Nozīmīga loma romānā ir A. Eglīša ģimenei, kuras ciešās savstarpējās saiknes izceltas, neraugoties uz literārā darba tapšanas laika sarežģīto situāciju. A. Eglīša māte Marija Eglīte mira jau 1926. gadā. Rakstnieka tēvs V. Eglītis tika apcietināts 1944. gadā, viņš nomira padomju ieslodzījumā. Savukārt A. Eglīša brālis Vidvuds Eglītis romāna sacerēšanas laikā joprojām dzīvoja okupētajā Latvijā, un atklāti par viņa gaitām romānā rakstīt nebija vēlams, lai gan brāļa tēls pavīd daudzās tā lappusēs. Plašāk un ar cieņas pilnu attieksmi A. Eglīša romānā aprakstīts viņa tēvs, kurš, Inciemā uzturēdamies, daudz laika veltīja literārajam darbam, kā arī kopīgi ar dēliem pārrunāja īpašuma labiekārtošanu, kam ģimene sistemātiski gan nepievērsās. Romānā “Pansija pilī” tēlota V. Eglīša neatlaidīgā radošā darbība un plašās zināšanas, kā arī labvēlīgā un saprotošā attieksme pret apkārtējiem. V. Eglītis bija sabiedrībā redzama figūra, viņu bieži apciemoja ievērojami tālaika mākslinieki un rakstnieki. Spilgtās atmiņu epizodēs A. Eglītis romānā portretējis vairākus gleznotājus, piemēram, nosvērto Konrādu Ubānu, eleganto Valdemāru Toni, kura studijā kādu laiku arī mācījies, kā arī eksplozīvo Romānu Sutu, kurš sniedza ierosmi gleznotāju tēliem stāstu krājumā “Maestro” (1936) un romānā “Homo Novus” (1943). Enerģijas pārpilnība raksturo kolorīto dzejnieku Edvartu Virzu, kurš arī viesojās Inciemā. Cieša draudzība A. Eglīti kopš pusaudža gadiem saistīja ar komponista Emīla Dārziņa dēlu Volfgangu Dārziņu, kurš vasarās dzīvoja netālajos Murjāņos. Romānā detalizēti atklāta abu zēnu aizrautība ar dažādiem sporta veidiem, katram savā dzīves vietā veidojot dažādām vieglatlētikas disciplīnām piemērotu improvizētu stadionu. Īpašumā, ko pārņēma V. Eglītis, mitinājās vairāki cilvēki, kas arī turpmākajos gados palika pastāvīgi tā iemītnieki, daļēji palīdzot dārza un pansijas darbos. Romānā “Pansija pilī” kolorīti attēlots vecais muižas sulainis Mārtiņš, tāpat arī citi, kuri sākotnēji uzdodas par agrākajiem muižas darbiniekiem – apaļīgais Peltmans, kalsnais Arnītis un viņa māte, vienmēr it kā izbiedētā Priedene –, kuri ir līdzdalīgi daudzos ar pansiju saistītos notikumos. Būtiska loma tajos ir arī pansijas kalponēm Anniņai, Līnai un Amālei, kuras secīgi maina cita citu. Centrālā caurviju figūra romānā ir pats vēstītājs A. Eglītis, un visas romāna norises saistās gan ar viņa pieredzēto, gan tā novērtējumu.