AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 30. janvārī
Daiga Mazvērsīte

“Inversija”

Rīgas vokāli instrumentālais ansamblis (1973–1992)

Saistītie šķirkļi

  • estrādes mūzika
  • populārā mūzika
  • populārā mūzika Latvijā
  • Raimonds Pauls

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Profesionālā un radošā darbība
  • 3.
    Novērtējums
  • 4.
    Dalībnieki
  • 5.
    Ievērojamākās dziesmas
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Profesionālā un radošā darbība
  • 3.
    Novērtējums
  • 4.
    Dalībnieki
  • 5.
    Ievērojamākās dziesmas

“Inversija” no studentu pašdarbības ansambļa pakāpeniski pārtapa par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) ievērojamu kolektīvu, attīstības ceļā izejot plašu žanrisko spektru – no tautasdziesmu apdarēm caur džezu līdz popam, rokmūzikai, šlāgerim. Lielākā popularitāte tika sasniegta 20. gs. 80. gados, kad repertuārā bija Raimonda Paula dziesmas, solists – Viktors Lapčenoks.

Profesionālā un radošā darbība
Pirmsākumi

Grupa “Inversija” (no latīņu valodas inversionem ‘pārstatīšana, apvērsts stāvoklis’) tika izveidota kā Latvijas Valsts Universitātes (LVU) Ķīmijas fakultātes pašdarbības vokāli instrumentālais ansamblis. Tā dalībnieku vidū bija LVU, kā arī citu augstskolu studenti. Repertuāru veidoja latviešu tautasdziesmu apdares, latviešu un padomju autoru dziesmas; grupa ir piedalījusies televīzijas (TV) jaunatnes talantu konkursā “Ko tu proti?”, kļuva par laureāti estrādes konkursā “Mežaparka ritmi”. 1974. gadā notika pirmie koncerti ārpus Latvijas robežām – Ukrainā (Kijivā, Doņeckā u. c.). 1975. gadā “Inversija” atzīta par LVU labāko ansambli.

1976. gadā “Inversija” ieguva 1. vietu Erevānas starptautiskajā politisko dziesmu festivālā. Tobrīd ansamblī dziedāja Nata Pušnova, Velga Eisaka, muzicēja Ģirts Briģis, Mārtiņš Vitenbergs, Māris Loža, Olafs Skuja, Tālivaldis Pēkšēns, Einārs Loža, ansambļa vadītājs – komponists Ungars Savickis.

1977. gadā “Inversija” piedalījās pašdarbības vokāli instrumentālo ansambļu Rīgas pilsētas Kirova rajona skatē, zonas skatē Dzintaros, kā arī vairākos politisko dziesmu festivālos. Ansambļa sastāvu papildināja ģitārists Ēriks Kupče, sitaminstrumentālists Aldis Lezdiņš, kā arī solisti Inese Hofmane un Mārtiņš Hofmanis.

1978–1982

1978. gadā radikāli nomainījās ansambļa sastāvs, aprīlī grupa piedalījās TV konkursā “Ko tu proti?”. No iepriekšējiem mūziķiem jaunajā sastāvā muzicēt turpināja tikai ģitārists Ē. Kupče. Par pārējiem dalībniekiem kļuva bundzinieks Tadeušs Surgofts, basģitārists Valdis Alviķis; ansamblim pievienojās pianists Harijs Bašs, gadu ziņā jaunākais dalībnieks, Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas klavieru 11. klases audzēknis. Par solisti kļuva tobrīd spožākā LPSR džeza dziedātāja Olga Pīrāga (Rīgas III politiskās dziesmas festivāla un 1978. gada LPSR estrādes kolektīvu skates laureāte). Repertuāru papildināja džezs, arī blūzs, diksilends, grupā dziedāja arī Ačiko Meparidze (აჩიკო მეფარიძე, Achiko Meparidze), gruzīnu džeza vokālists, ar Eiženijas Spridzānes un Ineses Alsiņas piebalsīm.

1979. gada vasarā “Inversija” pārstāvēja LVU vokāli instrumentālo ansambļu konkursā “Mežaparka ritmi”, kur ieguva 1. vietu, un Kauņas festivālā “Studentu ritmi” ieguva laureātu nosaukumu. 1979. gada festivālā “Liepājas dzintars” ansamblis “Inversija” izcīnīja 2. vietu. Balvas ieguva arī tās dalībnieki – dziedātāja O. Pīrāga tika atzīta par festivāla labāko dziedātāju, bet pianists H. Bašs – par labāko instrumentālistu. Rudenī VI komjaunatnes un jaunatnes dziesmu festivālā “Inversija” ieguva 2. vietu. Grupa arī nomainīja savas mēģinājumu telpas no Latvijas Valsts Universitātes Studentu kluba uz Rīgas Politehniskā institūta Studentu klubu.

