Mirdza Zīvere ir plaša stilistiska diapazona balss īpašniece, soprāns, grupu “Prauli”, “Suvenīrs”, “Modo”, “Opus” soliste, režisore, uzņēmēja, producente, aģentūras “Mūza” īpašniece. Dziedātājas karjerā lielāko popularitāti sasniegusi 20. gs. 70. gadu otrajā pusē un 80. gados.

Muzikālā ģimenē kā vienīgais bērns dzimusī M. Zīvere jau agri sajuta vēlmi kļūt par dziedātāju, dziedāja bērnudārzā, ģimenes svinībās. Dziedātāja mācījās Rīgas 36. vidusskolā, apguva akordeona spēli Pāvula Jurjāna bērnu mūzikas skolā, dziedāja Latvijas Radio bērnu vokālajā ansamblī, kā arī solo.

Pēc 8. klases rīdziniece iestājās Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikumā, lai apgūtu modelētājas-konstruktores profesiju. Pabeigusi tehnikumu, M. Zīvere tika norīkota darbā modes ateljē “Maiga”. Līdztekus mācībām M. Zīvere dziedāja Tramvaju trolejbusu parka (TTP) kultūras nama vokāli instrumentālajā ansamblī ar neoficiālo nosaukumu “Prauli”. Grupa uzstājās dejās, kluba atpūtas vakaros “Pie kalēja Jēkaba”, bija ļoti populāra, tās sastāvā muzicēja Edijs Gņedovskis, Edvīns Zariņš, Ēriks Naļivaiko un citi. Ansambļa mākslinieciskais vadītājs un konsultants, pieredzējušais komponists Gunārs Freidenfelds Mirdzas balsij sacerēja dziesmas “Ūdensnesējs” un “Saules kalēji”, kuras skaņuplatē iedziedāja Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. TTP kluba ansamblis piedalījās festivālā “Liepājas dzintars ‘72”, uzstājās televīzijā (TV).

1974. gadā M. Zīvere pievienojās Ādažu vokāli instrumentālajam ansamblim “Suvenīrs” (vadītājs – Ivars Kraucis), kur viņas kolēģes bija Lolita Vambute un Aija Krauce. M. Zīvere ar grupu piedalījās festivālā “Liepājas dzintars ‘74”, nākamajā gadā startēja Kauņas (Lietuva) festivālā “Dzintara trompete ‘75” (Gintarinė triūba), kur viņu atzina par labāko solisti. Par M. Zīveres pirmo vīru kļuva grupas “Suvenīrs” skaņu režisors Gvido Dīķis; dziedātāja 70. gadu vidū lietoja dubulto uzvārdu Dīķe-Zīvere.

1975. gadā notika vairāki “Suvenīra” koncerti kopā ar pašmāju grupām, tostarp Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts filharmonijas vokāli instrumentālo ansambli “Modo”, kura mūziķi ievēroja M. Zīveres lieliskos vokālos dotumus un prasmes, ieteica viņu grupas vadītājam Raimondam Paulam. Sākotnēji viņa pieņemta kā fona vokāliste solistiem N. Bumbierei un V. Lapčenokam, bet ātri vien dziedātāja izvirzījās priekšplānā, dziedāja solo, sāka darbu Latvijas Radio un “Melodija” ierakstu studijās. Viens no M. Zīveres pirmajiem ieskaņojumiem bija R. Paula dziesma “Rudens ogle”, turpmāk viņas repertuārā bija liriskas un dramatiskas, kā arī sadzīviska rakstura izklaidējošas dziesmas.

70. gadu nogalē M. Zīvere, pateicoties spēcīgajai, ekspresīvajai balsij, lieliskajai ritma izjūtai, kā arī skatuviskajai enerģijai, guva lielus panākumus kā diskostila izpildītāja. Kopā ar “Modo” solistēm Aiju Kukuli un Pārslu Gebhardi viņa ieskaņoja R. Paula skaņuplati “Naktsputni” diskostilā, kuras dziesma “Tai pilsētā” 1978. gadā uzvarēja “Mikrofona” dziesmu aptaujā. Gadu vēlāk aptaujā uzvara gūta solo ar R. Paula dziesmu “Es aiziet nevaru”.

