Romāna galvenā caurviju sižetiskā līnija ir Džoņa dzīves gaitas nepilnu trīs gadu garumā. Darbības vieta Bolderāja un Daugavgrīva vasarās, Rīga no rudens līdz pavasarim, kad Džonis mācās ģimnāzijā, studē universitātē, darbojas privātskolā. Darbības norises laiks ir 20. gs. 30. gadu otra puse. Pārmaiņas Džoņa ikdienā ienes Daugavgrīvā sastaptā vācbaltiešu meitene Zigrīda no Kuldīgas. Jūras vētru skarbumā un vasaras vakaru skaistumā pie Lielupes un Daugavas veidojas aizkustinošais Džoņa un Zigrīdas mīlas stāsts un šķiršanās. Sastapšanās brīdī abi jauniešiem ir apmēram 15 gadi. Romāna nodaļās vairāk vai mazāk ieausta abu mīlestība, kurai nav lemts laimīgs piepildījums, tas reizē ir arī abu pieaugšanas stāsts. Rakstnieks šo jūtu mošanās stāstu ieaudis līdz tam latviešu literatūrā neaplūkotā laikmetā, īpaši akcentējot 1939. gadu un vācbaltiešu aizbraukšanu. Tieši strauju pārmaiņu laiks ir pamats notikumu samezglojumam, kam savukārt strāvo vides, laikmeta un dabas izpausmes: vasara, bula (tveices) laiks, rudens, ziema, Daugava un citi ūdeņi, Pulvertornis, studentu korporācija u. tml.
Līdzās šim jauniešu stāstam autors atklāj vienkāršo zvejnieku dzīvi, ikdienu Daugavgrīvā un Bolderājā, plaisu attiecībās starp vācbaltiešiem un latviešiem, latviešu centienus pēc izglītības. Rakstnieks iezīmējis tādas paralēlās mikropasaules, kas tieši Džoņa un Zigrīdas attiecību stāstā dramatiski kulminē. Kritiķis Jānis Andrups atzīmējis, ka abi jaunieši satiekas un grib izdzīvot savu jūtu atmošanos it kā izolētā vidē; viņi nejūt, ka sabiedriskā atšķirība, tautība vai vēsture stāvētu starp viņiem.