H. Baša talants piesaistīja komponista un pianista Raimonda Paula uzmanību, viņš kļuva par ansambļa māksliniecisko konsultantu un veltīja grupai desmit latviešu tautasdziesmu apdares džeza stilā (“Rikšiem bērīt’ es palaidu”, “Meita gāja uz avotu”, “Saulīt’ tecēj’ tecēdama” u. c.). Otro daļu koncertu programmā aizpildīja O. Pīrāga ar tradicionālā džeza skaņdarbiem angļu valodā utt. Viņas balsij dziesmas veltīja R. Pauls, komponēja arī H. Bašs. 1980. gadā “Inversija” piedalījās Rīgas džeza kluba jubilejas koncertos, 1981. gadā – džeza mūzikas festivālā “Vitebskas rudens” Baltkrievijā, turpinājās koncertdarbība. Grupa piedalījās Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “Ielūdz Raimonds Pauls”, uzstājās ar R. Paulu klasiskā džeza koncertos. Paralēli tapa klavieru duets – R. Pauls un H. Bašs, kas ar lieliem panākumiem koncertēja Maskavā (1981) un citur. Divatā pianisti iestudēja regtaimu programmu divām klavierēm, kas izraisīja lielu publikas atsaucību.

1982. gadā “Inversijai” pievienojās dziedātājs, tobrīd vēl Latvijas Valsts konservatorijas Estrādes nodaļas students Uģis Roze. Saskaņā ar Padomju Latvijas tradīciju šī pašdarbībnieku kategorijai pieskaitāmā grupa par savu saimnieku izraudzījās zvejnieku kolhozu “9. maijs”. Zvejnieku kolhozu estrādes kolektīvu festivālā “Jūras pērle ‘82” ansamblis ar Carnikavas grupu “Sono” ieguva dalītu 1. vietu, un U. Rozi atzina par labāko solistu. 

Rudenī pēc koncertiem Sporta manēžā no grupas aizgāja O. Pīrāga, arī H. Bašs, kura vietā par vadītāju kļuva no “Modo” aizgājušais komponists un taustiņinstrumentālists Jānis Griķis. Viņa kompozīcijas bija jaunās programmas pamatā, koncertos tika atskaņoti arī instrumentāli skaņdarbi, turpinātas džeza tradīcijas. Grupas instrumentālisti uzstājās arī Rīgas džeza kluba sarīkojumos.

1983–1992

1983. gadā “Inversijai” pievienojās iepriekš “Modo” dziedājušais Viktors Lapčenoks, repertuāra izveidē grupa turpināja sadarboties ar R. Paulu. Rudenī tika sagatavota jauna programma, kuras vienā daļā skanēja J. Griķa dziesmas U. Rozes izpildījumā, otrajā – R. Paula dziesmas (“Pelnrušķīte”, “Vardīte”,  “Tādu muļķu nav”, “Čakārnītis” u. c.) V. Lapčenoka izpildījumā, kas guva lielu popularitāti, tika ieskaņotas, piedalījās “Mikrofona” dziesmu aptaujā. “Inversija” sadarbojās arī ar dziedātāju Aiju Kukuli, kas piedalījās koncertos; grupa atskaņoja pavadījumus šo solistu ierakstos. 1983. gada beigās ansamblī A. Kukules vietā dziedāt sāka dziedātāja Ira Krauja (iepriekš dziedāja grupā “Opus”), pievienojās saksofonists Juris Trasuns, par skanējumu rūpējās skaņu režisors Gunārs Stade.

1984. gadā “Inversija” uzstājās V. Lapčenoka solokoncertos Valsts Rīgas Operetes teātrī, kur skanēja J. Griķa cikls “Raganu dziesmas” (Ojārs Vācietis), R. Paula dziesmas. Vasarā tika gūta uzvara zvejnieku kolhozu ansambļu festivālā “Jūras pērle” Liepājā, kur U. Roze saņēma labākā vokālista balvu. J. Griķa vietā “Inversijas” sastāvam pievienojās elektroērģelnieks Kārlis Rūtentāls. 1985. gadā grupas vadību uzņēmās komponists, taustiņinstrumentālists Raimonds Macats, kurš iepriekš vadīja Bauskas kolhoza “Uzvara” grupu “Viktorija”.    

1986. gadā republikāniskajā ansambļu skatē Liepājā “Inversija” atskaņoja zviedra Leifa Stranda (Leif Strand) komponētas skandināvu dzejnieka Gustava Frēdinga (Gustaf Fröding) “Vermlandes balādes”, par kuru izpildījumu U. Rozi atzina par skates labāko vokālistu, R. Macatu – par labāko taustiņinstrumentālistu. Drīz pēc tam U. Roze kļuva par grupas “Turaidas roze” solistu, bet R. Macats uzņēmās ansambļa “Sīpoli” vadību.