Pēc R. Paula aiziešanas no grupas “Modo" tās vadību uzņēmās taustiņinstrumentālists, komponists Zigmars Liepiņš, kas kļuva par M. Zīveres dzīvesbiedru; laulībā dzimusi meita Zane (1982) un dēls Jānis (1988). Z. Liepiņš daudz komponēja tieši Mirdzas balsij, turpinājās arī sadarbība ar R. Paulu. M. Zīvere iedziedāja Kerijas lomu R. Paula mūzikla “Māsa Kerija” (1978) studijas versijā, kas tika izdota skaņuplatē, ar šo mūziku tapa koncertfilma “Skumjš stāsts par Keriju” (režisors Ansis Bērziņš). Filma 1979. gadā Gdaņskā (Polija) rīkotajā Intervīzijas TV muzikālo filmu konkursā izcīnīja galveno balvu – “Dzintara antenu”. Togad M. Zīvere kopā ar grupu “Modo” koncertēja Čehoslovākijā, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības pilsētās, piedalījās Maskavas Centrālās televīzijas pārraidēs, kā arī muzikālajā filmā “Olimpiskās regates zvaigznes” (Olümpiaregati tähed, Igaunijas filmu studija, Eesti Telefilm, 1980) kopā ar citām padomju un sociālistisko valstu estrādes slavenībām.

1979. gadā klajā nāca dziedātājas solo skaņuplate “Viena diena manā mūžā" ar R. Paula un Z. Liepiņa dziesmām; ar dziesmu Два стрижа M. Zīvere togad ieguva 2. vietu Vissavienības televīzijas konkursā “Ar dziesmu pa dzīvi” (С песней по жизни). Lielu klausītāju atzinību izpelnījās M. Zīveres un “Modo” solista Imanta Vanzoviča duets, notika aktīva koncertdarbība – vairāk nekā 20 koncertu mēnesī Latvijā un aiz tās robežām: Ungārijā, Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR) un citur.

1980. gadā M. Zīvere pārstāvēja Vissavienības skaņuplašu firmu “Melodija” Sopotas (Polija) popmūzikas festivālā ar Z. Liepiņa dziesmu “Nakts lūgums” un poļu komponista Rišarda Riņkovska (Ryszard Rynkowski) dziesmu “Elpa”; viņa neiekļuva laureātu vidū, toties ieguva 10 000 zlotu naudas balvu un izpelnījās lielu ārzemju mūzikas speciālistu, arī preses interesi. Latvijā M. Zīveres izpildītās dziesmas (“Atziedi, dvēsele”, “Sentiments”, “Dziesma par rozīti”, “Diskžokejs” u. c.) tika ieskaņotas, guva lielus panākumus, ierindojās laikraksta “Padomju Jaunatne” 80. gadu sākumā rīkotās lasītāju aptaujas “Muzikālā parāde” augšgalā un skanēja diskotēkās.

Saistībā ar ģimenes pieaugumu M. Zīveres koncertdarbībā iestājās pārtraukums, uz skatuves viņa atgriezās 1983. gadā, kad darbu sāka Z. Liepiņa jaunā grupa “Opus”. 1984. gada maijā Z. Liepiņa autorkoncertos dziedātāja pirmoreiz atskaņoja ciklu ar latviešu tautas vārdiem, tā tapšanas iniciatore bija pati M. Zīvere, bet par iedvesmu autoram kļuva dainu krājums “Kas jāzina meitiņām”. 80. gadu sākumā dziedātājas balsij dziesmas veltīja G. Freidenfelds (“Tu neej prom”, “Rīdzinieks” u. c.) un Uldis Stabulnieks (“Miers”). Pēc ilgstoša konflikta ar LPSR Valsts Filharmonijas vadību uz laiku grupas “Opus” sastāvs pārcēlās uz Bauskas kolhozu “Uzvara”, kur darbojās ar nosaukumu “Viktorija”. Lai veicinātu atpazīstamību, priekšnesumi tika pieteikti kā M. Zīveres solokoncerti, tajos skanēja Z. Liepiņa jaundarbi – tautasdziesmu cikls, aktuālu problēmu atspoguļojums dziesmās “Glezna ar pamesta bērna māti” (Marina Kosteņecka), “Kad jūsu meita lūdz”, “Miera plakāts”, “Mātes karogs” (Māra Zālīte), kā arī dziesmas no spēlfilmas “Vajadzīga soliste” (1983). “Mikrofona '84” aptaujā uzvarēja M. Zīveres izpildītā grupas “Opus” pianista Ulda Marhilēviča dziesma “Lūgums” (Ārija Elksne).

