“Sieviešu režisors” Drīz Dž. Kjūkors izpelnījās apzīmējumu “sieviešu režisors”, un viena no aktrisēm, ar kuru viņš vairākas reizes strādāja, bija Ketrīna Hepberna (Katherine Hepburn; filmas “Rēķins par šķiršanos”, A Bill of Divorcement, 1932; “Mazās sievietes”, A Little Women, 1933; “Silvija Skārleta”, Sylvia Scarlett, 1935; “Brīvdienas”, Holiday, 1938). 1932. gadā viņš uzņēma drāmu “Kāda ir Holivudas cena” (What Prica Hollywood), kas kļuva par pamatu drāmu “Zvaigzne ir dzimusi” (A Star is Born) sērijai, turklāt Dž. Kjūkors režisēs 1954. gada filmu.
Komēdija “Vakariņas astoņos” (Dinner at Eight, 1933) tiek uzskatīta par vienu no labākajām amerikāņu pirmscenzūras komēdijām. Aktieransamblis (Džīna Hārlova, Jean Harlow; brāļi Džons un Laionels Berimori, John and Lionel Barrymore; Voless Bīrijs, Wallace Beery; Mērija Dreslere, Mary Dressler) un asprātīgie dialogi filmai nodrošināja popularitāti, un daudzi citāti no tās dzīvo pastāvīgu dzīvi popkultūrā. Populāra bija arī Čārlza Dikensa (Charles Dickens) romāna ekranizācija “Deivids Koperfīlds” (David Copperfield, 1935) ar Frediju Bartolomjū (Freddie Bartholomew) titullomā, kas bija nominēta trīs “Oskara” balvām, arī kā labākā filma. Literatūras klasikas ekranizācijas turpināja producenta Ērvina Tālberga (Irving Thalberg) piecus gadus lolots projekts – Viljama Šekspīra (William Shakespeare) lugas “Romeo un Džuljeta” (Romeo and Juliet) kinoversija (1936) ar Lesliju Hovardu (Leslie Howard) un Ē. Tālberga sievu Normu Šīreri (Norma Shearer) titullomās. Iespaidīgais budžets pārsniedza iepriekšējos Holivudas rekordus, ilgais izpētes process, lai pēc iespējas akurātāk atklātu laikmetu, kā arī pieaicinātie aktieri “Romeo un Džuljetai” nodrošināja milzu publicitāti, un četrās kategorijās to nominēja balvai “Oskars”: labākā filma, aktrise (N. Šīrere), otrā plāna aktieris (Beizils Retbons, Basil Rathbone) un mākslinieki.
Arī pēc Aleksandra Dimā (Alexandre Dumas) romāna motīviem tapusī melodrāma “Kamēliju dāma” (Camille) iznāca 1936. gadā, un tajā galvenās lomas atveido Grēta Garbo (Greta Garbo) un Roberts Teilors (Robert Taylor). Kā daudzās Dž. Kjūkora filmās, par tās varoņu tērpiem rūpējās Adriāns (Adrian).
1936. gadā D. O. Selzniks nolīga Dž. Kjūkoru filmas “Vējiem līdzi” (Gone with the Wind, 1939) režisēšanai. Pilsoņu kara eposa tapšana ilga vairākus gadus, tika pieaicināti vairāki režisori, un pēc nesaskaņām par scenāriju un galvenās vīriešu lomas atveidotāju Klārku Geiblu (Clark Gable) Dž. Kjūkoru no darba atbrīvoja – viņš bez atlīdzības gan turpināja strādāt ar aktrisēm Vivjenu Lī (Vivien Leigh) un Olīviju de Hevilendi (Olivia de Havilland) –, un viņa vietā stājās Viktors Flemings (Victor Vleming). “Vējiem līdzi” nav vienīgais gadījums Dž. Kjūkora karjerā, kad viņš iesaistīts kādas vēlāk nozīmīgas Holivudas filmas tapšanā – viņš piedalījies arī filmu “Toma Sojera piedzīvojumi” (The Adventures of Tom Sawyer, režisors Normens Taurogs, Norman Taurog, 1938), “Oza zemes burvis” (The Wizard of Oz, režisors V. Flemings) tapšanā, taču titros nav minēts.
Nofilmējis Klēras Būzas (Claire Boothe Luce) Brodvejā uzvestā hita “Sievietes” (Latvijas teātros izrādīts ar nosaukumu “Sievietes, sievietes”) ekranizāciju (1939), kurā piedalījās vien aktrises–sievietes, un romantisko komēdiju “Filadelfijas stāsts” (The Philadelphia Story, 1940), Dž. Kjūkors nofilmēja romantisko komēdiju “Sieviete ar divām sejām” (Two-Faced Woman, 1941), kurā savu pēdējo kino lomu atveidoja G. Garbo. Distribūcijā daudz veiksmīgākas bija melodrāma “Sievietes seja” (A Woman`s Face, 1941) ar Džoanu Krofordu (Joan Crawford) galvenajā lomā un psiholoģiskā drāma “Gāzes gaisma” (Gaslight, 1944) ar Ingrīdu Bergmani (Ingrid Bergman), Čārlzu Boijeru (Charles Boyer) un Džozefu Kotenu (Joseph Cotten) galvenajās lomās. 2019. gadā to iekļāva Nacionālajā filmu reģistrā.
Otrā pasaules kara laikā Dž. Kjūkors producēja vairākas filmas armijas personālam. Ļoti veiksmīga sadarbība viņam izveidojās ar precēto scenāristu pāri Rutu Gordoni (Ruth Gordon) un Gārsonu Kaninu (Garson Kanin) – septiņu gadu laikā kinoteātros nonāca septiņas filmas, piemēram, “Dubultā dzīve” (A Double Life, 1947), “Ādama riba” (Adam`s Rib, 1949) un “Peta un Maiks” (Pat and Mike, abas ar K. Hepbernu un Spenseru Treisiju, Spencer Tracy), “Dzimusi vakardien” (Born Yestderday, 1950). 1952. gadā Dž. Kjūkoram piedāvāja veidot filmas “Zvaigzne ir dzimusi” (A Star is Born) rimeiku ar Džūdiju Gārlendu (Judy Garland) galvenajā lomā. Reiz viņš bija atteicis D. O. Selznikam kļūt par 1937. gada filmas režisoru, taču nu piekrita, turklāt debitēja Technicolor kvalitātē. Filmu nominēja sešām “Oskara” balvām, arī abus galveno lomu atveidotājus Dž. Gārlendu un Džeimsu Meisonu (James Mason), un Dž. Kjūkora karjerā sākās jauns posms, kurā viņš atsvabinājās no Holivudas melnbalto filmu tradīcijām.
