AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 23. jūlijā
Daiga Mazvērsīte

Imants Paura

(06.09.1953. Rīgā)
latviešu mūziķis

Saistītie šķirkļi

  • populārā mūzika Latvijā

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Profesionālā darbība
  • 3.
    Novērtējums
  • 4.
    “Mikrofona” dziesmu aptauja
  • 5.
    Diskogrāfija
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Profesionālā darbība
  • 3.
    Novērtējums
  • 4.
    “Mikrofona” dziesmu aptauja
  • 5.
    Diskogrāfija
Kopsavilkums

Imants Paura ir latviešu mūziķis, komponists, aranžētājs, ansambļu “Arma”, “Tip Top”, kolhoza “Lāčplēsis” vokāli instrumentālā ansambļa vadītājs, 20. gs. 70.–80. gados populāru estrādes dziesmu autors, kā arī nozīmīgs bērnu mūzikas radītājs.

Ģimene un muzikālo gaitu sākums

I. Paura ir mūziķis ar latgaliskām saknēm. Komponista I. Pauras vecāki Ignats un Tamāra Pauras bija mūzikas cienītāji. I. Paura mācījās Rīgas 3. bērnu mūzikas skolas akordeona klasē (1961–1965). Pusaudža gados jaunietis aizrāvās ar ārzemju rokmūziku. No 1969. līdz 1970. gadam viņš mācījās Rīgas 52. vidusskolas fizikas un matemātikas novirziena klasē; kā 10. klases skolēns (1969) viņš iestājās Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas vakara nodaļā, tautas mūzikas instrumentu nodaļas akordeona specialitātē. I. Paura sāka spēlēt taustiņinstrumentus Ķengaraga celtnieku kluba “Lāpa” vokāli instrumentālajā ansamblī.

Profesionālā darbība
70. gadi

Pēc vidusskolas diploma saņemšanas sekoja obligātais karadienests, kuru I. Paura pildīja karavīru ansamblī “Zvaigznīte” (vadītājs Zigmunds Lorencs), turpinot mācības mūzikas vidusskolā. Pēc tās absolvēšanas (1974) iestājās Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijas Mūzikas pedagoģijas nodaļā.

Armijā viņš iepazinās ar ansambļa “Menuets” dalībniekiem un pievienojās grupai kā taustiņinstrumentālists, uzstājāsi Latvijā un piedalījās koncertbraucienā uz Somiju.

1974. gadā I. Paura kļuva par vadītāju Rīgas pilsētas Maskavas rajona kultūras nama ansamblī, kas ieguva nosaukumu “Arma”, pievērsās džezroka stilam, veidoja aranžējumus. “Arma” uzstājās gan savā kultūras namā, gan Latvijas pilsētās, programmā, kurā piedalījās aktieri (Ģirts Jakovļevs, Ints Burāns, Juris Lejaskalns), iekļāva dziesmas, dzeju, humoreskas. 1976. gadā grupa kļuva par Latvijas pašdarbības kolektīvu skates laureātiem, izcīnot 2. vietu vokāli instrumentālo ansambļu grupā. 1977. gadā I. Paura muzicēja arī Aleksandra Kublinska vadītajā grupā “Jūrmalas balsis”, tās repertuārā bija iekļauta viņa dziesma “Sirdsprieks”. Talantīgo un perspektīvo mūziķi uz Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestri pianista darbā uzaicināja tā galvenais diriģents Alnis Zaķis; I. Paura atteicās, uzskatot, ka nav pietiekami virtuozs.

1979. gadā, beidzot konservatoriju, viņš saņēma norīkojumu darbā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts Filharmonijā, kļūdams par taustiņinstrumentālistu Ulda Stabulnieka LPSR Valsts Filharmonijas vokāli instrumentālajā ansamblī. 1979. gadā viņu iecēla par grupas vadītāju, grupa ieguva nosaukumu “Tip Top”. I. Pauras pārziņā bija repertuāra veidošana, aranžējumi, mūziķu sastāva komplektēšana, fona vokāls. 70. gadu beigās populāra kļuva viņa dziesma “Apburtais ceļinieks” (solists Imants Vanzovičs) disko stilā. I. Pauras skaņdarbus izpildīja “Tip Top” un republikas vadošie estrādes solisti Margarita Vilcāne un Ojārs Grinbergs (“Labi būs”), dziesmu radīšanā izveidojās cieša sadarbība ar dzejnieci Dagniju Dreiku.

80. gadi

Desmitgades pirmie gadi aizritēja aktīvā koncertu, ierakstu darbībā, ansamblis “Tip Top” uzstājās televīzijā Latvijā, daudz uzstājās arī ārpus Latvijas. 1980. gada martā bez galvenajiem solistiem kā instrumentālā grupa  “Tip Top” pārstāvēja Latviju līdz tam plašākajā Vissavienības populārās mūzikas festivālā “Pavasara ritmi. Tbilisi – 80” (Весенние ритмы. Тбилиси – 80; vienlaikus ar grupu “Sīpoli”), atskaņojot džezroka programmu, ar kuru “Tip Top” ieguva 3. vietu.