1985. gadā M. Zīvere sāka studijas Maskavas A. Lunčarska Valsts teātra institūta (Государственный институт театрального искусства имени Анатолия Васильевича Луначарского) Estrādes nodaļā. Vasarā grupa kā “Viktorija” piedalījās sociālistisko valstu patriotisko dziesmu festivālā Erevānā, gada beigās kā “Opus” atgriezās darbā LPSR Valsts Filharmonijā. “Mikrofona ‘85” aptaujā uzvarēja M. Zīveres izpildītā Z. Liepiņa dziesma ar tautas vārdiem “Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas”. Krītoties koncertdarbības apjomam, dziedātāja saglabāja nemainīgi augstu profesionālo prestižu, viņas vārds līdz 80. gadu beigām ierindojās starp Latvijas labākajām dziedātājām Mūzikas biedrības rīkotajās profesionāļu aptaujās (vēlāk – Raimonda balva).

Plānoto piedalīšanos Z. Liepiņa rokoperas “Lāčplēsis” (1988) uzvedumā dziedātājai nācās atcelt dēla Jāņa pasaulē nākšanas dēļ, M. Zīveres balss izrādēs skanēja ierakstā – prologā un epilogā. Viņas balsij rakstīto Staburadzes lomu M. Zīvere izpildīja rokoperas 10. jubilejas atjaunojumā (1998).

Koncertdarbību dziedātāja pārtrauca 1989. gadā, nākamajā pabeidza studijas Maskavā ar teatralizētu uzvedumu un pasākumu režisores diplomu. 1992. gadā M. Zīvere nodibināja aģentūru “Mūza”, pievērsās dažāda mēroga pasākumu rīkošanai – tostarp 90. gados rīkoja pirmās “Preses balles”, Senās mūzikas festivāla koncertus, N. Bumbieres atceres koncertu, “Radio SWH” pasākumus un citus. Dziedātāja strādāja “Radio SWH” reklāmas nodaļā, producējot audioreklāmas; viņas aģentūra producēja Z. Liepiņa operu uzvedumus.

Dziedāšanai atkāpjoties otrajā plānā, M. Zīvere 1992. gadā sarīkoja vairākus benefices koncertus Latvijas Nacionālajā teātrī ar Z. Liepiņa dziesmām, ieskaitot lielu atsaucību guvušu duetu ar aktieri Ēvaldu Valteru “Vienīgā”. 90. gadu sākumā tapa vairāki Z. Liepiņa dziesmu ieskaņojumi, M. Zīvere uzstājās arī R. Paula 60. jubilejas koncertos (1996), iedziedāja dziesmas U. Marhilēviča albumā “Marhils un draugi”, kā arī Imanta Kalniņa albumā “Par lietām, kuras tā ar’ nekad nepāriet”. 1998. gadā klajā nāca diskoēras Z. Liepiņa hitu jaunu versiju albums duetā ar I. Vanzoviču.

Nozīmīgu vietu M. Zīveres režisores darbībā ieņēma Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku koncertu režisēšana un producēšana. M. Zīveres režijā tapa Rīgas 800. jubilejas koncerts, Brīvības pieminekļa atjaunošanas atklāšanas sarīkojums (2001), Siguldas astoņsimtgades koncerts (2007) un citi valstiskas nozīmes pasākumi.

2003. gadā tika izdots “Mirdzas albums” – Z. Liepiņa dziesmas ar M. Zīveres vārdiem, apliecinot dziedātājas negaistošo profesionalitāti. Pēc vairāku gadu pārtraukuma sekoja atgriešanās uz skatuves Z. Liepiņa jubilejas koncertos 2012. gadā, kad M. Zīvere izpildīja “Modo” un “Opus” perioda hitus, nākamajā gadā dziedātāja ieskaņoja un minialbumā “Rudens romances” izdeva piecas jaunas Z. Liepiņa dziesmas, ar vīru viesojās pie tautiešiem trimdā Austrālijā. Šādā radošā tandēmā par kārtējo M. Zīveres radošā potenciāla apliecinājumu kļuva 2022. gads, kad ieskaņotas jaunas dziesmas, paredzēti kopīgi koncerti ar Z. Liepiņu viņa 70. jubilejas gadā.

