Osvalds Fogelmanis bija ievērojams un nopelniem bagāts karavīrs īpaši Latvijas Neatkarības kara laikā. Valdība O. Fogelmanim uzticēja uzdevumus sakaru uzturēšanā ar sabiedrotajiem (jo zināja vairākas svešvalodas – vācu, angļu, franču). Darbība apliecina karavīram nepierastus uzdevumus, kādus sarežģītajā Neatkarības kara situācijā bija jāpilda daudziem virsniekiem, un tie prasīja arī diplomāta prasmes. Ieņēma amatus armijas struktūrā starpkaru periodā, militārais pārstāvis Polijā, divīzijas štāba priekšnieks.

Dzimis Pēterburgā skolotāja, bijušās Jelgavas lauksaimniecības biedrības līdzdibinātāja, “Līgo” dziedāšanas biedrības dibinātāja, Zvārdes pagastosa dzimušā Jēkaba Fogelmaņa un viņa dzīvesbiedres Lizetes ģimenē.

O. Fogelmaņa bērnībā ģimene atgriezās Jelgavā. Mācījās un 1909. gadā beidza Jelgavas reālskolu, 1909.–1911. gadā un 1912.–1914. gadā studēja Rīgas Politehniskā institūta Tirdzniecības nodaļā. 1920.-1921. g. studēja ekonomiku Latvijas Augstskolas (mūsdienās Latvijas Universitāte) Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 07.09.1923. kā brīvklausītājs beidza Polijas Augstākās karaskolas (Wyższa Szkoła Wojenna) t. s. papildinošo kursu Varšavā.

Brālis Nikolajs Fogelmanis – Latvijas armijas pulkvedis.

Precējies 1921. gadā ar Annu Eleonoru Valteri (juriste, zvērināta advokāta palīdze), bērni – Līvija Rita, Rūdolfs Kristaps, visi 1941.–1960. gadā izsūtījumā Krievijā.

10.1911.–07.1912. savvaļnieks kara dienestā Krievijas armijas 2. strēlnieku artilērijas divizionā. Paaugstināts par bombardieri un 04.1912. – jaunāko feierverkeru (unteroficieri), atvaļināts pēc rezerves praporščika pārbaudījuma nokārtošanas, 08.1912. paaugstināts par artilērijas rezerves praporščiku. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 03.08.1914. mobilizēts armijā Rīgā, virsnieks 29. artilērijas brigādē, 16.08. brigādes sastāvā nosūtīts uz fronti, piedalījās kaujās ar Vācijas armiju Austrumprūsijā un Polijā. No 10.02.1915. bija 20. korpusa artilērijas inspektora sakaru virsnieks. 21.02.1915. Polijā, pie Augustovas 20. korpusa sastāvā krita vācu gūstā, ievietots karagūstekņu nometnēs Vācijā. Pēc Vācijas revolūcijas 12.1918. atbrīvots, atgriezās Latvijā.

