Visvairāk strādājis ar grupu The Heartbreakers, muzicējis arī grupās Traveling Wilburys un Mudcrutch, kā arī izdevis soloierakstus.

Bērnībā un pusaudža vecumā lielu iespaidu uz nākamo mūziķi atstāja pastāvīgs konflikts ar vardarbīgo tēvu, kurš nespēja samierināties ar dēla vienaldzību pret tradicionālām ASV dienvidnieku dzīvesveida vērtībām, dodot priekšroku mākslinieciskām un muzikālām interesēm – vēlāk T. Petijs atzina, ka šī pieredze nostiprinājusi spēcīgas brīvības un neatkarības alkas, kuru piepildījumu viņš saskatījis mūziķa karjerā. 10 gadu vecumā īsa tikšanās ar Elvisu Presliju (Elvis Presley) zēnā atmodināja interesi par rokenrolu, bet vēl lielāku radošo motivāciju sniedza britu invāzijas mākslinieku – īpaši The Beatles – mūzika un panākumi. Kopš 13 gadu vecuma darbojās dažādās vienaudžu grupās, bet 20. gs. 70. gadu sākumā muzicēja Floridas pavalstī iecienītā grupā Mudcrutch. Cerībā uz plašāku ievērību, 1974. gadā Mudcrutch pārcēlās uz Losandželosu (Kalifornijas pavalsts, ASV), bet gadu vēlāk T. Petijam – tās galvenajam vokālistam un dziesmu autoram – saņemot ierakstu kompānijas Shelter Records piedāvājumu noslēgt līgumu kā solo māksliniekam, beidza pastāvēt.

Sākot ieskaņot debijas albumu, T. Petijs izveidoja jaunu grupu, kurā ietilpa arī bijušais Mudcrutch ģitārists Maiks Kembels (Mike Campbell) un taustiņinstrumentālists Benmonts Tenčs (Benmont Tench). Jaunais sastāvs pieņēma nosaukumu Tom Petty and the Heartbreakers (angļu ‘Toms Petijs un siržu lauzēji’); T. Petijs bija tā muzikālais un organizatoriskais līderis, vokālists un galvenais dziesmu autors, savukārt M. Kembels un B. Tenčs – viņa tuvākie radošie partneri visā turpmākajā profesionālajā darbībā.

Pirmais albums Tom Petty and the Heartbreakers un tā singls Breakdown (abi 1976. gadā) sākotnēji lielāku ievērību guva Lielbritānijā un tikai pēc tam izpelnījās uzmanību arī ASV. Par nacionāla mēroga slavenībām grupu padarīja trešais albums Damn the Torpedoes (1979) – kritika slavēja prasmi rokmūzikas tradīcijas (īpaši folkroka grupas The Byrds ietekmes, kas T. Petija jaunradei raksturīgas arī vēlāk) sapludināt ar pankroka un jaunā viļņa spontāno enerģiju, kā arī vidusšķiras jauniešu dzīves realitātē balstītos tekstus. Albums ar grupas pirmajiem Top 20 singliem Don’t Do Me Like That un Refugee septiņas nedēļas noturējās Billboard topa 2. vietā (piekāpjoties tikai Pink Floyd darbam The Wall) un joprojām tiek vērtēts kā klasisks sava laika amerikāņu rokmūzikas paraugs.

1981. gadā Billboard singlu topa 3. vietu sasniedza T. Petija un grupas Fleetwood Mac dziedātājas Stīvijas Niksas (Stevie Nicks) duets Stop Draggin’ My Heart Around – dziesma, ko T. Petijs sacerējis līdzautorībā ar M. Kembelu, iekļauta S. Niksas debijas soloalbumā un tās ieskaņojumā dzirdami arī pārējie Heartbreakers mūziķi.

1985. gadā Tom Petty and the Heartbreakers piedalījās desmitgades lielākajā mūzikas industrijas notikumā – labdarības koncertakcijā Live Aid Filadelfijā (Pensilvānijas pavalsts, ASV), bet 1986. gadā veica kopīgu koncertturneju ar Bobu Dilanu (Bob Dylan), uzstājoties gan ar savu dziesmu programmu, gan kā B. Dilana pavadītājsastāvs.

