The Swing (Warner Music, 1984); Listen Like Thieves (Warner Music, 1985); Kick (Warner Music, 1987); X (Warner Music, 1990); Live Baby Live* (East West, 1991); Welcome to Wherever You Are (East West, 1992); Full Moon, Dirty Hearts (East West, 1993); Elegantly Wasted (Mercury, 1997); Switch (Epic, 2005); Live at Barker Hangar* (The Island Def Jam, 2005); Original Sin (Petrol Electric, 2010); Live at Wembley Stadium* (Universal Music Australia, 2014); Live at the US Festival 1983* (Petrol Electric, 2022)

* koncertieraksti