Ārsts Oto fon Hūns (Otto Wilhelm von Huhn) Rīgā centās ierobežot prostitūcijas izplatību, 21.09.1824. dibinot Aleksandra Augstumu iestādi Sarkandaugavā (tagad Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs). 20. gs. sākumā Vidzemē darbojās biedrība sifilisa apkarošanai (līdzīgi kā pretalkohola, tuberkulozes vai lepras apkarošanai). Latvijā pēc Neatkarības kara 31.10.1921. ārsta Pētera Sniķera vadībā tika dibināta Latvijas Baltā krusta biedrība, lai cīnītos ar prostitūcijas sekām. Šī biedrība uzturēja patversmi Sarkandaugavā, kurā izmitināja bez iztikas līdzekļiem palikušas sievietes ar ārlaulībā dzimušiem bērniem, grūtnieces un prostitūtas. Biedrības līdzekļus veidoja biedru maksas, ziedojumi, loterijas, ienākumi no īpašumiem, dažāda veida speciāliem nodokļiem biedrības labā, valdības un pašvaldības pabalstiem. Sākotnēji ar ziedojumiem palīdzēja Amerikas Sarkanais Krusts (The American Red Cross).