18. novembra gājiens ir Latvijas studentu un viņu organizāciju pirmskara tradīcija. Pirmais gājiens notika 1919. gada 18. novembrī, pēc neatkarības atjaunošanas tradīcija tika atjaunota 1991. gadā. Pirms okupācijas gājienu organizēja LU Studentu padome, un tajā piedalījās mācībspēki, studentu organizācijas un studenti, kuri nepiederēja organizācijām. Pēc neatkarības atjaunošanas gājienu organizē studentu korporāciju jumtorganizācija Prezidiju konvents, un tajā piedalās tikai tie studenti un studijas beigušie (filistri un vecbiedri), kuri ir kādas slēgtās mūža organizācijas biedri. Korporāciju un citu studentu organizāciju biedriem šis ir viens no nozīmīgākajiem gada pasākumumiem. Gājiena maršruts vēsturiski palicis nemainīgs. 

Pasākuma mērķis ir par Latvijas neatkarību kritušo karavīru un valsts dibinātāju simboliska un emocionāla piemiņa un godināšana, kā arī Latvijas akadēmisko mūža organizāciju saimes saliedēšana. Starpkaru Latvijā gājiena mērķis bija visu LU mācībspēku un studentu, bet mūsdienās visu studentu mūža organizāciju kopīgs patriotisma apliecinājums. Ņemot vērā to, ka gājiens sākas plkst. 8.00 no rīta, Rīgā ar to pēc būtības sākas 18. novembra svinības. Agrs gājiena sākšanas laiks arī simboliski apliecina studentu uzticību Latvijai.

Pirms padomju okupācijas, gājienu organizēja LU Studentu padome, kas arī noteica gājiena kārtību. Kopš 1991. gada gājienu organizē tā studentu korporācija, kas attiecīgajā rudens semestrī prezidē Prezidiju konventā. Līdz ar to gājiena organizēšanas izdevumi tiek segti no Prezidiju konventa attiecīgā semestra budžeta.

Starpkaru periodā gājienā piedalījās LU mācībspēki, LU reģistrētas studentu organizācijas un imatrikulēti studenti, kuri nebija organizāciju biedri. Mūsdienās piedalīties gājienā ir aicinātas organizācijas neatkarīgi no to saistības ar noteiktām augstskolām. Gājienā parasti piedalās: Studenšu prezidiju konventā ietilpstošās korporācijas, citas šobrīd pastāvošās akadēmiskās mūža organizācijas: akadēmiskā vienība “Austrums”, akadēmiskā studenšu vienība “Latviete”, konkordija “Valdemārija”, studentu biedrība “Fraternitas Rusticana” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Meža fakultātes studentu biedrība “Šalkone”, latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība “Dzintars”, kā arī LU jauktais koris “Dziesmuvara”. Ar Prezidiju konventa atļauju gājienā var piedalīties organizācijas no citām valstīm vai to atsevišķi biedri. Līdz šim gājienā ar saviem karogiem un bez tiem piedalījušies akadēmisko mūža organizāciju biedri no Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas un citām valstīm. Atšķirībā no starpkaru perioda mūsdienās gājienā piedalās studentu organizāciju filistri un vecbiedri (iespējams, tie veido apmēram 2/3 dalībnieku).

Gājienā mūsdienās piedalās arī augstskolu rektori (pārsvarā LU, RTU un LBTU, dažreiz arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors vai oficiālais pārstāvis) un luterāņu mācītājs (var būt gan no studentu korporāciju vides, gan ārpus tās).

Gājiens notiek pēc īpašas kārtības un saskaņā ar vēsturisko tradīciju. Pulcēšanās notiek pie LU galvenās ēkas. Starpkaru posmā gājiens parasti sākās plkst. 9.00 vai 10.00 no rīta, mūsdienās kustība sākas plkst. 8.00 no rīta, kas ir saistīts ar vajadzību daļēji ierobežot satiksmi galvaspilsētā.

Līdz 1940. gadam gājiena priekšgalā kopā ar LU karogu, kuru nesa LU Studentu padomes prezidijs, gāja universitātes rektors ar mācībspēkiem, kam sekoja pārējie Studentu padomes locekļi, studentu un studenšu korporācijas, citas akadēmiskās mūža organizācijas un neorganizētie studenti saskaņā ar Studentu padomes izstrādātu kārtību. Gājienā piedalījās arī LU koris. Mācībspēki un studenti nesa rokās egļu zarus. Arī kolonnās organizētie studenti sekoja īpašai kārtībai. Sākumā gāja Prezidiju konventa korporācijas kārtībā pēc vecuma (t. i., no vecākās dibinātās korporācijas līdz jaunākajai), tām sekoja Studenšu prezidiju konventa korporācijas tādā pašā kārtībā un pēc tām – citu akadēmisko mūža organizāciju apvienības: Vienotņu vienkopa (no 1935. gada – Vienību savienība), Konkordiju seniorāts un citas organizācijas vecākuma secībā. Gājienā bija atļauts piedalīties arī Prezidiju konventa un Studenšu prezidiju konventa korporācijām, kam bija kandidātu statuss, bet tikai ar aizsegtām krāsām. Pēc organizāciju kolonnām sekoja pārējie studenti.