1987. gadā “Inversija” atkal kļuva par V. Lapčenoka pavadošo ansambli, to vadīja J. Griķis, saglabājās instrumentālistu kodols, taustiņinstrumentus spēlēja arī Olafs Šlesers. Programmā skanēja R. Paula un citu autoru dziesmas.

1988. gadā tika sagatavotas programmas ar Alfrēda Vintera, brāļu Laivinieku, Oskara Stroka, Eduarda Rozenštrauha dziesmām, solisti – A. Kukule un V. Lapčenoks. 80. gadu beigās atjaunojās duets – Nora Bumbiere un V. Lapčenoks. Koncertdarbība fragmentāri turpinājās arī 90. gadu sākumā; 1992. gadā “Inversija” piedalījās mūzikas un mākslas festivālā “Bildes”.

Novērtējums

Ieskaitāma tā dēvētajā pašdarbnieku kategorijā, grupa “Inversija” sasniedza augstas profesionālās virsotnes, sevišķi savā 20. gs. 70. un 80. gadu mijas džeza daiļrades periodā, kā arī 80. gadu sadarbībā ar vienu no Latvijā populārākajiem dziedātājiem – V. Lapčenoku; kopā ar “Inversiju” 90. gadu sākumā atjaunojās V. Lapčenoka duets ar N. Bumbieri. Liela ietekme ansambļa attīstībā bija tās mākslinieciskajam konsultantam R. Paulam, pateicoties viņa rekomendācijām, dziesmām, sadarbībai, “Inversija” kļuva par vienu no LPSR redzamākajiem kolektīviem, aktīvi koncertēja, guva augstas vietas festivālos, konkursos. Pakāpeniski mūziķi no džeza pievērsās popmūzikai, atdzīvināja mūžzaļas latviešu dziesmas – faktiski kļuva par V. Lapčenoka pavadošo ansambli. Par tās daiļradi liecināja 80. gadu vidus ieraksti (R. Paula, J. Griķa, R. Macata dziesmas), kas veikti Latvijas Radio studijā.

Pēc muzikālās darbības beigām “Inversijas” mūziķi T. Surgofts, H. Bašs pievērsās uzņēmējdarbībai, Ē. Kupče kļuva par ķīmijas doktoru. “Inversija” par sevi vairākkārt ir atgādinājusi festivālā “Bildes” (2005; 2015), festivāla “Liepājas Dzintars” 30. jubilejas lielkoncertā (2006) un citur.

Dalībnieki

H. Bašs (klavieres, 1978–1982)

O. Pīrāga (balss, 1978–1982)

Ē. Kupče (ģitāra, kopš 1974)

T. Surgofts (sitamie instrumenti, kopš 1978)

V. Alviķis (bass, kopš 1979)

U. Roze (balss, 1982–1986)

J. Griķis (1983–1985, 1987–1992)

V. Lapčenoks (balss, kopš 1983)

I. Krauja-Dūduma (balss, kopš 1984)

A. Kukule (balss,1983–1988)

R. Macats (taustiņi, 1985–1986)

Grupā 80. gados muzicējuši K. Rūtentāls, G. Stade, O. Šlesers, J. Trasuns un citi.

Ievērojamākās dziesmas

“Gaujas līči”, “Zvaigzne kvēl”, “Naktsdomas”, R. Paula dziesmas V. Lapčenoka izpildījumā.

Saistītie šķirkļi

  • estrādes mūzika
  • populārā mūzika
  • populārā mūzika Latvijā
  • Raimonds Pauls

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Dziesma “Gaujas līči”
  • Dziesma “In Mellow Tone” (2006)
  • Dziesma “Zvaigzne kvēl”
  • Grupa “Inversija”
  • Vokāli instrumentālais ansamblis “Inversija”

Ieteicamā literatūra

  • Andersone, J., ‘“Inversija”’, Padomju Venta, 30.09.1983.
  • Baumanis, A., ‘Dažas impresijas par “Inversiju”’, Padomju Jaunatne, 28.10.1979.
  • Baumanis, A., ‘Eksperimenti ar pārstatīšanu’, Liesma, Nr. 4, 1984.
  • Pujēna, S., ‘Vecākais dēls’, Komunists (Liepāja), 07.01.1987.
  • Vāvere, K., ‘Inversija’, Liesma, Nr. 9, 1989.
  • Zandersone, B., ‘“Inversiju” un “Arku”’ klausoties, Jaunais Inženieris, 22.11.1979.

Daiga Mazvērsīte "“Inversija”". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/148795-%E2%80%9CInversija%E2%80%9D (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/148795-%E2%80%9CInversija%E2%80%9D

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana