Attālums starp pagasta administratīvo centru Emburgā līdz novada centram Jelgavai ir 23,6 km, bet gaisa līnijā – 19 km, attālums līdz Latvijas galvaspilsētai Rīgai pa auto ceļiem ir apmēram 80 km, gaisa līnijā – 44 km.

Pagastā  ir  divi ciemi – Emburga un Garoza –, un divi mazciemi – Renceles un Purviņi.

Pagasta kopējā platība ir 156,9 km².

Salgales pagasta ģerbonis – zelta laukā apvērsta zila smaile, smailei uzlikta sudraba stopsakta. Reģistrēts 2015. gada 5. maijā.

Salgales pagasts robežojas ar sava novada Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, Olaines novada Olaines pagastu, kā arī ar Bauskas novada Iecavas, Mežotnes un Viesturu pagastu. 

1935. gadā pagastā bija 2 825 iedzīvotāji, bet 2023. gada 4. janvāri – 1579 iedzīvotāji.  

Iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties, bet, līdzīgi kā Jelgavas novadā kopumā, tas nenotiek strauji. Garozas ciema iedzīvotāju skaits saglabājies gandrīz nemainīgs. Galvenais nodarbošanās veids – lauksaimniecība. Daļa iedzīvotāju nodarbināti arī Jelgavā.  

1949. gadā no Salgales pagasta deportēja 38 cilvēkus, bet no šobrīd Salgales pagastā ietilpstošā Garozes pagasta (pastāvēja Latvijas Republikas laikā) – 19. 

Salgales pagasts atrodas Lielupes labajā krastā. Salgales pagasta teritoriju šķērso upes –Garoze, Iecava, Mizupīte, Podzīte, Reņģele, Smakupe – un Ragvēža strauts.

Salgales pagasts ietilpst Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā. Tajā vērojama pāreja no auglīgās un stipri iekultivētās Rietumzemgales ainavas uz Misas mežaini. Plašos un lēzenos pazeminājumos ir uzkrājušies purva nogulumi, kas mūsdienās meliorēti.  

Lauksaimniecības zemes saglabājas dažāda izmēra meliorētu lauksaimniecības zemju masīvu veidā, īpaši Lielupes apkārtnē.

Salgales pagastā ietilpst Lāču purvs (206 ha) – dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, kas atrodas valsts aizsardzībā kopš 1977. gada. Pagastā ligzdo un barojas daudzas putnu sugas.

Klimatiskās standarta normas periodā (1991.–2020. gads) – Jelgavas novadā vissiltākais mēnesis ir jūlijs, tā vidējā gaisa temperatūra ir +18,1 ºC. Savukārt visaukstākais gada mēnesis ar vidējo gaisa temperatūru -2,6 ºC ir februāris.

Lielupe vēsturiski bijusi galvenā transporta maģistrāle, un, lai gan kuģu satiksme vairs netiek nodrošināta, galvenā ceļa virziens ved gar Lielupi. Tas ir autoceļš P94 (Jelgava–Staļģene–Code). Pagastu šķērso arī reģionālais autoceļš P93 (Jelgava–Iecava) un valsts vietējais autoceļš V1008 (Iecava–Emburga). Pa šiem ceļiem nodrošināta autobusu satiksme. Ir arī  tieša autobusu satiksme ar Rīgu maršrutā Bauska–Rīga caur Emburgu.

Pagasta teritorijā ir nodrošināts interneta pārklājums un mobilie sakari.

Tradicionāli galvenā nozare ir lauksaimniecība – graudkopība –, tomēr dabas apstākļi tai nav tik labvēlīgi kā citviet Zemgalē. Nozīmīga ir mežsaimniecība, arī augkopība un lopkopība. Senas tradīcijas ir dolomīta ieguvei. Pagastā darbojas vairākas zemnieku saimniecības: “Amoliņi” (augkopība), “Cerības” (lopkopība), “Delaferma” (augkopība), “Liepziedi” (augkopība), “Mauriņi” (augkopība), “Medņi” (augkopība, mežkopība), “Lejnieki” (augkopība, lauksaimniecības produktu pārstrāde), “Piekalni” (augkopība), kā arī uzņēmumi: SIA “DSG Karjeri” (dolomīta šķembu ieguve), SIA “Emburgas filtri” (izgatavo filtrus ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtām), SIA “Emburga Pluss” (kravu pārvadājumi), SIA “I.T.Soil” (atkritumu pārstrāde), SIA “Pirts amatnieks” (ražo kublus un pirts mucas), SIA “Zemgales ceļu būve” (kravu pārvadājumi, ceļu būvniecība), VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (dolomīta ražotne “Akmenscūciņas”). Rēvicos darbojas dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ķepu–ķepā”.

Emburgas pamatskola dibināta 1851. gadā, 20. gs. pārdēvēta par Salgales pamatskolu (padomju okupācijas laikā septiņgadīgā, pēc tam astoņgadīgā skola), slēgta 1980. gadā. Garozas pamatskola dibināta 1885. gadā, esošā skolas ēka uzcelta 1926. gadā. Mūsdienās Garozā darbojas sākumskola un pamatskola. 1989. gadā dibināta Salgales pamatskola jaunuzceltā ēkā Emburgā, slēgta 2022. gadā. Salgales Mūzikas un mākslas skola dibināta 2005. gadā.

Salgales pagasta jaunajā baznīcā Emburgā regulāri notiek koncerti. Tradicionāls ir lāpu gājiens un piemiņas pasākums Lāčplēša dienā pie Vareļu pieminekļa, kas atrodas pie Garozas, autoceļa P94 malā. Katru gadu 14. septembrī Aučos notiek Jāņa Čakstes piemiņas pasākums. Šeit bijušās kalpu mājas vietā kopš 2018. gada iekārtots muzejs.

1999. gadā tika izveidots Salgales atbalsta fonds, kas 2015. gadā tika pārveidots par Salgales atbalsta biedrību. 2025. gadā izveidota Salgales pagasta iedzīvotāju padome.

2014. gadā ar 14. dalailamas Tenzina Gjaco (tibetiešu བསྟན་འཛིན་རྒྱ་མཚོ) svētību Garozā tika atklāta Miera Pagoda, kurā notiek dažādi veselībai veltīti pasākumi, kā arī pasākumi ģimenēm un labdarības festivāli. 

Garozā darbojas ģimenes ārsta prakse–doktorāts.  

Emburgā atrodas sporta zāle, kurā regulāri notiek dažādas sacensības, piemēram, badmintona nedēļa. Priežkalnu moto trasē notiek Latvijas čempionāti moto triālā. 

Apdzīvotība Salgales pagasta teritorijā sākās akmens laikmetā. Garozas Ruteniekos (Rūteniekos) Iecavas upes kreisajā krastā atradās vēlā neolīta (2900.–1800.gads p. m. ē.) auklas keramikas kultūras apmetne. Vēlajā dzelzs laikmetā (9.–12. gs.) Salgales pagasta teritorijas daļa ietilpa senās zemgaļu Upmales (Opemale) zemē.

Salgales pagastā Pudžās un Rijniekos atrasti ievērojami 11. gs. sudraba lietu depozīti. Salgales Rijnieku depozīts ir lielākais (5749 g) sudraba lietu (sudraba kaklariņķis, 20 sudraba lietie stienīši, 19 kaltie sudraba stienīši) noguldījums Latvijas teritorijā. Salgales Pudžu sudraba stopsakta ietverta Salgales pagasta ģerbonī.

