E. Blanks bija pirmais, kas toreizējās Krievijas robežās 1917. gadā formulēja un publicēja prasību pēc pilnīgi neatkarīgas Latvijas valsts. Viņš pētījis jaunlatviešu laikmetu un tās darbiniekus, un pirmais Latvijas valsts nodibināšanu tēlaini nosauca par latviešu tautas Otro atmodu; tāpēc valstiskās neatkarības atjaunošanas process 20. gs. 80. gadu nogalē tiek dēvēts par Trešo atmodu. E. Blanks bija vairāku preses izdevumu redaktors un viens no Latviešu Nacionāldemokrātu partijas (LNDP) dibinātājiem.

E. Blanks dzimis Ungurmuižas rentnieka Indriķa un Jūles, dzimušas Juražas, septiņu bērnu ģimenē, kura 19. gs. beigās pārcēlās uz Rīgu, kur abi vecāki strādāja džutas fabrikā.

Mācījās Čiekurkalna Pētera-Pāvila skolā. Studēja vēsturi un filozofiju kā brīvklausītājs A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātē (Московский городской народный университет имени А. Л. Шанявского) Pirmā pasaules kara sākumā.

Rīgā pēc skolas beigšanas E. Blanks īsu laiku bija Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas (LSDSP) biedrs (1911–1913). E. Blanks kļuva par latviešu liberālā laikraksta Maskavā “Dzimtenes Atbalss” (1915–1918) redakcijas komisijas locekli. Pēc Februāra revolūcijas 24.03.1917. piedalījās pirmās latviešu pilsoniskās partijas, Latviešu Nacionāldemokrātu partijas (LNDP) dibināšanā, ievēlēts partijas centrālajā padomē.

E. Blanks atgriezās dzimtenē 1917. gada vasarā, kur bija LNDP oficiālā laikraksta “Brīvā Latvija” redaktors Valmierā. Pēc Latvijas Republikas neatkarības nodibināšanas E. Blanks bija Tautas padomes loceklis (1. substitūts) no LNDP (18.11.1918.–18.03.1920.). Vēlāk redaktors vai redakcijas loceklis laikrakstos “Latvijas Sargs” (1920–1922), “Latvijas Vēstnesis” (1922), “Brīvā Zeme” (1922), “Jaunatnes Dzīve Skolā un Sētā” (1923), “Rīgas Ziņas” (1924–1925), “Zemgales Balss” (1924–1928, ar pārtraukumiem), “Brīvā Tēvija” (1926), “Kurzemes Vārds” un “Kurzemes Vārda Lauksaimniecības rakstu pielikums” (1927), “Svari” (1928–1929), un “Rīgas Telegrammas” (1933–1934).

Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā E. Blanku 1941. gada vasarā uz īsu laiku apcietināja. Lai izvairītos no padomju okupācijas represijām, viņš 26.02.1945. devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur turpināja darboties publicistikā un rakstniecībā. Dzīvoja Flensburgā, Ludvigsburgā, Bernavā pie Kīmezera un citur. Mūža beigās uzturējās Maļorkā, Spānijā. Trimdā E. Blanks publicējās preses izdevumos “Latvija”, “Londonas Avīze”, “Latvija Amerikā” un “Daugavas Vanagu Mēnešraksts”.

E. Blanka nozīmīgākais ieguldījums ir Latvijas valstiskuma veicināšana. Viņš nosprauda par mērķi Latvijas neatkarības nepieciešamību, laikā, kad citi vēl bija gatavi tikai cīnīties par daudz mazākiem mērķiem, piemēram par autonomiju Krievijas sastāvā. Jau no 1917. gada maija viņš pirmais toreizējās Krievijas robežās publikācijās laikrakstā “Dzimtenes Atbalss” prasīja neatkarīgu, suverēnu un vienotu Latvijas valsti, kura sastāv no Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales. Viņš rakstīja: “Kur sākas Latvija, tur beidzas Krievija”.

Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas E. Blanks daudz rakstījis par jaunlatviešu laikmetu, par 1905. gada revolūciju, deva plašākā latviešu kultūras nacionālismā balstītu vēstures un politisko norišu skaidrojumu. E. Blanks daudz rakstījis par pirmajiem latviešiem literatūrā un politikā (Krišjāni Valdemāru, Juri Alunānu, Krišjāni Baronu, Ati Kronvaldu, Miķeli Valteru, Vili Olavu, Ausekli un Andreju Pumpuru). E. Blanku 20. gs. 20. un 30. gados uzskatīja par autoritāti jaunlatviešu laikmeta jautājumos. E. Blanks daudz rakstījis par nacionālpolitiskiem jautājumiem, Saeimas darbību, kā arī latviešu daiļliteratūras kritiku. Viņš asi vērsās pret politiskajām galējībām un brīdināja no svārstīgajiem. E. Blanks bija sabiedrībā pazīstams starpkaru perioda publicists, kurš publicējis vairāk nekā 1000 laikrakstu ievadrakstu, 16 grāmatas (vairākas izdotas atkārtoti, papildinātas). Grāmata “Latvijas atdzimšana. Valsts 10 gadu atcerei” izdota ar pseidonīmu E. Silzemnieks.

E. Blanka darbības nozīme saistīta ar latviešu nacionālās pašapziņas veidošanu un nostiprināšanu. 1917. un 1918. gadā viņš piedalījās sabiedriskās domas veidošanā par labu neatkarīgās Latvijas izveidošanai. Pēc Latvijas neatkarības starptautiskās atzīšanas E. Blanks rakstīja par latviešu nacionālo kultūras vēsturi un par neatkarības nostiprināšanu. Vairāki vēsturnieki augstu novērtējuši E. Blanka lomu neatkarīgās Latvijas valsts idejas formulēšanā un popularizēšanā.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, IV šķira (14.11.1928.), Latviešu skautu goda zīmi, bija Latviešu preses biedrības goda biedrs (01.11.1969.).

E. Blanks un viņa darbi pieminēti laikabiedru atmiņu publikācijās. E. Blanka portretu Otrā pasaules kara laikā gleznojis Kārlis Miesnieks (gleznas atrašanās vieta nav zināma).