Darbā ansamblī I. Paura bija pieņēmis arī solistu Haraldu Sīmani, kurš koncertos izpildīja savas dziesmas. Latvijā panākumus izpelnījās “Tip Top” solists, dziedātājs Adrians Kukuvass, kas izpildīja I. Pauras 80. gadu sākuma lielākos hitus “Piezvani man” un “Neliec sveci zem pūra”.

1983. gadā mūziķis aizgāja no grupas “Tip Top”; I. Pauru pieņēma Latvijas Radio skaņu režisora darbā, viņš uzņēmās kolhoza “Lāčplēsis” vokāli instrumentālā ansambļa (Valdis Vanadziņš, Uģis Tirzītis, Modris Krūmiņš un citi) izveidi un vadīšanu (1983–1985) Lielvārdē. Par solistiem kļuva no “Tip Top” aizgājušais H. Sīmanis, dziedāja arī Ivars Rutmanis un Latvijas Radio soliste Rita Trence, kura 80. gadu vidū bija nozīmīga I. Pauras sacerējumu (“Mana zvaigzne”, “Balts rīts”, “Dziesmiņa par Mocartu”, “Skolas laiks”) izpildītāja, viņa piedalījās arī grupas “Lāčplēsis” koncertos.

Skaņu režisora darbs I. Pauram sniedza iespēju ieskaņot pašsacerētas dziesmas, ar tām viņš piedalījās “Mikrofona ‘94” dziesmu aptaujā, togad “Viss tev reiz būs” (soliste Aija Kukule) sasniedza 30. vietu, “Piedod, labā” (solists I. Paura) ieguva 7. vietu, “Dziesmiņa par Mocartu” (R. Trence) – 15. vietu. 80. gadu vidū kā komponists I. Paura sadarbojās ar ievērojamo estrādes dziedātāju Viktoru Lapčenoku, kas ieskaņoja dziesmas (“Tālā balss”, “Madara”, “Tavs vārds” un citas). Reizēm I. Paura pats iedziedājis savus sacerējumus, kā “Piedod, labā“, “Saule spīd, lietus līst”, “Mani neskariet” un citas, radīja un ieskaņoja instrumentālo mūziku.

1986. gadā  I. Paura ar ģimeni – sievu, mūzikas pedagoģi un kordiriģenti Ilzi Pauru, meitām Elīnu un Katrīnu – pārcēlās uz Dobeli, kur vadīja vidusskolas kori un kultūras nama kapelu.

90. gadi

1992. gadā kopā ar aktieriem Svetlanu Bless, Voldemāru Šoriņu, Zigurdu Neimani un Aivaru Pūcīti izveidota koncertprogramma “Ļembasts”, kurā I. Paura komponēja, spēlēja, aranžēja, arī dziedāja. 1993. gadā vairākas dziesmas (“Āzītis”, “Dzīves teātris”) trio – V. Šoriņa, Z. Neimaņa, I. Pauras – priekšnesumā piedalījās ““Mikrofona” Šlāgeraptaujā”, kā arī “Vecā Ratiņa” aptaujā, tās izdeva dziesmu izlašu kasetēs. Kā solists vairākas dziesmas ar Guntara Godiņa dzeju (“Pa svešiem dzīvokļiem es blandos”, “Trīsreiz urā!” un citas) mūziķis iedziedāja pats kopā ar Latvijas Radio bigbendu. Tās skanēja Latvijas Televīzijas muzikāli humoristiskajā pārraidē “Aura ‘93” ar Z. Neimaņa un V. Šoriņa piedalīšanos.

1994. gadā I. Pauras dziesma “Piezvani man” iekļuva deju mūzikas grupas “100. debija” repertuārā un debijas albumā.

Komponists pievērsās bērnu mūzikas radīšanai un atskaņošanai, sagatavoja dziesmu programmas, kopā ar Latvijas Leļļu teātra aktrisi Valdu Drulli uzstājās pirmskolas izglītības iestādēs, sacerēta mūzika teātra “Kabata” bērnu izrādēm “Čipolino” (1993), “Pauks un Šmauks” (1999), “Pelnrušķīte” (2000) un citām. Pēc 13 gadiem Dobelē Pauru ģimene atgriezās uz dzīvi Rīgā (1999).

1997. gadā tapa Latvijas Televīzijas seriāls “Dzīvoklis”, kura mūzikas autors bija I. Paura. Viņš kā akordeonists ar instrumentālās mūzikas programmu piedalījās dažādos sarīkojumos; vairāk nekā desmit gadus mūziķis pasniedza akordeona spēli Jelgavas mūzikas vidusskolā (1989–2003, no 1992. līdz 2002. – Jelgavas mūzikas koledža), gadu – Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas koledžā (2004–2005).