1287. gada 26. marta pie Garozes (Grose, mūsdienās Garoza) notika viena no lielākajām Livonijas krusta karu kaujām, kurā zemgaļi sakāva mestra Vilekina (Willekîn, Wilhelmus) krustnešu spēkus. Viduslaikos pagasta teritorija ietilpa Vācu ordeņa Livonijas atzara teritorijā; Emburgas pilskalnā atradās ordeņa vasaļa pils. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā pagasta teritorijā atradās Emburgas (Annenburg, Annburg) pils. Pēc Salgales baznīcas uzcelšanas 16. gs. otrā pusē vēlākā pagasta teritorija ietilpa Salgales draudzē. 1812. gada 1. oktobrī, Napoleona karagājiena laikā, Garozā pie Iecavas upes notika kauja starp Napoleona (Napoléon I) armijā ietilpstošajām prūšu daļām un Krievijas armiju. Šeit tika izbūvēts zemes nocietinājums – skanste. Neatkarības kara laikā 1919. gada 18. novembrī pie Vareļu mājām notika kauja kurā krita 14 Latvijas Kara skolas kadeti.  

Pagasts izveidots atbilstoši 1866. gada Baltijas guberņu pagastu pašvaldību likumam uz kura pamata agrāko muižu pagastu vietā izveidotas pagastu zemnieku pašvaldības. Mūsdienu Salgales pagasts līdz 1925. gadam pastāvēja kā Emburgas pagasts, kurā ietilpa arī  Salgales muiža (Sallgalen) Lielupes kreisajā krastā (mūsdienu Jaunsvirlaukas pagastā).   

Agrārās reformas gaitā Emburgas muiža tika sadalīta 48 vienībās 295 ha kopplatībā, Salgales kroņa mācītājmuiža (Sallgalsches Krons- Pastorat) 21 vienībā 471 ha kopplatībā, Salgales muiža 15 vienībās 201 ha kopplatībā, Ķenziņu muiža (Kensingshof) 14 vienībās 195 ha kopplatībā.

1944. gada vasarā, Sarkanai armijai forsējot Lielupi, tika sašauta Salgales baznīca. 2000. gadā tika uzsākta jaunas baznīcas celtniecība Emburgā, 2002. gadā iesvētīta jaunā Salgales Evanģēliski luteriskā baznīca.

Pēc 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas tika likvidēts Salgales pagasts un tika izveidots Jelgavas rajona Sidrabes ciems.

1954. gadā Sidrabenes ciemam tika pievienots likvidētais Salgales ciems, 1962. gada 18. decembrī tika likvidēts Garozas ciems, to iekļaujot Sidrabenes ciemā. 1962. gada 18. decembrī, likvidējot Jelgavas rajonu, Sidrabenes ciems tika iekļauts Bauskas rajonā, kur atradās līdz 1967. gada 10. janvārim, kad atkal tika atjaunots Jelgavas rajons. 

Sākoties vienlaidu kolektivizācijai, Jelgavas apriņķa Garozas ciemā 1949. gada 4. aprīlī tika dibināts kolhozs “Sarkanais karogs”. 1950. gada 20. augustā “Sarkanajam karogam” pievienots kolhozs “Rosme” un Molotova vārdā nosauktais kolhozs. 1963. gada 1. janvārī kolhozs “Sarkanais karogs” tika pārdēvēts par kolhozu “Druva”. Kolhozu saimniecību privatizācijas un pārveidošanas procesā 1991. gada 25. novembrī uz kolhoza “Druva” bāzes izveidota SIA “Druva”.

Jelgavas apriņķa Salgales pagatā 1949. gada 18. jūnijā tika dibināts kolhozs (lauksaimniecības artelis) “Jaunā dzīve”, kam 1950. gada 12. augustā pievienots kolhozs “Salgale”. 1949. gada 17. februārī dibināts kolhozs (lauksaimniecības artelis) “Brīvais vilnis”, kam 1950. gada 26. augustā pievienots kolhozs “Sidrabene” un “Akmeņsala”. 1973. gada 7. decembrī kolhozi “Brīvais vilnis” un “Jaunā dzīve” tika apvienoti vienā kolhozā ar nosaukumu “Draudzība”.

Sovjetizācija un kolektivizācija sastapās ar bruņotu pretestību. Vairāki padomju okupācijas aktīvisti tika nogalināti, bet pēdējie partizāni krita 1950. gada 11. janvārī.

