E. Blanka nozīmīgākais ieguldījums ir Latvijas valstiskuma veicināšana. Viņš nosprauda par mērķi Latvijas neatkarības nepieciešamību, laikā, kad citi vēl bija gatavi tikai cīnīties par daudz mazākiem mērķiem, piemēram par autonomiju Krievijas sastāvā. Jau no 1917. gada maija viņš pirmais toreizējās Krievijas robežās publikācijās laikrakstā “Dzimtenes Atbalss” prasīja neatkarīgu, suverēnu un vienotu Latvijas valsti, kura sastāv no Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales. Viņš rakstīja: “Kur sākas Latvija, tur beidzas Krievija”.
Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas E. Blanks daudz rakstījis par jaunlatviešu laikmetu, par 1905. gada revolūciju, deva plašākā latviešu kultūras nacionālismā balstītu vēstures un politisko norišu skaidrojumu. E. Blanks daudz rakstījis par pirmajiem latviešiem literatūrā un politikā (Krišjāni Valdemāru, Juri Alunānu, Krišjāni Baronu, Ati Kronvaldu, Miķeli Valteru, Vili Olavu, Ausekli un Andreju Pumpuru). E. Blanku 20. gs. 20. un 30. gados uzskatīja par autoritāti jaunlatviešu laikmeta jautājumos. E. Blanks daudz rakstījis par nacionālpolitiskiem jautājumiem, Saeimas darbību, kā arī latviešu daiļliteratūras kritiku. Viņš asi vērsās pret politiskajām galējībām un brīdināja no svārstīgajiem. E. Blanks bija sabiedrībā pazīstams starpkaru perioda publicists, kurš publicējis vairāk nekā 1000 laikrakstu ievadrakstu, 16 grāmatas (vairākas izdotas atkārtoti, papildinātas). Grāmata “Latvijas atdzimšana. Valsts 10 gadu atcerei” izdota ar pseidonīmu E. Silzemnieks.