21.12.1918. Rīgā iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (leitnants), sevišķu uzdevumu virsnieks Latvijas Pagaidu valdības apsardzības ministra Jāņa Zālīša rīcībā. Virsleitnants (20.02.1919.; apstiprināts), kapteinis (13.07.1919.; par nopelniem), pulkvedis-leitnants (01.03.1921.), pulkvedis (18.11.1931.). 03.07.1919. kā sakaru virsnieks piekomandēts sabiedroto misijām, atstājot iepriekšējā amatā Apsardzības ministrijā. 12.07. piekomandēts atsevišķajam Kurzemes jātnieku eskadronam, atstājot iepriekšējos amatos. Kauju laikā ar Bermonta spēkiem, atrodoties piekomandējumā Amerikas Sarkanā Krusta misijai, 23.10. piedalījās misijas vadītāja Edvarda Raiena (Edward Ryan) gājiena organizēšanā pāri Dzelzs tiltam Rīgā uz Pārdaugavu (nokļuva tiešā Bermonta spēku artilērijas ugunī), 31.10. – šīs organizācijas automašīnu pārvešanā pāri frontei uz Rīgu u. c. 02.–03.11.1919. brīvprātīgi darbojās artilērijas novērošanas postenī Svētā Pētera baznīcas tornī Rīgā, koriģējot sabiedroto karakuģu artilērijas uguni. 20.11.–29.12.1919. pēc paša vēlēšanās komandēts Armijas virspavēlnieka štāba rīcībā frontes dienestam aktīvajā armijā, dienēja 3. Latgales atsevišķajā eskadronā. Šī komandējuma lakā 29.11.–06.12. izpildīja arī sevišķu uzdevumu ārpus eskadrona, dodoties caur Lietuvai uz Tilzīti Vācijā (Austrumprūsijā), lai ģenerāļa Anrī Nīsela (Henri Albert Niessel) Sabiedroto komisijā paustu Latvijas valdības viedokli par Bermonta armijas izvešanas jautājumu no Latvijas teritorijas (cita starpā Latvijas armijas virsnieka uniformā 28 stundas atrazdamies vilcienā no Šauļiem uz Tilzīti Bermonta karavīru pilnā vilcienā), pēc tam bija piekomandēts Amerikas Palīdzības administrācijas misijai Latvijā, koordinējot tās darbību bērnu ēdināšanā un sakarus ar Latvijas valdību. 14.06.1920.–14.10.1921. piekomandēts Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim. No 01.1921. vairākus mēnešus bija no vietējo organizāciju pārstāvjiem jaunizveidotās “Amerikāņu ķēķu centrālkomitejas” priekšsēdētāja vietas izpildītājs, kas koordinēja Amerikas Palīdzības administrācijas darbību. 01.01.1922. pārcelts Galvenā štāba Operatīvās daļas rīcībā un iecelts par militāro pārstāvi Polijā. 24.08.1924. atbrīvots no pārstāvja amata, 09.09. piekomandēts pie Operatīvās daļas, no 25.10. virsnieks 5. Cēsu kājnieku pulkā Rīgā, rotas komandiera vietas izpildītājs, neregulāri uzdots pildīt arī dažādu pulka bataljonu komandiera amata pienākumus, no 19.11.1925. mīnmetēju komandas priekšnieks. 05.1925. piedalījās Igaunijas valsts vecākā valsts vizītes organizēšanā un viņa uzņemšanā Latvijā (23.05. par to izteikta Valsts prezidenta Jāņa Čakstes pateicība). 13.12.1926. iecelts par Armijas komandiera štāba Operatīvās daļas II nodaļas priekšnieka vietas izpildītāju. No 11.06.1928. bataljona komandieris 6. Rīgas kājnieku pulkā, no 01.10.1930. pulka saimniecības priekšnieks. 18.06.1931. iecelts par Vidzemes divīzijas štāba priekšnieku. Vairākkārt ieguva godalgotas vietas virsnieku šaušanas sacensībās. 06.10.1939. atvaļināts no armijas pēc paša vēlēšanās (faktiski militārajai priekšniecībai bija iespaids, ka karā sakautās Polijas Augstākas kara skolas nepilnajā, bet vienīgi papildinošajā kursā brīvklausītāja statusā gūtās zināšanas netiek papildinātas un kara apstākļos var nepietikt divīzijas štāba priekšnieka amata izpildīšanai). Dzīvoja Rīgā. Bija Latvijas Kara skolu beigušo virsnieku apvienības biedrs. No 1933. gada darbojās Latviešu-poļu tuvināšanās biedrībā, no 03.1937. bija AS “Ādu un vilnu centrāle” valdes priekšsēdētāja biedrs, no 12.1939. atklātās sabiedrības “Mehāniskā spalvu pārstrādāšanas rūpniecība E. Zāle un biedrs” līdzdibinātājs un pilnvarnieks.

Padomju okupācijas laikā 14.01.1941. izsūtījumā aizvesta O. Fogelmaņa ģimene (dzīvesbiedre arestēta, piespriests piecu gadu ieslodzījums), pats nebija dzīvoklī. 15.06. pieteicās milicijā nepamatotā cerībā pievienoties ģimenei. Apcietināts, izvests uz Iekšlietu tautas komisarāta Kirovas apgabala iekšējo cietumu Kirovā, Krievijā. 25.11.1942. Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķā apspriede piesprieda nāves sodu.

O. Fogelmanis bija ievērojams, nopelniem bagāts karavīrs, Latvijas Neatkarības kara laikā viens no valdībai tuvākajiem virsniekiem ar ievērojamu lomu sakaru uzturēšanā ar sabiedrotajiem, ko noteica, pirmkārt, plašās svešvalodu zināšanas (vācu, angļu, franču). Darbība atspoguļo karavīram neierastus uzdevumus, kādus Neatkarības kara apstākļos bija jāpilda daudziem virsniekiem, un tie prasīja ne vien karavīra, bet arī diplomāta prasmes. Dienestā, sevišķi Neatkarības kara laikā, labi saskatāmas tā īpatnības un sarežģītā valsts vēsture kopumā.

Par kaujas nopelniem Pirmā pasaules kara laikā kaujās Austrumprūsijā apbalvots ar Krievijas Svētā Staņislava ordeni (III šķira, ar šķēpiem), par nopelniem Latvijas armijā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira; IV šķira), Viestura ordeni (II šķira, ar šķēpiem), Aizsargu Nopelnu krustu, Latvijas Aizsardzības biedrības sudraba medaļu, Francijas armijas Atzinības medaļu, Polijas “Polonia Restituta” ordeni (V šķira), Polijas Drošsirdīgo krustu, Somijas Baltās Rozes ordeni (III šķira), Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas medaļu.