1990. gadā Sidrabenes ciems tika pārveidots par pagastu. 2009. gadā Sidrabenes pagasts kā administratīva teritorija tika iekļauts Ozolnieku novadā, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā – Jelgavas novadā.

2011. gada 3. augustā Sidrabenes pagasts atguva vēsturisko Salgales pagasta vārdu.

Salgales pagasta teritorijā atrodas vairāki vēstures un arheoloģijas pieminekļi – Pudžu senkapi, Emburgas pilskalns, Emburgas muižas vieta pie Emburgas pilskalna, 1944. gadā sašautās Salgales baznīcas drupas, 1812. gada kara nocietinājums – skanste pie Iecavas upes un Velnagrāvja –, Edvarta Virzas mājas Billītes, pirmā Valsts prezidenta J. Čakstes mājas Auči, kur iekārtots muzejs. Igauņu kapos apbedīti J. Čakstes vecāki – Krišjānis un Karlīne Matilde (dzimusi Narunovska) – un kokgriezējs Krišjānis Kugra-Zolbergs. 

Pie Vareļu mājām uzcelts piemineklis, kas veltīts Latvijas Kara skolas 14 kadetiem, kuri krita kaujā ar Pāvela Bermonta (Павел Рафаилович Бермондт-Авалов) karaspēku. Piemineklis (mākslinieks Jānis Borkovskis) atklāts 1935. gadā, padomju okupācijas periodā, 1951. gadā iznīcināts, atjaunots 1990. gadā (autors Gunārs Heimanis, inženieris Edmunds Krūms).

Mežā pie dzelzceļa līnijas Jelgava–Krustpils, netālu no Zālītes stacijas atrodas nacionālo partizānu bunkura vieta. 20. gs. 90. gadu vidū šeit kritušo tuvinieki uzstādīja baltu krustu, bet 2016. gadā Salgales atbalsta biedrība uzstādīja piemiņas zīmi.           

No Lielupes un Jaunsvirlaukas puses paveras skats uz vecās baznīcas drupām, bet to nedrošā stāvokļa dēļ tās apmeklētājiem slēgtas. 

Pagasta teritorijā apskatāmi dižkoki – Garozas ozols, Billīšu zirgkastaņa, Vilklaužu priede un Mazvilklaužu kadiķis. Pie Salgales un Mežotnes pagasta robežas Lielupes stāvkrastā ierīkots skatu laukums ar informatīvo stendu. Uzskata, ka šajā vietā Vilis Plūdons smēlies iedvesmu savai balādei “Salgales Mada loms” (1913).    

Pagastā dzimis latviešu rakstnieks E. Virza, pirmais latviešu oftalmologs Jānis Tālbergs, viens no pirmajiem Latvijas Senāta senatoriem Jānis Graudiņš, latviešu žurnālists un rakstnieks Līgotņu Jēkabs (īstajā vārdā Jēkabs Roze), latviešu kokgriezējs K. Kugra-Zolbergs.

Pagastā dzīvojis Latvijas valsts pirmais prezidents J. Čakste, politiķis Konstantīns Čakste, rakstnieks Arnolds Apse, Billītēs starpkaru periodā dzīvoja un strādāja E. Virzas dzīvesbiedre, dzejniece, rakstniece un tulkotāja Elza Stērste. 

Mūsdienās Billītēs saimnieko E. Virzas un E. Stērstes mazmeita, rakstniece un diplomāte Anna Žīgure, Aučos – J. Čakste mazmazmeita Kristīne Čakste. 

Salgales pagātnei dzejnieks V. Plūdons veltīja vēsturisko balādi “Salgales Mada loms”. Pagasta ļaudis un viņu dzīvi kopš 19. gs. beigām līdz otrreizējai padomju okupācijai attēloja trimdas rakstnieks A. Apse romānā “Lepnā Zemgales bajāru cilts” (1983).