Zobārsta Monklēra Kārpentera (Mont Clair Carpenter) un viņa sievas Džīnas Po Kārpenteres (Jean Poe Carpenter) vienīgo bērnu Arlīnu jau no mazotnes dēvēja par Mazulīti (The Baby). Viņai bija īpaša saikne ar māti, un, uzsākot karjeru Holivudā, Arlīna par pseidonīmu pieņēma mātes vārdu un pirmslaulības uzvārdu, kļūstot par Džīnu Hārlovu.

Pēc laulības šķiršanas pilnu atbildību pār meitu guva māte, un 1923. gadā abas Kārpenteres devās uz Holivudu; 34 gadus vecajai Džīnai gan lika saprast, ka viņa kinokarjerai ir par vecu. Arlīna uzsāka mācības Holivudas meiteņu skolā (Hollywood School for Girls). 14 gadu vecumā Arlīna skolu pameta, skološanos turpināja Leikforestā, Ilinoisā, kur iepazinās ar Čārlzu Fremontu Makgrū (Charles Fremont McGrew) un 1927. gadā apprecējās. 1928. gadā Makgrū pāris pārcēlās uz Beverlihilzu, un, sasniedzis 21 gada vecumu, Čārlzs saņēma daļu no iespaidīgā mantojuma. Pāris pārcēlās uz Losandželosu, kur Arlīna izbaudīja sabiedrības dāmas lomu.

Arlīnu pamanīja kāds no studijas Fox talantu aģentiem, taču viņa nebija ieinteresēta kino karjeras veidošanā. Tomēr dažas dienas vēlāk viņa devās uz aģentūru Central Casting, kur pierakstījās kā Dž. Hārlova. Māte neslēpa sajūsmu, ka meita piepildīs viņas sapni par aktrises karjeru.

Statiste Dž. Hārlova debitēja drāmā “Goda saites” (Honor Bound, 1928, režisors Alfrēds E. Grīns, Alfred E. Green), bet viņas vārds titros neparādījās. Jau decembrī viņa parakstīja piecu gadu līgumu ar Hela Rouča (Hal Roach) studiju. Viņa pavīdēja trīs īsfilmās, kur galvenās lomas atveidoja komiķu tandēms Stens Lorels (Stan Laurel) un Olivers Hārdijs (Oliver Hardy). Dž. Hārlovas pirmā loma ar tekstu bija Klēras Bovas (Clara Bow) komēdijā “Sestdienas vakara mazulīte” (The Saturday Night Kid, režisors A. Edvards Sazerlends, A. Edward Sutherland), kurā piedalījās arī Džīna Artūra (Jean Arthur). 1929. gadā Dž. Hārlova izšķīrās.

Jauno aktrisi ievēroja aktieris Bens Laions (Ben Lyon) – daudzus gadus vēlāk viņš apgalvos, ka atradis nākamo Dž. Hārlovu – Merilinu Monro (Marilyn Monroe) –, kurš jau bija apstiprināts lomai Hovarda Hjūza (Howard Hughes) Pirmā pasaules kara drāmā “Elles eņģeļi” (Hell` s Angels, 1930). Dž. Hārlova pievienojās komandai un parakstīja līgumu ar H. Hjūzu – arī uz pieciem gadiem. Filmas tapšanas laikā viņa iepazinās ar Polu Bernu (Paul Bern), kurš strādāja MGM (Metro-Goldwyn-Mayer Studios Inc.) un bija producenta Ērvina Tālberga (Irving Thalberg) labā roka. “Elles eņģeļi” kļuva par triumfu un gada ienesīgāko kinolenti, aiz sevis atstājot pat Grētas Garbo (Greta Garbo) pirmo skaņu lenti “Anna Kristija” (Anna Christie, režisors Klerenss Brauns, Clarence Brown), un 19 gadus vecā Dž. Hārlova kļuva par zvaigzni. Kinokritiķu attieksme pret aktrisi bija rezervēta, taču nebija iespējams noliegt viņas harismu un seksapīlu. “Elles eņģeļos” skatāmā 8` krāsu epizode ir vienīgais krāsainais kino materiāls ar Dž. Hārlovu.

