20. gs. 60. gadu vidū Dž. Hendrikss bija jauns blūza un ritmblūza ģitārists, kurš ieguvis prasmes vairāku pieredzējušāku mūziķu (tostarp agrīnā rokenrola slavenības Litla Ričarda, Little Richard) pavadītājsastāvos, un centās uzsākt solokarjeru Ņujorkas (Ņujorkas pavalsts, ASV) klubos un kafejnīcās. 1966. gadā viņš iepazinās ar britu grupas The Animals basģitāristu Č. Čendleru, kurš tobrīd beidza mūziķa karjeru, pievēršoties menedžmentam. Abi vienojās par sadarbību, un 1966. gada rudenī 24 gadus vecais Dž. Hendrikss pārcēlās uz Londonu (Anglija), kur Č. Čendlers piemeklēja viņa jaunā trio The Jimi Hendrix Experience dalībniekus: basģitāristu Noelu Redingu (Noel Redding) un bundzinieku Miču Mičellu (Mitch Mitchell). Jau pirmie priekšnesumi Londonas klubos un džemsesijas ar Ēriku Kleptonu (Eric Clapton) un citiem britu mūziķiem Dž. Hendriksam nodrošināja neparasti virtuoza ģitārista reputāciju. Kad Jimi Hendrix Experience izdevās noslēgt līgumu ar grupas The Who menedžeru jaundibināto ierakstu kompāniju Track Records (vispirms to bija atraidījusi kompānija Decca Records), trio varēja ķerties pie debijas LP ieskaņošanas. Atbilstoši 20. gs. 60. gadu otrās puses pagrīdes kultūras slengam, tā nosaukums parasti attiecināts uz narkotiku, īpaši LSD, lietošanu, taču pats Dž. Hendrikss to saistīja arī ar mīlestību un garīgu pieredzi.