Piemēram, 1938. gada 18. novembrī gājiena kārtība bija šāda: LU koris, Prezidiju konventa korporācijas, Studenšu prezidiju konventa korporācijas, Vienību savienības organizācijas, Konkordiju seniorāta organizācijas, studentu atturības savienība “Juventus”, studentu biedrība “Zemgalija”, studentu biedrība “Montanija”, studentu biedrība “Šalkone”, studentu biedrība “Fraternitas Rusticana”, studentu biedrība “Dziesmuvara”, teoloģijas studentu brālība “Betanija”, LU filoloģijas un filozofijas studentu biedrība “Ramave”, LU studentu biedrība “Latgale”, LU katoļu studentu biedrība “Fraternitas Catholica”, studentu biedrība “Terra Marianna”, lietuvju studentu biedrība “Viltis”, igauņu studentu biedrība “Estia”, LU studentu vācu biedrību savienība, studentu biedrība “Fraternitas Rigensis”, vācu studenšu biedrība “Constancia”, Latvijas Universitātes Krievu studentu biedrība, Poļu studentu biedrība, ebreju studentu biedrība “Vetulia”, ebreju studentu biedrība “Hasmonaea”, ebreju studentu biedrība “Jardenia”, studentu biedrība “Unitas”, LU ebreju studentu savstarpēja palīdzības kase, neorganizētie studenti.

1938. gadā izraisījās konflikts saistībā ar jauno LU karogu, kuru universitātei pasniedza korporāciju Filistru biedrību savienība. Dāvinājumā nebija atļauts piedalīties citām studentu organizācijām. Tās gājienā izrādīja protestu, ejot aiz atsevišķi nesta Latvijas valsts karoga un ieturot atstarpi no korporācijām. 

Pirmais atjaunotais gājiens pēc neatkarības atjaunošanas notika 1991. gada 18. novembrī. Atjaunotā gājienā priekšgalā soļo organizējošās korporācijas biedrs ar Latvijas valsts karogu, viņam seko Atsevišķās studentu rotas karogs ar godasardzi no vienas no studentu rotas korporācijām (“Lettonia”, “Selonija”, “Lettgallia”, “Talavija” un “Fraternitas Lettica”), kuru biedri bija rotas karavīri. Pēc viņiem iet augstskolu rektori/pārstāvji un mācītājs, kuriem seko Prezidiju konventa prezidējošā korporācija, pēc tam seko pārējās studentu korporācijas vecākuma secībā. Tām seko Studenšu prezidiju konventa korporācijas vecākuma secībā ar Studenšu prezidiju konventa prezidējošo korporāciju priekšgalā. Studentēm seko akadēmiskās vienības, konkordija “Valdemārija” un citas akadēmiskās organizācijas. Gadījumā, ja gājienā piedalās ārzemju akadēmisko organizāciju locekļi ar saviem karogiem, viņi iet gājiena pašās beigās.

Katras studentu korporācijas priekšgalā tiek nests tās karogs, kuru pavada goda sardze.

Covid-19 pandēmijas laikā 2020. un 2021. gadā gājiens nenotika, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un ierobežojumus. 

Vēsturiski gājiens notiek šādā maršrutā: LU galvenā ēka Raiņa bulvārī 19–Raiņa bulvāris–Brīvības bulvāris–Brīvības iela–Cēsu iela–Mēness iela–Miera iela–Klusā iela–Gaujas iela–Aizsaules iela–Rīgas Brāļu kapi. Starpkaru periodā gājiena dalībnieki mēdza kopīgi atgriezties centrā.

Rīgas Brāļu kapos notiek piemiņas brīdis. Starpkaru posmā, ienākot Rīgas Brāļu kapos, gājiena dalībnieki apgāja kapu rindas un pēc tam grupējās svētbrīdim pie Mūžīgās uguns. Svētbrīdis sākās ar korāļu vai tautasdziesmu dziedāšanu LU kora izpildījumā, kam sekoja LU rektora vai prorektora runa, pēc runas turpat tika nolikts vainags. Pēc tam LU karogu trīs reizes lieca pār kapu rindām. Ar to svētbrīdis tika noslēgts.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas svētbrīža tradīcija tika ievērojami papildināta. Ar runām uzstājas LU, RTU, LBTU un dažreiz arī RSU rektori/pārstāvji, kā arī Prezidiju konventa un Studenšu prezidiju konventa prezidējošo korporāciju priekšsēdētāji. Pēc tam tiek nolasīti apsveikumi no valsts augstākajām amatpersonām, ja tādi ir saņemti. Ieviests arī reliģisks aspekts, t. i., sprediķis un kopīga tēvreizes skaitīšana. Ar svētku dziesmām kopīgi uzstājas Prezidiju konventa vīru koris un Studenšu prezidiju konventa koris. Pēc tam gājiena secībā seko ziedu nolikšana pie Mātes Latvijas tēla.

Starpkaru periodā pasākuma dalībnieku skaits bija apmēram no 2000 līdz 5000. Pēc neatkarības atjaunošanas gājiena dalībnieku skaits pakāpeniski auga no vairākiem simtiem 90. gadu sākumā līdz vairāk nekā tūkstotim 90. gadu beigās. 1998. gadā dalībnieku skaits bija ap vienu tūkstoti, un gadu gaitā tas turpināja pamazām pieaugt, sasniedzot ap 1470 cilvēku 2012. gadā. Joprojām saglabājas tendence palielināties dalībnieku skaitam.

Studentu organizāciju gājiens kalpo ne tikai kā apliecinājums Latvijas akadēmiskās saimes patriotismam, bet arī uzsver korporāciju, akadēmisko organizāciju un vispār studentu saimes lomu valsts neatkarības atkarošanā un nosargāšanā, kā arī atgādina sabiedrībai par brīvības cenu un karavīriem, kas krita par valsts pastāvēšanu Latvijas Neatkarības karā. Studentu 18. novembra gājiens ir arī viena no retajām reizēm, kad studentu slēgtās mūža organizācijas vienoti un publiski demonstrē savas vērtības. 18. novembris ir vienīgā diena gadā, kad Rīgas ielās bieži visas dienas garumā redzami studentu organizāciju biedri savās regālijās.