Jau nākamajā gadā viņa spēlēja kopā ar Klārku Geiblu (Clark Gable) – “Noslēpumainajam sešiniekam” (The Secret Six, režisors Džordžs V. Hils, George W. Hill) sekoja vēl pieci darbi ar šo tandēmu, – un Džeimsu Kegniju (James Cagney) gangsterfilmā “Sabiedrības ienaidnieks” (The Public Enemy, režisors Viljams A. Velmans, William A. Wellman). Atsauces uz Ala Kapones (Al Capone) darbību alkohola aizlieguma laikmetā palīdzēja tās publicitātei, un nu “Sabiedrības ienaidnieks” uzskatāms par vienu no žanra stūrakmeņiem. Filma bija nominēta Amerikas Kinoakadēmijas (Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS) balvai par oriģinālstāstu, un 1998. gadā savā sarakstā to iekļāva Nacionālais filmu reģistrs (National Film Registry).

Frenka Kapras (Frank Capra) komēdija “Platīnblondīne” (Platinum Blonde, 1931) guva milzu publicitāti, pateicoties H. Hjūza izdomātajam mārketinga trikam – viņš lika Dž. Hārlovai nokrāsot platīnbaltus matus. Vizuālais tēls kļuva par Dž. Hārlovas firmas zīmi, ko centušās kopēt daudzas sievietes – arī M. Monro, Džeina Meinsfīlda (Jayne Mansfield), Madonna (Madonna) –, kā arī padarīja viņu par sekssimbolu. Amerikā viens pēc otra tapa “Platīņblondīņu klubi” un nostiprināja aktrises pozīcijas Holivudā. Viņas atveidotās labsirdīgās, kaut kritušās un mazizglītotās sievietes ar lielisku humora izjūtu patika kā sievietēm, tā vīriešiem, un varoņu garderobe – satīns un kažokādas – ietekmēja modes industriju.

1932.–1937. gads

P. Berns pārliecināja MGM vadību pārpirkt Dž. Hārlovas līgumu, un, par spīti studijas MGM vadītāja Lūisa B. Meijere (Louis B. Mayer) nepatikai pret viņas ekrāna ampluā, aktrise 20.04.1932. pievienojās kinostudijai, kas lepojās, ka tai ir vairāk zvaigžņu nekā debesīs. Viņas pirmā filma bija “Sarkanmatainā sieviete” (Red-Headed Woman, režisors Džeks Konvejs, Jack Conway, 1932), kurā viņa izmantoja parūku. Sekoja melodrāma “Sarkanie putekļi” (Red Dust, režisors Viktors Flemings, Victor Fleming, 1932), kur Dž. Hārlova, K. Geibls un Mērija Astore (Mary Astor) Franču Indoķīnas plantācijā izspēlēja mīlas trijstūri.

1953. gadā Džons Fords (John Ford) uzņēma tās rimeiku “Mogambo”, un galvenajās lomās iejutās Ava Gārdnere (Ava Gardner), K. Geibls un Greisa Kellija (Grace Kelly), un 2006. gadā filmu iekļāva Nacionālajā filmu reģistrā. Tomēr MGM vadība nebija mierā ar Dž. Hārlovas ekrāna ampluā, kas sagādāja problēmas ar cenzoriem, un pēc saviem standartiem pārrakstīja Dž. Hārlovas biogrāfiju. Problēmas sagādāja traģēdija viņas privātajā dzīvē – vēl joprojām nenoskaidrotos apstākļos nomira P. Berns, un viņa nāvē vainoja arī Dž. Hārlovu.

P. Berna nāve nesagrāva atraitnes dzīvi un karjeru, bet Dž. Hārlovas popularitāte tikai auga. Viņa nospēlēja Kitiju MGM zvaigžņu komēdijā “Vakariņas astoņos” (Dinner at Eight, režisors Džordžs Kjūkors, George Cukor, 1933), kurā piedalījās arī G. Garbo, Džoana Kroforda (Joan Crawford), Džons Berimors (John Barrymore), Laionels Berimors (Lionel Barrymore), Voless Bīrijs (Wallace Beery), Mērija Dreslere (Marie Dressler) un citi, un titullomu komēdijā “Seksbumba” (Bombshell, režisors V. Flemings, 1933), kas holivudizētā manierē atklāj mēmā kino zvaigznes K. Bovas dzīvi un karjeru. Pēc filmas panākumiem Dž. Hārlova ieguva apzīmējumu "Blondā seksbumba".