Ar Heartbreakers T. Petijs ieskaņoja 13 studijas albumus – īpaši izceļami Southern Accents (1985), kurā mūziķis reflektē par savām saknēm ASV Dienvidos un to ietekmi uz savu personību, kā arī Into the Great Wide Open (1991), kas radīts sadarbībā ar angļu grupas Electric Light Orchestra līderi un producentu Džefu Linnu (Jeff Lynne).

Tom Petty and the Heartbreakers pēdējais studijas ieraksts Hypnotic Eye iznāca 2014. gadā un kļuva par tās vienīgo Nr. 1 albumu ASV. Savukārt pēdējā koncertturneja, ar ko grupa atzīmēja pastāvēšanas četrdesmitgadi, notika 2017. gadā – T. Petijs nomira nedēļu pēc tās beigām, pārdozētu pretsāpju medikamentu izraisītas sirdslēkmes rezultātā.

1988. gadā T. Petijs kā jaunākais dalībnieks iesaistījās roka klasiķu supergrupā Traveling Wilburys, kurā ietilpa arī B. Dilans, agrīnā rokenrola paaudzes slavenība Rojs Orbisons (Roy Orbison), bijušais Beatles mūziķis Džordžs Harisons (George Harrison) un Dž. Linns. Spontāni radusies grupa, kuras sākotnējais mērķis bija vienas dziesmas ieskaņošana, piesaistīja plašu ievērību un izdeva divus albumus; debijas ieraksts Traveling Wilburys Vol. 1 (1988) tika izvirzīts Grammy balvai kategorijā Gada albums (Album of the Year).

Veiksmīgu sadarbību ar Dž. Linnu kā līdzautoru un producentu T. Petijs turpināja pirmajā soloalbumā Full Moon Fever (1989), kurā iekļautas arī divas no viņa pazīstamākām dziesmām – Free Fallin un I Won’t Back Down. Vēlāk, paralēli darbībai ar Heartbreakers, mūziķis izdevis vēl divus soloalbumus – augstu novērtēto Wildflowers (1994), kurā viņš iejuties folkroka dziesminieka ampluā, un Highway Companion (2006), kurā atkal sastrādājies ar Dž. Linnu. Arī šajos ierakstos T. Petijs turpināja strādāt ar Heartbreakers mūziķiem – gan necenšoties reproducēt grupas ierasto skanējumu.

2007. gadā pēc T. Petija iniciatīvas darbību atjaunoja viņa jaunības grupa Mudcrutch. Tā izdeva divus atsaucīgi uzņemtus albumus, kas ieturēti T. Petija jaunradei raksturīgajā roka, folkroka un kantriroka stilistikā.

20. gs. 70. gados T. Petijs un Heartbreakers (arī Brūss Springstīns, Bruce Springsteen, ar grupu The E-Street Band) aizsāka jaunu rokmūzikas tendenci, dziesminieku tradīcijai atbilstoši uzsvērtu teksta vēstījumu apvienojot ar ekspresīvu rokgrupas muzicēšanu un rūpīgi izkoptu ierakstu producējumu. Roku, folku un kantrimūziku kombinējot ar psihedēlijas un jaunā viļņa iezīmēm un sadarbojoties ar ievērojamiem producentiem (Džimijs Jovins, Jimmy Iovine; Deivs A. Stjuarts, Dave A. Stewart; Riks Rūbins, Rick Rubin, u. c.) grupa izstrādāja laikmetīgu un oriģinālu studijas skanējumu, izceļoties arī ar azartisku un saliedētu rokenrola priekšnesumu koncertos. Savukārt T. Petijs, pateicoties dziesmu kvalitātei, izteiksmīgajam, savdabīgi nazālajam vokālam un atraktīviem, mūzikas televīzijas MTV iecienītiem videoklipiem, izvirzījās par vienu no autoritatīvākajiem un populārākajiem amerikāņu rokmūziķiem 80. un 90. gados.

Bieži eksperimentējot ar laikmetīgām ietekmēm, tomēr vienmēr saglabājot uzticību roka klasiskajām tradīcijam, T. Petijs nereti strādājis arī ar agrāko paaudžu māksliniekiem, savas jaunības iedvesmas mūzikas radītājiem. 1981. gadā viņš producēja 60. gadu rokenrola dziedātāja Dela Šenona (Del Shanon) albumu Drop Down and Get Me, 1991. gadā kā viesmūziķis un līdzautors piedalījās kādreizējā Byrds līdera Rodžera Magvina (Roger McGuinn) soloalbumā Back from Rio, bet īsi pirms nāves producēja cita Byrds veterāna – Krisa Hilmena (Chris Hillman) albumu Bidin’ My Time (2017). 1996. gadā T. Petijs un Heartbreakers kā pavadošā grupa muzicēja Džonija Keša (Johnny Cash) albumā American II: Unchained, kas novērtēts ar Grammy balvu kategorijā Labākais kantri albums (Best Country Album).

T. Petijs bija pazīstams arī kā principiāls mākslinieka radošās neatkarības un pašnoteikšanās brīvības aizstāvis. Kad ierakstu kompānija MCA, reaģējot uz viņa jauniegūto slavu, albumam Hard Promises (1981) grasījās noteikt paaugstinātu pārdošanas cenu – 9.98 dolāri parasti pieņemto 8.98 vietā –, mūziķis piedraudēja skaņuplates nosaukumu nomainīt uz $ 8.98 Album (“8.98 dolāru albums”); mūzikas industriju T. Petijs kritizējis arī vairākās dziesmās un albumā The Last DJ (2002).

T. Petijs uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2002, ar Heartbreakers) un godalgots ar trīs Grammy balvām – bijis nominēts 18 reižu.

T. Petijam un Heartbreakers veltīta četras stundas ilga dokumentālā filma “Noķert sapni” (Runnin’ Down a Dream, režisors Pīters Bogdanovičs, Peter Bogdanovich, 2007), kas novērtēta ar Grammy kategorijā Labākais garais video (Best Long Form Video, 2008).

2006. gadā T. Petijs saņēma dzimtās Geinsvilas pilsētas goda atslēgu, bet pēc mūziķa nāves viņa vārdā Geinsvilā nosaukts parks.

A Face in the Crowd; American Girl; Breakdown; Don’t Come Around Here No More (D. A. Sjuarts); Don’t Do Me Like That; Even the Losers; Free Fallin (Dž. Linns); Here Comes My Girl (M. Kembels); I Won’t Back Down (Dž. Linns); Into the Great Wide Open (Dž. Linns); You Don’t Know How It Feels; It’s Good to Be King; Learning to Fly (Dž. Linns); Mary Jane’s Last Dance; Refugee (M. Kembels); Runnin’ Down a Dream (Dž. Linns/M. Kembels); Southern Accents; The Last DJ; Wildflowers

* iekavās norādīti līdzautori

Tom Petty and the Heartbreakers (Shelter, 1976); You’re Gonna Get It! (Shelter, 1978); Damn the Torpedoes (Backstreet/MCA, 1979); Hard Promises (Backstreet/MCA, 1981); Long After Dark (Backstreet/MCA, 1982); Pack Up the Plantation: Live!* (MCA, 1985); Southern Accents (MCA, 1985); Let Me Up (I’ve Had Enough) (MCA, 1987); Into the Great Wide Open (MCA, 1991); Songs and Music from ‘She’s the One’• (Warner Bros., 1996); Echo (Warner Bros., 1999); The Last DJ (Warner Bros., 2002); Mojo (Reprise, 2010); Hypnotic Eye (Reprise, 2014)

Mudcrutch (Reprise, 2008); Mudcrtuch 2 (Reprise, 2016)

Full Moon Fever (MCA, 1989); Wildflowers (Warner Bros., 1994); Highway Companion (American Recordings/Warner Bros., 2006)

* koncertieraksts

• mūzika tāda paša nosaukuma filmai