“Kaupēn, mans mīļais!” ir rokopera divos cēlienos ar Māras Zālītes libretu un dziesmu vārdiem un Jāņa Lūsēna mūziku. Rokopera pirmo reizi tika iestudēta 1999. gadā Liepājas teātrī.

Aicinājumu rakstīt libretu un dziesmu vārdus rokoperai par laupītāju un slepkavu Ansi Kaupēnu (1885–1927) M. Zālītei 1998. gadā izteica toreizējais Liepājas teātra mākslinieciskais vadītājs Juris Bartkevičs, mūzikas radīšanai piekrita komponists J. Lūsēns.

Dzejniece un dramaturģe M. Zālīte rokoperas libretu veidoja kā metaforu rotaļu, kurā Kaupēns, Dzejnieks un Vallija – meitene, kuru mīl abi varoņi – dzīvo dzīves, kas kļūst par nacionālā likteņa zīmi, atspoguļojot sociālo un garīgo tautas sirdsapziņu kā pagātnē, tā arī šodienā. Sižetiskā darbība risinājās laika posmā no 1919. gada līdz 1927. gadam. Centrālais personāžs Ansis Kaupēns bija dezertējis no Latvijas armijas Neatkarības kara laikā un, plašākai sabiedrībai nezinot, sešu gadu laikā ar savu bandu bija nogalinājis deviņpadsmit cilvēkus. Tiesā pirms pakāršanas Kaupēns labprātīgi atzinās savos noziegumos, 1927. gadā viņam piespriestais nāvessods tika izpildīts; laikraksti plaši atainoja tiesas prāvu. Par A. Kaupēnu klīda daudz baumu, kuras ar laiku pārvērtās leģendās, zēniem parādījās jauna rotaļa – Kaupēna sagūstīšana un tiesāšana.

1999. gada 12. jūnijā Liepājas teātrī notika J. Lūsēna un M. Zālītes rokoperas “Kaupēn, mans mīļais!” pirmizrāde. Iestudējuma režisors – Valdis Lūriņš, scenogrāfs – Rauls Zitmanis, kostīmi – Zigrīda Atāle, horeogrāfe – Tamāra Ēķe.

Rokoperā bija 11 sieviešu un 14 vīriešu lomas. Galveno, Kaupēna lomu, atveidoja Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ivars Stonins un dziedātājs, mūziķis, dziesmu autors, grupas “Tumsa” solists Mārtiņš Freimanis, kuram nebija aktieriskas sagatavotības. Vallijas lomu izpildīja Inga Martinsone, Inese Caune; lomās Sigita Jevgļevska (Pļaviņa), Aina Jaunzeme, Emīls Dreiblats, Leonīds Locenieks, J. Bartkevičs un citi.

Radošās grupas traktējumā galvenais varonis A. Kaupēns bija kara traumēts cilvēks, ar attiecīgu žestu valodu atbilstoši mirkļiem, kad pazib atmiņu uzplaiksnījumi. Lielāki trokšņi lika A. Kaupēnam sagrābt galvu rokās, kā sargājot sevi eksplozijā, bailēs no trieciena. Arī tādējādi tika paskaidrots, kāpēc izrādes centrā ir noziedznieks, atklājot apstākļus, kādos degradējusies šī personība. Pretstats Kaupēnam bija dziedātāja, grupas “bet bet” solista Zigfrīda Muktupāvela atveidotais Dzejnieks, kas arī cerēja uz meitenes Vallijas sirdi, viņa duelis ar Kaupēnu bija izrādes dramaturģiskā kulminācija. Z. Muktupāvels parādīja teicamu aktierisko sniegumu, spēja paust sava varoņa pārdzīvojumu traģikas dziļumu.