Viena no veiksmīgākajām Dž. Hārlovas filmām ir komēdija “Sieva pret sekretāri” (Wife vs.Secretary, režisors K. Brauns, 1936), kurā piedalījās arī K. Geibls, Mirna Loja (Myrna Loy) un Džeimss Stjuarts (James Stewart). Arī šī filma bija kases hits, un Dž. Hārlova kopš 1933. gada bija viena no ienesīgākajām Holivudas aktrisēm un viena no visslavenākajām ASV kinozvaigznēm.

Dž. Hārlova saderinājās ar aktieri Viljamu Pauelu (William Powell), taču studijas vadība uzskatīja, ka neprecēta aktrise ienes vairāk naudas, un kāzas tika atliktas. Dž. Hārlovas vārds titros tika rakstīts ar vislielākajiem burtiem, un, ja arī filmas nebija izcilas – to kinematogrāfiskās kvalitātes pieticīgas un scenāriji  klišejiski –, pietika vien ar aktrises vārdu titros, lai ieņēmumi apmierinātu studijas vadību. Kļuvusi par pirmo Holivudas aktrisi, kuras portrets rotā žurnāla Time vāku, 03.1937. viņa sāka filmēties melodrāmā “Saratoga” (Saratoga, režisors Dž. Konvejs), un, kad bija uzfilmēts apmēram 90% materiāla, Dž. Hārlova burtiski saļima K. Geibla rokās. Ārstu slēdziens: nieres ir tik bojātas, ka apdraud dzīvību. Nākamajā rītā 26 gadu vecumā viņa nomira, bet gadiem ilgi nerima baumas, ka viņas māte, piederēdama Scientoloģijas baznīcai, atteikusies izsaukt ārstu un nogādāt meitu laicīgi slimnīcā. Filmu pabeidza, Dž. Hārlovas lomu uzticot statistēm, un kinoteātros “Saratoga” nonāca divus mēnešus pēc aktrises nāves. Tā kļuva par gada otro ienesīgāko filmu, piekāpjoties vien Volta Disneja (Walt Disney) animācijas pilnmetrāžas filmai “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” (Snow White and the Seven Dwarfs, 1937).

29.09.1933. gadā pie Sida Graumana Ķīniešu teātra (Grauman's Chinese Theatre) Dž. Hārlova asfaltā atstāja savus plaukstu un pēdu nospiedumus. Dž. Hārlovas vārdā 08.02.1960. nosauca zvaigzni Holivudas Slavas alejā.

1965. gadā žurnāla Mademoiselle jūlija numurā publicēja romānu “Šodiena ir šovakar” (Today is Tonight), ko Dž. Hārlova bija sarakstījusi 1933.–1934. gadā – tā darbība norisinās Holivudas augstākajā sabiedrībā 20. gs. 20. gados.

Tapušas vairākas spēlfilmas, kurās parādās Dž. Hārlovas tēls – viņas lomā iejutušās Kerola Linlija (Carol Lynley), Kerola Beikere (Carroll Baker), Lindsija Blūma (Lindsay Bloom). 1993. gadā televīzijas kompānijā Turner Classic Movies tapa dokumentālā filma “Hārlova: Blondā seksbumba” (Harlow: The Blonde Bombshell, režisors Toms Makveids, Tom McQuade), kurā titulvarones dzīvi atklāj Šarona Stouna (Sharon Stone). Gvenas Stefānijas (Gwen Stefani) tēlojumā Dž. Hārlova pavīd biogrāfiskajā filmā par H. Hjūzu “Aviators” (The Aviator, režisors Mārtins Skorsēze, Martin Scorsese, 2004).