M. Zīvere ir viena no profesionālākajām un talantīgākajām latviešu dziedātājām, kuras veikums pārsniedz populārās mūzikas ietvarus. Viņas jaudīgākais izteiksmes līdzeklis uz skatuves un ieskaņojumos bijusi spilgtā, unikālā balss, kurai pa spēkam ārkārtīgi plaša emocionāla un tehniska amplitūda no klusas lirikas līdz sakāpinātam dramatismam, kā arī asi ritmizētam rokenrolam. M. Zīveres dziedātājas individuālajā arsenālā nav trūcis gaiša humora un ironijas, dramatisku balāžu un tautasdziesmai tuvinātu kompozīciju. Vairāk nekā 100 ieskaņojumu klāstā lielākā daļa ir dzīvesbiedra Z. Liepiņa kompozīcijas, kā arī R. Paula un G. Freidenfelda dziesmas – ar abiem cieša radoša sadarbība veidojās arī uz skatuves. Koncertos, kuru kopskaits mērāms tūkstošos, M. Zīvere izceļas ar emocionalitāti un temperamentu, viņas priekšnesumi allaž guvuši lielu atsaucību gan solo, gan duetā ar I. Vanzoviču grupu “Modo” un “ Opus” sastāvā.

Neatkārtojamā tembra īpašniece M. Zīvere ir rekordiste uzvaru skaita ziņā “Mikrofona” aptaujā par Latvijā populārāko dziesmu, kurā plūkusi laurus četras reizes. Pēc aktīvās koncertdarbības beigšanas 20. gs. 80. gadu nogalē viņa aktīvi pievērsās režisēšanai un pasākumu organizēšanai, turpinādama ik pa laikam sava talanta cienītājus iepriecināt ar augstvērtīgiem ieskaņojumiem un priekšnesumiem. To lielākā daļa tapuši sadarbībā ar M. Zīveres dzīvesbiedru, skaņradi un pianistu Z. Liepiņu – radošais tandēms ir sadarbojies daudzos muzikāli skatuviskos darbos un citos Z. Liepiņa kompozīciju iestudējumos. Līdzīgi dzīvesbiedram, M. Zīvere bijusi jauno talantu atbalstītāja – palīdzējusi dziedātājai un aktrisei Zane Dombrovskai viņas soloalbumu tapšanā. Liepiņu ģimenes muzikālās tradīcijas turpina dēls Jānis Liepiņš, kurš ir Latvijā un ārvalstīs ievērojams kora un orķestra diriģents.

“Tai pilsētā” (R. Pauls, Jānis Peters; kopā ar A. Kukuli un P. Gebhardi), 1. vieta, 1978.

“Dziesma par pazaudēto laiku” (Z. Liepiņš, Dagnija Dreika), 5. vieta, 1978.

“Es aiziet nevaru” (R. Pauls, Vizma Belševica),1. vieta, 1979. 

“Nakts” (J. Porietis, duetā ar I. Vanzoviču), 11. vieta, 1979.

“Tik tā viena” (R. Pauls, I. Ziedonis), 12. vieta, 1980.

“Puķu nakts” (duetā ar I. Vanzoviču, Z. Liepiņš, K. Dimiters), 4. vieta, 1980.

“Dziesma par rozīti” (Z. Liepiņš, K. Dimiters), 6. vieta, 1981.

“Lūgums” (U. Marhilēvičs, Ā. Elksne), 1. vieta, 1984. 

“Diskžokejs” (“Opus”, Z. Liepiņš, K. Dimiters), 10. vieta, 1984.

“Tomēr jāpadomā” (duetā ar I. Vanzoviču, Z. Liepiņš, K. Dimiters), 17. vieta, 1984.

“Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas” (Z. Liepiņš, tautasdziesma), 1. vieta, 1985. 

“Es atnācu uguntiņu” (Z. Liepiņš, tautasdziesma), 17. vieta, 1985.

“Dzejnieka karnevāls” (“Opus” Z. Liepiņš, K. Dimiters), 6. vieta, 1986.

“Sena kalpu dziesma” (“Opus”, Z. Liepiņš, K. Dimiters), 4. vieta, 1987.

Dziesmas M. Zīveres izpildījumā iekļautas vairākos R. Paula autoralbumos, ansambļu “Modo”, “Opus” un citās skaņuplatēs.

LP*, “Viena diena manā mūžā”, Melodija, 1979.

CD**, “Mirdzas albums” (Z. Liepiņš. Darbi III ), RSWH, 2003.

MC***, CD, “Vēl ir laiks. Mirdza Zīvere un Imants Vanzovičs (dziesmu izlase)”, SWH L&M Ieraksti, 1998.

CD, “Darbi III (“Mirdzas albums”)”, Mirdza Zīvere, RSWH, 2003.

EP****, “Rudens romances”, privāts jubilejas izdevums, 2013.

* vinila skaņuplate

** kompaktdisks

***magnētiskā kasete

**** minialbums (EP)