“Varones” ir dzejas krājums (sarakstīts ~ 5. g. p. m. ē.), ko veido 21 vēstules formas dzejolis elēģiskajā distihā. Vēstulēs antīkās mitoloģijas sieviešu tēli vēršas pie mīļotajiem, kuri ir viņas pametuši.
Darbs tapis Ovidija radošās darbības pirmajā – erotiski didaktiskajā – periodā, kad dzejnieku ļoti iespaidoja Tibulla (Tibullus) un Propercija (Propertius) elēģijas. Vēstules formas ideja, iespējams, aizgūta no Propercija IV grāmatas 3. elēģijas – Aretūsas vēstules karavīram Likotam (Lycōtas). Fiktīva vēstule kā rētorisks vingrinājums bija pazīstama jau senajā Grieķijā, tā kalpoja autora pārdomu un filozofisko ideju paušanai. Filozofiskas un morāliskas vēstules dzejā rakstīja, piemēram, romiešu autors Horācijs (Horatius), prozā – Cicerons (Cicero). Ovidija novitāte fiktīvas vēstules žanra pilnveidošanā ir stāstītāja maiņa, tā piešķir vēstulei individualizētus fiktīvās autores, varones vaibstus. “Varones” ne tikai iezīmē pagrieziena punktu epistolārā žanra attīstībā, bet arī norāda Ovidija daiļrades izaugsmes tālākos virzienus. Mitoloģisko sižetu attēlojums sasniedz pilnību Ovidija poēmās “Pārvērtības” (Metamorphoses, 8. g. p. m. ē.) un “Romiešu kalendārs” (Fasti), epistolārā žanra un elēģijas sintēze rod jaunas izteiksmes “Vēstulēs no Ponta” (Epistulae ex Ponto).
Mūsdienu zinātniskajos “Varoņu” tekstu izdevumos iekļauta 21 vēstule, no kurām I–XV ir sieviešu vēstules prombūtnē esošiem mīļotajiem, bet XVI–XXI – pāru vēstules, kuras vīrieši raksta sievietēm un viņas atbild. Jau 19. gs. atsevišķu vēstuļu, jo īpaši XVI–XXI, autorība tika apšaubīta un diskusijas pētnieku starpā nav rimušās joprojām. Norādes par “Varoņu” tapšanu rodamas Ovidija “Mīlas elēģiju” (Amores, 16. g. p. m. ē.) II grāmatā, kur viņš stāsta, ka, rakstot fiktīvu vēstuli no mitoloģiskās varones puses, ir radījis jaunu žanru. Turpat minēts, ka viņa draugs Sabīns no tāliem ceļojumiem “atvedis atbildes vēstules,” t. i. sarakstījis atbildes. Daļa pētnieku uzskata, ka pāru vēstules nav Ovidija, bet viņa atdarinātāju dzeja, citi – ka šīs vēstules pats Ovidijs sarakstījis krietni vēlāk par individuālajām vēstulēm.