Rokoperas izrādēs muzicēja komponists J. Lūsēns (taustiņinstrumenti), pārējos instrumentus spēlēja grupas “Līvi” mūziķi: Tomass Kleins (ģitāra), Jānis Grodums (basģitāra), Dainis Virga (sitamie instrumenti). J. Lūsēna muzikālajā partitūrā bija solodziedājumi, ansambļi, kori, instrumentālā mūzika, deju numuri; vadmotīva loma bija Dzejnieka dziesmai “Es neesmu dubļus bridis”, kas ir rokoperas populārākā dziesma.

Rokoperas “Kaupēn, mans mīļais!” panākumi bija triumfāli, rudenī notika izrādes Rīgā. Liepājas teātris pēc ilgākas radošās krīzes atkal nonāca Latvijas publikas uzmanības degpunktā. 1998./1999. gada sezonas gadskārtējā teātra balvu pasniegšanas ceremonijā “Spēlmaņu nakts” žūrijas ieskatā uzvedumam tika piešķirts arī Grand Prix – galvenā balva. Publikas iemīļotā rokopera “Kaupēn, mans mīļais!” uzvarēja nominācijā “Labākā muzikālā izrāde dramatiskajā teātrī”, sezonas “Labākā aktiera” titulu togad izpelnījās trīs aktieri reizē, tostarp I. Stonins par Kaupēna tēlu un J. Bartkevičs – par lomām izrādēs “Kaupēn, mans mīļais!”, “Paula kungs” un citās. Žūrijas speciālbalva tika piešķirta labākajam muzikālajam aktierim Z. Muktupāvelam par Dzejnieka lomu.

Kopumā rokopera “Kaupēn, mans mīļais!” līdz 2004. gadam Liepājas teātra uzvedumā piedzīvoja 115 izrādes (Liepājā, Rīgā un citur), kuras apmeklēja 85 000 skatītāju. Tās ieraksts ar abiem galveno lomu izpildītāju duetiem iemūžināts kompaktdiskā (2001). Par darbu rokoperā komponists J. Lūsēns saņēma Latvijas Lielo mūzikas balvu (2000). Balvu par aktiermākslu izrādē “Kaupēn, mans mīļais!” Liepājā (2000), suminot 1999. gada labākos radošo profesiju pārstāvjus, saņēma arī M. Freimanis.

Turpmāk rokoperas fragmenti ir izmantoti koncertos, tās mūzikas svīta atskaņota Rīgas 810. jubilejas svinību koncertā “Meistars. Dziesma. Leģenda” Mežaparkā (2011).

2011. gadā J. Lūsēns atgriezās pie rokoperas, galvenajai lomai uzaicinot Jaunā Rīgas teātra aktieri Andri Keišu, Dzejnieku tēloja dziedātājs Marts Kristiāns Kalniņš. Uzvedumu producēja muzikālais teātris “Ars Nova”, režisore bija Inese Mičule, scenogrāfs – Gints Sippo, kostīmu māksliniece – Ieva Veita, horeogrāfe – Inga Raudinga. Izrādes notika dažādās Latvijas pilsētās (2011–2013), ieskaitot Latvijas Nacionālo operu Rīgā. Galvenās lomas atveidoja Ance Krauze (Valija), Kristīne Zadovska (Māte), Valmieras Drāmas teātra aktieri Inese Ramute, Terēza Lasmane, Inga Siliņa, Arnolds Osis, Ģirts Rāviņš, Aigars Vilims. Rokoperā piedalījās mūziķu grupa J. Lūsēna vadībā, muzikālo materiālu papildināja jauns, Vallijai sacerēts solodziedājums.