21. gadsimts

2001. gadā kopā ar vokālo grupu “Putni” tika izveidota programma “Spēle”, kam I. Paura sacerēja dziesmas, spēlēja akordeonu. Turpinājās darbs ar bērnu kolektīviem, uzstāšanās bērnu auditorijai, sacerot jaunas dziesmas.

Kā komponists I. Paura vairākkārt ir sadarbojies ar Latvijas amatierteātriem, komponējis mūziku valsts teātru izrādēm “Dīvainā misis Sevidža“ (2001), “Patriektā sirds” (2001) Latvijas Nacionālajā teātrī, “Sidraba egle” (2018) Latvijas Leļļu teātrī, radīta mūzika radiouzvedumam “Ziedputeksnīša vakara sarunas” (2020). Ražīgā un prasmīgā skaņraža dziesmas 21. gs. iedziedājuši A. Kukuvass, Normunds Rutulis, Roberts Ošiņš, Andris Daņiļenko, Alise Kante un citi, arī autors pats (“Mīli mani”, “Šī zeme svētā”, “Uguntiņa”, “Varbūt”, “Kā svece deg” un citas).

Novērtējums

I. Pauras muzikālā daiļrade attīstījusies vienlaikus pa interpreta un komponista darbības gultni, viņa skaņdarbi veidoja paša vadīto muzikālo kolektīvu repertuāru. Darbi lielākoties radīti dziesmas žanrā, sacerēta instrumentālā mūzika, to stilistika attīstījusies no džezroka, disko un popmūzikas 20. gs. 70. gados līdz muzikālā teātra tēlainībai 21. gs. Latvijas populārajā mūzikā visveiksmīgākā sadarbība izveidojusies ar dziedātāju A. Kukuvasu, apliecinot lirisku balāžu autora talantu. 90. gados daudz strādāts ar aktieriem Z. Neimani un V. Šoriņu.

I. Pauras dziesmām raksturīgs spilgts melodiskais tematisms, tēlainība, viņš kļuvis par ļoti veiksmīgu bērnu mūzikas autoru un izpildītāju. Sacerēta mūzika zēnu korim, vokālajiem ansambļiem. Bērnu dziesmu “Rūķis tu un rūķis es”, “Vilciens”, “Hallo, Pinokio” un citas notis publicētas dažādos nošu izdevumos. 

Kā mūziķis – praktiķis, taustiņinstrumentālists I. Paura bija grupu “Arma”, “Tip Top”, kolhoza “Lāčplēsis” vokāli instrumentālā ansambļa muzikālais līderis. Savu akordeona spēles prasmi mūziķis nodevis audzēkņiem Jelgavas mūzikas koledžā un Jāzepa Mediņa mūzikas koledžā.

Daļa I. Pauras sacerēto dziesmu ir ieskaņotas, izdotas tematiskās (“Mikrofons ’82“, “Mikrofons ‘84”, “Melodiju stafete” un citās) skaņuplatēs un kasetēs. 1984. gada skaņuplatē “Vēl ir laiks” līdzās grupas “Pērkons” un citām latviešu dziesmām ir izdota I. Pauras dziesma “Čemodāns” (“Ceļotāja dziesma”) vokāli instrumentālā ansambļa “Lāčplēsis” sniegumā.

“Mikrofona” dziesmu aptauja

“Piezvani man” (A. Kukuvass, “Tip Top”), 7. vieta, 1982.

“Piedod, labā” (I. Paura, vokāli instrumentālais ansamblis “Lāčplēsis”), 7. vieta, 1984.

“Dziesmiņa par Mocartu” (R. Trence, vokāli instrumentālais ansamblis “Lāčplēsis”), 15. vieta, 1984.

Diskogrāfija

MC*, “Punktiņi un Sveiks” (bērnu mūzikas grupas), Balss, 1995.

CD**, “Gliemeža lidojums. Bērnu studija “Kukaiņi” dzied I. Pauras dziesmas”, Bērnu studija “Kukaiņi”, 2007.

* magnētiskā kasete

** kompaktdisks

Saistītie šķirkļi

  • populārā mūzika Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Mazvērsīte, D., ‘Aizņēmos naudu no vecāsmātes, lai nopirktu sintezatoru’, Latvijas Radio 2, 02.09.2023.

Ieteicamā literatūra

  • Mazvērsīte, D., ‘Vai piezvanīsim komponistam?’, Ievas Stāsti, Nr. 25, 2013.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Multeņu brīvdiena: dziesmas bērniem, Rīga, Musica Baltica, 2002.

Daiga Mazvērsīte "Imants Paura". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/258636-Imants-Paura (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/258636-Imants-Paura

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana