Tukuma rajona Lapmežciema zvejnieku kolhoza “Selga” latviešu populārās mūzikas ansamblis (1973–1986) bija iecienīts Latvijā visu savu darbības laiku, pateicoties Latvijas PSR pazīstamu dziedoņu, profesionālu mūziķu iesaistei. Grupas repertuārā bija latviešu, ārzemju un pašu grupas dalībnieku skaņdarbi.

1973. gadā Lapmežciema zvejnieku kolhoza “Selga” direktors Pēteris Naglovs nolēma izveidot spēcīgu, koncertējošu vokāli instrumentālo sastāvu, kuru uzticēja izveidot iepriekš Rīgas Studentu orķestrī saksofonu spēlējušam radio un televīzijas žurnālistam, Vissavienības skaņuplašu firmas “Melodija” redaktoram Aldim Ermanbrikam, kas solista darbam uzaicināja Andreju Lihtenbergu. Mūziķu sastāvu veidoja Andrejs Locis (saksofons), Francis Raudis (trompete), Kārlis Rūtentāls (elektriskās ērģeles), Bernards Vilcāns (ģitāra), Armands Melnalksnis (basģitāra), Viktors Klimovičs (sitamie instrumenti), dziedāji Māra Krievkalne, Ēriks Kamarūts, Anna Bula (Klimoviča) – stilam raksturīga vokālā daudzbalsība, solistu maiņa.

Pirmo programmu “Selga” nodeva 1973. gada rudenī, repertuārā bija dzirdētas latviešu padomju un aizrobežu komponistu dziesmas; grupa Latvijas apdzīvotajās vietās uzstājās koncertos, kam  parasti sekoja deju programma. Duets – A. Lihtenbergs un M. Krievkalne – veica ierakstus (“Neļķu ugunīs”, “Silazvans”), ieskaņoja arī A. Lihtenberga un Ē. Kamarūta duetā izpildīto dziesmu “Marija Helēna” un citas.

1974. gadā notika koncerti Igaunijas Padomju Sociālistiskajā Republikā, Rīgā; “Selga” piedalījās Baltijas zvejnieku kolhozu festivālā “Jūras pērle”, kur ieguva 1. vietu. A. Lihtenbergs kļuva par labāko dziedātāju, M. Krievkalne un Ē. Kamarūts ierindojās 3. vietā.

Vienlaikus ar “Selgu” kolhoza kultūras namā darbojās arī tā dēvētā “Mazā Selga” –  populārās mūzikas  ansamblis, kura pirmsākumi rodami 1969. gadā. Grupā, kas uzstājās vietējās apkaimes deju vakaros, muzicēja Māris Podnieks, Juris Bušs, Ģirts Grīnbergs un Jānis Priede (vadītājs). Tās sākotnējais nosaukums bija “Rangers”, pēc tam “Ugunsputni”. Turpmākajos gados “Mazajā Selgā” dalībnieku vidū bija Andris Kronbergs, Aivars Arums, Edgars Treimanis, Aivars Gudrais un citi. Republikas pašdarbības mūziķu un kolektīvu tarifikācijas skatēs šis ansamblis startēja estrādes deju orķestru kategorijā, vairākkārt piedalījās Baltijas zvejnieku kolhozu ansambļa festivālā “Jūras pērle”. Kolektīvs atskaņoja pavadījumus kolhoza kultūras nama dejotājiem, vokālajiem ansambļiem, uzstājās kopā ar tiem. Līdz 1984. gadam “Mazā Selga” A. Kronberga vadībā turpināja uzstāties kā “Felikss” (skaņu operators bija Felikss Zagorskis).

1974. gada beigās no “Selgas” aizgāja solisti M. Krievkalne un Ē. Kamarūts, kā arī vairāki mūziķi. Vietā tika uzaicināts Rīgas Medicīnas darbinieku kluba ansamblis: Aivars Zītars (basģitāra), Juris Kļava (taustiņinstrumenti), Konstantīns Dmitrijevs (sitamie instrumenti), Harijs Užans (ģitāra, balss), Rihards Savickis (saksofons), Sandra Ozolīte (balss, vijole), Gunta Mestere (balss, vijole); no iepriekšējā sastāva savu darbību turpināja A. Lihtenbergs, A. Bula, A. Ermanbriks.

1975. gada janvārī tika nodota jauna programma, komponēja arī A. Zītars, H. Užans, notika 20 koncertu mēnesī, arī uzstāšanās Tallinas televīzijā. A. Lihtenbergs un H. Užans repertuāra dziesmas (“Dzīves mīklas”, “Četri brāļi bija” un citas) ieskaņoja radio, tās kļuva populāras, ansamblim bija lieli panākumi Latvijā. 

1975. gada beigās K. Dmitrijeva vietā bungas sāka spēlēt Ziedonis Rudzītis, R. Savicka vietā saksofonu spēlēja Raimonds Raubiško, par ansambļa muzikālo vadītāju kļuva ģitārists, dziedātājs, komponists Zigmunds Lorencs (agrāk “Eolika”). “Selgas” skanējums kļuva vēl profesionālāks, repertuāru papildināja skaņdarbi, aranžējumi džezroka stilā. Nozīmīga dziesmu daļa tika veltīta jūras tēmai, programmā bija iekļautas ansambļa dalībnieku, Raimonda Paula, ārzemju modes dziesmas (ar Jura Brežģa vārdiem latviski). Notika ieraksti “Melodijas” studijā, A. Lihtenbergs daudz ierakstīja dziesmas radio studijā, izpildot dažādu repertuāru, kura veiksmīgākos skaņdarbus viņš izpildīja “Selgas” koncertos, tajos skanēja arī dueti, solistu ansambļi, solo dziedāja arī Z. Lorencs.

1976. gadā tika izdots vienīgais “Selgas” minialbums – mazā skaņuplate ar četrām dziesmām: “Kuģiem nenāk miegs” (Z. Lorencs), “Jūras vidū, jūras malā” (A. Zītars), divas adaptētas ārzemju dziesmas “Tu man patīc” un “Džambulaja”. 1976. gada sākumā zvejnieku kolhoza ansamblim pievienojās soliste Rasma Pavasare (dzimusi Liepiņa, iepriekš Rīgas estrādes orķestra sieviešu vokālā ansambļa dalībniece). Togad “Selga” ieguva 2. vietu Baltijas zvejnieku kolhozu orķestru festivālā “Jūras pērle” un republikāniskās pašdarbnieku tarifikācijas skates finālā, sekoja vieskoncerti Bulgārijā: Sofijā, Pļevnā un Rusē. No grupas aizgāja pianists J. Kļava, no “Mazās Selgas” sastāvam pievienojās E. Treimanis (ģitāra, balss).

Koncertos Latvijā grupa lielākoties tika pieteikta kā A. Lihtenbergs un ansamblis “Selga”, klausītāju iemīļotais solists bija tas, kurš piesaistīja publiku.

1978. gada sākumā R. Pavasares vietā “Selgā” atgriezās S. Ozolīte, festivālā “Jūras pērle” tika izcīnīta 2. vieta. 1978. gada 2. septembra laikrakstā “Padomju Jaunatne” tika publicēta anonīma vēstule ar sūdzību par A. Lihtenberga uzvedību “Selgas” koncertā Saldū, sekoja situācijas analīze presē, Kultūras ministrijā; rezultātā par pieļautajiem pārkāpumiem izbraukuma koncertos ansamblim “Selga” tika aizliegts uzstāties ārpus kolhoza “Selga” robežām līdz 1979. gada 1. martam. Notika divi trīs koncerti mēnesī, oktobrī no darba atbrīvoja A. Ermanbriku.

1979. gada sākumā pazuda un nezināmos apstākļos nomira solists A. Lihtenbergs, no ansambļa atkal aizgāja S. Ozolīte, viņas vietā dziedāt sāka Pārsla Gebharde, par vadošo solistu kļuva arī E. Treimanis. Mūziķu sastāvam R. Raubiško vietā pievienojās saksofonists Ivars Birkāns. Turpmāk sekoja vēl vairākas sastāva maiņas: īsu brīdi (1980) taustiņus spēlēja Juris Kulakovs, atgriezās H. Užans, aizgāja Z. Lorencs, par solistu kļuva Olafs Šlesers, Latvijas Radio kora dziedātājs, pianists. Nevienam no dalībniekiem ansamblis “Selga” nebija pamatdarbs, uz laiku grupā iesaistījās pianists Ivars Kraucis, skanēja populāras dziesmas no Toto Kutunjo (Toto Cutugno), grupas Smokie repertuāra latviešu valodā.

1982. gadā pēc 2. vietas republikas pašdarbnieku skates finālā I. Birkānu aizstāja saksofonists, dziesmu autors Valdis Drulle, ģitāru spēlēja un dziedāja Juris Skrajāns (vēlāk kapelas “Bumerangs” dalībnieks). 1982. gadā notika daži koncerti kopā ar Kasparu Dimiteru, kuram bija izveidojies duets ar S. Ozolīti, no ansambļa aizgāja G. Mestere. Bērna kopšanas atvaļinājumos devās un atgriezās Anna Bula, 1983. gadā viņas vietā pieņēma vidusskolnieci Ingu Grosu, par ansambļa muzikālo vadītāju strādāja un komponēja A. Zītars (1984. gadā viņš emigrēja uz Kanādu). Bija izmaiņas sastāvā – I. Krauci nomainīja komponists, taustiņinstrumentālists Edvīns Zālītis, dziedāja Zigurds Skrodelis, no grupas aizgāja F. Raudis. Lai gan koncertdarbība turpinājās bez pārtraukuma, viduvējā snieguma dēļ 1984. gada septembrī kolhoza vadība uzteica darbu mūziķiem.

Pēc reorganizācijas grupa “Selga” darbu turpināja kā dziedātāja Žorža Siksnas pavadošais kolektīvs, muzikālo vadību uzņēmās pianists un komponists Ivars Vīgners, oficiālais ansambļa vadītājs skaitījās I. Birkāns. Par “Selgas” dalībniekiem kļuva ģitāristi Guntis Brancis un Dzintars Sāgens, dziedāja S. Ozolīte, P. Gebharde un Valda Eizenšmite.

1985. gada vasarā notika daudz “Selgas” koncertu, tās repertuārā iekļāva I. Vīgnera dziesmas. 1986. gadā daļa sastāva oficiāli pārcēlās uz Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts Filharmoniju, kur turpināja darbu, bet bez nosaukuma “Selga”. Grupas dalībnieki S. Ozolīte, H. Užans un V. Drulle izveidoja ansambli “Sandra un Harijs” ar kantri stila repertuāru, kurā saklausāmas arī “Selgas” laika atbalsis.

1987. gadā zvejnieku kolhozam “Selga” jau bija cits ansamblis – J. Kulakova vadītais “Pērkons”.

2013. gadā tika paziņots par ansambļa “Selga” darbības atjaunošanu, taču vienīgais iepriekšējo sastāvu mūziķis bija Z. Rudzītis. Ar “Selgas” vārdu ieskaņoja un iesniedza “Latvijas šlāgeraptaujai” dziesmu “Cerību vīns”.

Ar nosaukumu “Selga” latviešu populārajā mūzikā parasti tiek apzīmēts dziedātāja A. Lihtenberga pavadošais ansamblis, kas darbojās Lapmežciema zvejnieku kolhoza kultūras namā, sākot no 1973. gada. Tā repertuāra iezīme bija daudz jūras tēmai veltītu melodiju, populāras ārzemju dziesmas latviešu valodā, aktuālie pašmāju autoru, nereti ansambļa dalībnieku, sacerēti skaņdarbi, kas nodrošināja lielu klausītāju skaitu koncertos, deju vakaros.

Ansambļa skanējuma vizītkarte bija atšķirīgi solisti, to dueti, ansambļi, liela nozīme bija pūšaminstrumentu (trompete, saksofoni) skanējumam, grupas dalībnieki bija Latvijā labi pazīstami, izcili profesionāli mūziķi, dziedātāji.

Populārās mūzikas  ansamblis “Selga” izcēlās ar ļoti aktīvu koncertdarbību – mēnesī ap 20 koncertu –, reizēm vairāki vienā dienā, grupa koncertēja arī ārpus padomju okupētās Latvijas, piedalījās vairākās Latvijas Televīzijas koncertfilmās, cīnījās par tituliem Baltijas zvejnieku kolhozu festivālā “Jūras pērle”, kur regulāri ierindojās starp laureātiem, tāpat kā republikas pašdarbības estrādes kolektīvu un individuālo izpildītāju skatēs.

Lai gan tapa samērā daudz ierakstu, veikti “Melodijas” Rīgas studijā, Latvijas Radio, “Selgai” tās pastāvēšanas laikā ir izdota tikai mazā skaņuplate. 

“Mikrofona” dziesmu aptaujā grupas vārds neparādījās, minēti tikai solisti: S. Ozolīte (“Par visu maksāju es dārgi”, 6. vieta, 1978), Z. Lorencs (“Ceriņi”, 2. vieta, 1977; “Zaķu sala” 8. vieta, 1978, “Janvārī”, 12. vieta, 1979). Ļoti iecienīts bija A. Lihtenbergs un viņa repertuārs. Pēc dziedoņa noslēpumainās nāves viņa balss ierakstus pārstāja raidīt radio, “Selgas” darbību apgrūtināja dalībnieku blakusdarbi, konkurences pastiprināšanās Latvijas mūzikas tirgū. 

MP*, “Kuģiem nenāk miegs”, Melodija, 1976.

* mazā skaņuplate