Atzīmējot “Kaupēn, mans mīļais!” 20. jubileju, 2019. gada nogalē J. Lūsēna un M. Zālītes kopdarbs no jauna atdzima, šoreiz kā “Izklaides producentu grupas 7” producēts koncertuzvedums: režisore Paula Pļavniece, scenogrāfs Uģis Bērziņš, kostīmu māksliniece Elīna Milta, horeogrāfe Egija Abaroviča. Titullomā iejutās Latvijas Nacionālā teātra dziedošais aktieris Raimonds Celms, Dzejnieka partiju atkal dziedāja Z. Muktupāvels, Vallijas lomai konkursa kārtībā tika izvēlēta plašākai publikai nezināma izpildītāja – Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas 3. kursa audzēkne Madara Gaile. Lomās: Anmary, Zigurds Neimanis, Annija Putniņa, Elizabete Zagorska, Rīgas Doma kora skolas Mūziklu un džeza nodaļas audzēkņi, izrādēs piedalījās mūziķu grupa J. Lūsēna vadībā: Lauris Amantovs, Gints Stepanovs, Normunds Piesis, Sandis Bārdiņš un citi. Mūzika bija no jauna aranžēta, iesaistot pūšaminstrumentu skanējumu – komponists šo versiju nosauca par vokāli un muzikāli visprofesionālāko.

2020. gada janvārī sākto izrāžu sēriju pārtrauca Covid-19 pandēmija, rokoperas trupa darbu atsāka 2022. gada sākumā, 11.08.2022. notika vienīgā brīvdabas izrāde Siguldas pilsdrupu estrādē.

Laikā, kad tapa rokopera “Kaupēn, mans mīļais!”, vienīgais žanra paraugs Latvijā bija Zigmara Liepiņa un M. Zālītes rokopera “Lāčplēsis”; Liepājas teātra uzvedums mākslinieciski bija līdzvērtīgs, lai gan izrādes centrā bija ļaundaris A. Kaupēns. Līdzinoties Lāčplēša un Melnā bruņinieka pretstāvībai, M. Zālīte A. Kaupēna pretmetam radīja romantisko Dzejnieka tēlu, kurš bija ne tikai nozīmīgs saistposms darbībai, bet kalpoja par A. Kaupēna alter ego. Visām lomām ir reāli prototipi, izņemot Dzejnieku. Darbā savijās reāli pagātnes fakti: A. Kaupēna krimināllieta ar mīlasstāstu un 20. gs. 20. gadu Latvijas sabiedrības atainojums. Vienlaikus caur Dzejnieka un slepkavas tēliem autori vēstīja par 20. gs. 90. gadu Latvijas sabiedrībā aktuāliem un būtiskiem ētiskiem un eksistenciāliem jautājumiem, kuri nezaudēja aktualitāti arī turpmāk.

J. Lūsēna mūzikā ir saklausāma gan rokoperas darbības laika mūzikas stilizācija, gan rokmūzika, arī ironija, ieskanas latviešu folkloras motīvi. M. Zālīte libretā integrēja dziesmas, kuru teksti bija uztverami arī kā dzejoļi, vienlaikus tie bija ļoti muzikāli.

Reti kad kāds muzikāli skatuvisks uzvedums izpelnījies tik vienbalsīgu kritikas atzinību, izceļot arī V. Lūriņa neparasto režisorisko brīvību, Liepājas teātra trupas saliedētību. Rokopera visai Latvijai atklāja ar neparasti spilgtu muzikālu un aktierisku talantu apveltīto M. Freimani.

Uzvedums “Kaupēn, mans mīļais!” 1999. gadā kļuva ne vien par Liepājas teātra, bet par visas latviešu teātra mākslas notikumu ar daudz balvām radošajam kolektīvam, iezīmējot augstāko māksliniecisko punktu Liepājas teātra attīstībā gadsimtu mijā. 

Rokoperas “Kaupēn, mans mīļais” mūzika ir iemūžināta kompaktdiskā, tā tiek atskaņota dažādās versijās koncertos, ir skanējusi Mežaparka estrādē; tās visbiežāk atskaņotā dziesma ir “Dzejnieka dziesma”.  

CD*, “Kaupēn, mans mīļais”, Liepājas teātris, 2001.

* kompaktdisks